Vieglatlētu savādā vasara 0
Mūsu izcilākajiem vieglatlētiem jau sen ierasts katru vasaru gatavoties sacensību sezonas kulminācijai – olimpiskajām spēlēm, pasaules vai Eiropas čempionātam. Taču šī vasara viņiem ir savāda, jo paredzētas divas kulminācijas.
Normu aritmētika
Eiropas vieglatlētikas asociācija, pēdējā laikā veicot reformu pēc reformas, izdomājusi savu individuālo čempionātu rīkot nevis reizi četros gados kā agrāk, bet gan ik pēc diviem. Iepriekšējais Eiropas čempionāts vieglatlētikā notika aizpērn Barselonā, bet nākamais būs šovasar no 27. jūnija līdz 1. jūlijam Helsinkos. Paies tikai 32 dienas, un jau klāt olimpiskās spēles Londonā, kurās vieglatlētu sacensības notiks no 3. līdz 11. augustam.
Gandrīz visi mūsu olimpiskie kandidāti, ar kuriem izdevies aprunāties, izteikuši gatavību startēt arī Helsinkos. Mēnesis laika esot pietiekami, lai treniņos atjaunotu Eiropas čempionātā iztērētās spēka rezerves un vēlreiz nonāktu sacensību formā. Sevišķi ieinteresēti liekas tie, kuri Londonai kvalificējušies ar zemāko B normu, jo Helsinkos būs viena no pēdējām iespējām sasniegt A normai atbilstošu rezultātu, kas garantē līdzdalību olimpiskajās spēlēs, ja nu vienīgi ne vīriešu šķēpa mešanā, kā reiz jau gadījies.
Pērnvasar olimpisko A normu pieveica deviņi mūsu vieglatlēti, kuriem šogad pievienojās Jeļena Prokopčuka, taču pagaidām nevēlas Londonā startēt maratonā. Ja Latvijas rekordiste savu lēmumu nemainīs, tad ceļš uz olimpiskajām spēlēm pavērsies vienai no abām B rezultātu sasniegušajām maratona skrējējām – Dacei Linai vai Ilonai Marhelei. Līdzīgā situācijā ir 20 kilometru soļotājas Agnese Pastare un Anita Kažemāka. Toties viņu kolēģim Igoram Kazakevičam 50 km distancē nopietns konkurents nav uzradies, tāpat arī Dmitrijam Jurkevičam 1500 m skrējienā, Valērijam Žolnerovičam maratonā un Igoram Sokolovam vesera mešanā. Visiem četriem droši vien pietiks ar jau sasniegto B normu, bet pārējiem vajag A.
Olimpiskajām spēlēm kvalificēties iespējams līdz 8. jūlijam, Eiropas čempionātam – līdz 17. jūnijam. Helsinku normas ir zemākas nekā Londonai, vieglāki arī citi noteikumi. Līdz ar to tiesības piedalīties Eiropas čempionātā jau ir ne tikai gandrīz visiem, kuri sasnieguši olimpiskās kvalifikācijas rezultātus (Helsinku programmā nav maratona un soļošanas), bet arī Laurai Igaunei vesera mešanā, Mārai Grīvai, Elvijam Misānam un Jānim Leitim tāllēkšanā, Elvijam – arī 100 m un 200 m skrējienā, Jānim – arī 400 m.
Rīgā un Valmierā
Daži mūsu kandidāti paguvuši jauno sacensību sezonu sākt jau šomēnes gan pašmāju, gan ārzemju stadionos, sasniedzot itin pievilcīgus rezultātus, piemēram, Madara Palameika šķēpa mešanā (60,69 m) un Elvijs Misāns tāllēkšanā (7,96 m). Paredzams, ka turpmāk tādus nesīs katra nedēļas nogale. Bet pa īstam sezona Latvijā sāksies ar divām starptautiskām sacensībām jūnija otrajā nedēļā Rīgā un Valmierā. Abu rīcības komitejās liela teikšana ir divu olimpisko spēļu dalībniecēm: Rīgas kausu izcīņā – Ievai Zundai, sacensībās par Valsts prezidenta balvu – Jolantai Dukurei.
Ieva Zunda stāsta, ka vieglatlēti par Rīgas kausiem 5. jūnija pievakarē cīnīsies 100 m skrējienā, lodes grūšanā un šķēpa mešanā, vieglatlētes – 100 m barjerskrējienā, tāllēkšanā un šķēpa mešanā. Sacensību programmā būs arī citas disciplīnas. Piedalīties pieteikušies pieci Latvijas rekordisti – Madara Palameika, Māris Urtāns, Ro- nalds Arājs, Aiga Grabuste un Dmitrijs Jurkevičs, tāpat arī pasaules junioru rekordists Zigismunds Sirmais, olimpiskais vicečempions Ainārs Kovals, Laura Ikauniece, Līna Mūze un Rolands Štrobinders. Sāncenši viņiem būšot no 14 valstīm. Pirmie trīs katrā disciplīnā saņems prēmijas vai balvas, taču, šķiet, vēl vērtīgāki būs sasniegtie olimpisko spēļu vai Eiropas čempionāta kvalifikācijas rezultāti.
Valsts prezidenta kausa izcīņā 8. un 9. jūnijā Jāņa Daliņa stadionā Valmierā olimpisko A un B normu pieveicējiem paredzētas īpašas naudas balvas, un ne tikai viņiem vien. Pirmo reizi 18 gadu laikā šajās sacensībās spēkiem mērosies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vieglatlētu izlases komandas, gaidāmi viesi arī no dažām citām zemēm. Par valmieriešu rūpīgo gatavošanos lielajam notikumam liecina arī tas, ka jau vakar tirdzniecības centrā “Valleta” tika atklāta Valsts prezidenta balvas izcīņai veltītā izstāde “Expo māja”. Tajā aplūkojama fotomeistara Jura Bērziņa-Soma sagatavotā bilžu galerija, kā arī citi eksponāti, tostarp Jolantas Dukures izcīnītie trīs Valsts prezidenta kausi.
VIEGLATLĒTIKA
LONDONAI KVALIFICĒJUŠIES
* Ar A normu
100 m (10,18) Ronalds Arājs: 10,18; maratonā (2.37:00) Jeļena Prokopčuka: 2.27:04, tāllēkšanā (6,75 m) Lauma Grīva: 6,86 m un Ineta Radēviča: 6,76 m; lodes grūšanā (20,50 m) Māris Urtāns: 20,82 m; šķēpa mešanā (82,00 m) Vadims Vasiļevskis: 88,22 m un Zigismunds Sirmais: 84,69 m, sievietēm (61,00 m) Madara Palameika: 63,46 m; desmitcīņā (8200) Edgars Eriņš: 8312; septiņcīņā (6150) Aiga Grabuste: 6507.
* Ar B normu
1500 m (3:38,00) Dmitrijs Jurkevičs: 3:37,35; maratonā (2.18:00) Valērijs Žolnerovičs: 2.16:29, sievietēm (2.43:00) Dace Lina: 2.38:11 un Ilona Marhele: 2.38:34; 20 km soļošanā (1.38:00): Agnese Pastare: 1.35:05 un Anita Kažemāka: 1.37:26; 50 km soļošanā (4.09:00): Igors Kazakevičs: 3.59:43; tāllēkšanā (6,65 m) Aiga Grabuste: 6,65 m; vesera mešanā (74,00) Igors Sokolovs: 76,60 m; šķēpa mešanā (79,50 m) Ēriks Rags: 80,87 m un Ansis Brūns: 80,40 m, sievietēm (59,00) Līna Mūze: 60,64 m un Sinta Ozoliņa-Kovala: 59,50 m; septiņcīņā (5950) Laura Ikauniece: 6063.
