Viegliņš: Mūsu politikā katrs nāk vārīt “zupu”, saber savas garšvielas un beigās atbildību neuzņemas 0
“Man mamma kādreiz mācīja vārīt zupu, viņa teica, dēls, ja tu nevēlies pārsālīt, uzber uz karotītes, pagaršo, ja tā būt labi, tad vari sālīt zupu. Mūsu politikā diemžēl ir tā, ka katrs, kurš nāk vārīt “zupu”, ber savas garšvielas, kādā daudzumā vien vēlas un beigās zupa sabeigta,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” par programmu “nauda seko skolēnam” izsakās Jānis Viegliņš, Bauskas novada pašvaldības izglītības iestādes “Valles pamatskola” direktors, SIA “Pārdošanas skola” dibinātājs un vadītājs.
Politikā sabārsta katrs kaut ko un beigās pasaka, “ja tev kaut kas nepatīk, tā ir tava darīšana!” un aiziet prom.
“Mēs taču varējām šo “nauda seko skolēnam” modeli patestēt kādā reģionā, skolā, skatīties, kā tas strādā, kāds ir sadalījums, bet mēs uzreiz “beram sāli visā katlā” jeb ieviešam to visās skolās visā Latvijā un visu uzreiz reformējam!”
Jau ziņots, ka modelis “nauda seko skolēnam” ir sevi izsmēlis. Tas nav taisnīgs pret skolotājiem. Tā norāda Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), plašākai sabiedrībai pirmdien, 14. oktobrī, prezentējot jauno modeli ar nosaukumu “Programma skolā” jeb “nauda seko skolai”. Jaunais modelis paredz taisnīgāk sadalīt finansējumu un mazināt plaisu starp izglītības iestādēm. Tiktāl to konceptuāli atbalsta arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Taču lielākais klupšanas akmens joprojām ir finansējums, kas joprojām nav atrasts, lai gan jaunajam modelim būtu jāsāk darboties jau no nākamā mācību gada, raksta LSM.
Savulaik ieviestais modelis “nauda seko skolēnam” nav taisnīgs pret skolotājiem Rīgā un reģionos, jo ir atkarīgs no demogrāfijas rādītājiem. Samazinoties skolēnu skaitam, samazinās dotācija. IZM atzina – sistēma ir sevi izsmēlusi, pašlaik tā kļuvusi par demotivējošu faktoru, lai nozarē ienāktu jauni speciālisti.
“Skolotājs savas 40 minūtes klasē un strādā ar skolēniem katrā Latvijas vietā vienādi. Līdz ar to šī sistēma nav taisnīga pret skolotāju un skolēnu, attiecīgi, kurš saņem izglītības pakalpojumu,” pauda izglītības un zinātnes ministres padomniece Edīte Kanaviņa.
Jaunais modelis paredz – nauda seko skolas realizētajām programmām, un tas notiek neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita.
Papildu finansējums paredzēts skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, kā arī iecerēts vairāk resursu bērnu individuālajām vajadzībām, tajā skaitā arī darbam ar izcilniekiem. Nelielās skolās gan ar vidēji 9, gan ar vidēji 12 bērniem klasē, diezgan būtiski augtu pedagoga atalgojums. Mazāks atalgojuma pieaugums būtu skolās ar lielāku skolēnu skaitu klasē.
“Mēs izlīdzinām šo te nevienlīdzību. Viss modelis ir uzbūvēts tā, ka finansējums ir pietiekams arī pietiekami konkurētspējīgam pedagogu atalgojumam. Ja izglītības iestāde izvēlas veidot nevis ļoti lielas klases, bet optimālas klases ar bērnu skaitu no 20 līdz 24 skolēniem klasē,” skaidroja Kanaviņa.
Taču, lai solītais papildus finansējums skolās ieplūstu, tas vispirms jāatrod. Tikai nākamā gada četriem mēnešiem vien vajadzīgi 35,5 miljoni eiro. Bet finansējums visam mācību gadam ir vēl ievērojami lielāks. Ministrijā apgalvo – valdībai šī summa būs jāatrod, jo vecā sistēma ir sevi izsmēlusi.
“Tas ir uzdevums faktiski valdībai rast nepieciešamos finanšu resursus, tostarp pārskatot ministriju un arī, protams, mūsu Izglītības zinātnes ministrijas budžeta resorā jau esošās programmas,” pauda IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece (“Jaunā Vienotība”).
