Neielauzās, pats ielaidi 0
Pēdējā laikā vairākkārt dzirdēts par gadījumiem, kad noziedznieki izmanto citu cilvēku sociālo tīklu profilus vai elektroniskos pastus, lai izkrāptu naudu no šo cilvēku draugiem un paziņām. Tādos gadījumos mēdz teikt: “Man uzlauza e-pastu vai profilu.” Patiesībā uzlaušana vārda tiešajā nozīmē notiek reti. Biežāki ir gadījumi, kad cilvēks pats kaut kādā veidā citām personām nodevis savu lietotājvārdu un paroli. Piemēram, ja publiskā interneta piekļuves punktā cilvēks ieiet e-pastā vai tīklā, bet pēc tam tīmekļa lapu aizver, iepriekš neizejot no sava profila, nākamais lietotājs var iekļūt viņa profilā.
Savus datus ļaunprāšiem var nodot arī gadījumos, kad uzklikšķināts uz dažādām saitēm. Sociālā tīkla draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks skaidro, ka klikšķinātāju datu zagšanu sauc par pikšķerēšanu. Piemēram, ieraugot sociālajā tīklā aicinājumu: “Ienāc un laimē televizoru”, daudziem gribas izmēģināt veiksmi un uzklikšķināt. Dažkārt tādos gadījumos parādās lapa, kas prasa vēlreiz ielogoties sociālajā tīklā, taču, pirms to darāt, jābūt uzmanīgiem un jāparaugās, kas rakstīts lapas adresē. Iespējams, sociālo tīklu ielogošanās lapu nokopējis krāpnieks, kas nu gaida, kad atklāsiet savu lietotājvārdu un paroli. Tādos gadījumos lapas augšā nebūs rakstīta sociālā tīkla adrese, bet kāda cita. Ja tam nepievērš uzmanību un viltus lapā ieraksta savus datus, krāpnieks var sākt lietot svešo profilu. “Kad redzat saites, kas piedāvā kaut ko laimēt vai citādi iegūt par brīvu, atcerieties, ka siers par brīvu ir tikai peļu slazdā,” atgādina J. Palkavnieks.
M. Brižs teic: ja svešinieks izmanto tavu e-pastu vai profilu, vispirms jāvēršas pie pakalpojuma sniedzēja. Piemēram, ja “uzlauzts” profils sociālajā tīklā, vispirms jāsūdzas sociālā tīkla veidotājiem un tikai pēc tam jāvēršas policijā. Tas tāpēc, ka pakalpojuma sniedzējs operatīvāk var veikt pretdarbības nekā policija, kur iesniegums vēl kādu brīdi “ceļos” līdz atbildīgajām amatpersonām.
“Policijai jāziņo par visiem gadījumiem, kad kāds izvilinājis jūsu datus. Tas jādara pat tad, ja nopietnas sekas nav iestājušās. Jo policijai vairāk ziņos par tādiem gadījumiem, jo tā vairāk kustēsies,” piebilst J. Palkavnieks.
