Vieglatlētu desmitnieks Maskavai 0
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valdē nolemts, ka pasaules čempionātā no 10. līdz 18. augustam Krievijas galvaspilsētā Maskavā mūsu izlases komandā būs desmit dalībnieki – sešas dāmas un četri kungi.
Deviņi paliks mājās
Madara Palameika, Līna Mūze un Vadims Vasiļevskis pasaules čempionātā metīs šķēpu, Agnese Pastare, Anita Kažemaka un Arnis Rumbenieks soļos 20 kilometrus, Laura Ikauniece startēs septiņcīņā, Lauma Grīva – tāllēkšanā, Mareks Ārents – kārtslēkšanā, Igors Sokolovs – vesera mešanā. Ikauniece, Palameika, Pastare un Kažemaka čempionātam kvalificējušās ar A normu, pārējiem braucienam uz Maskavu pietika ar pieticīgākajiem B rezultātiem.
Kvalifikācijas normas izpildījuši vēl deviņi mūsu vieglatlēti – šķēpmetēji Sinta Ozoliņa-Kovala, Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders, maratona skrējēji Jeļena Prokopčuka, Dace Lina, Ilona Marhele un Valērijs Žolnerovičs, daudzcīņniece Aiga Grabuste un soļotājs Igors Kazakevičs. Taču viņi, varbūt izņemot tikai vienu, paliks mājās savainojumu, sportiskās formas krituma vai citu iemeslu dēļ. Sevišķi jānožēlo Ozoliņas-Kovalas nepiedalīšanās, jo Sintas piektā vieta šķēpmetēju pasaules rangā šosezon (64,38 m) ir augstāka nekā jebkuram no komandā iekļuvušajiem vieglatlētiem. Ikauniece ieņem astoto vietu, Palameikas un Mūzes uzvārdi atrodami pasaules otrajā desmitā, pārējie – trešajā, ceturtajā vai vēl zemākos plauktos.
Par 90 procentiem
Komandas sastāvs jau iepriekš bija nojaušams par 90 procentiem. Minēt varēja vien to, vai LVS valde par vienīgo mūsu pārstāvi vīru šķēpmešanā izraudzīsies Latvijas rekordistu Vasiļevski, kurš 2004. gadā Atēnās kļuva par olimpisko vicečempionu, vai arī priekšroku dos vairāk nekā desmit gadus jaunākajam Štrobinderam, kura izcilākie sasniegumi ir ceturtā vieta Eiropā gan junioru čempionātā aizpērn (75,71 m), gan U-23 grupā šomēnes (77,81 m). Savukārt Vasiļevskis ceturto vietu izcīnījis divos pasaules čempionātos pēc kārtas – 2007. gadā Japānā (85,19 m) un 2009. gadā Vācijā (82,37 m), finālā šķēpu gan aizmetot krietni tuvāk nekā kvalifikācijā, kur spēja attiecīgi 87,37 m un 86,69 m. Taču vēl divus gadus vēlāk Dienvidkorejā viņš ar 75,23 m palika tikai 25. vietā un nesekmīgi startēja arī gan pērnvasar olimpiskajās spēlēs Londonā (72,81 m, 39. v.), gan pēdējos divos Eiropas čempionātos 2010. gadā Barselonā (67,56 m, 23. v.) un 2012. gadā Helsinkos, kur palika bez rezultāta.
Šogad pirmo reizi kopš seniem laikiem neviens Latvijas šķēpmetējs nespēja kvalificēties pasaules čempionātam ar A normu, kas gan ir ievērojami augstāka nekā citkārt (83,50 m). B normai (81 m) atbilstošus rezultātus sasniedza Vadims Vasiļevskis (82,79 m), Zigismunds Sirmais (82,77 m) un Rolands Štrobinders (81,68 m), taču šī norma ļauj uz Maskavu doties tikai vienam no viņiem. Pēc tam, kad Sirmais savainoja potīti, palika divi pretendenti. Vasiļevska argumenti ir pieredze un labāks rezultāts šosezon, Štrobinderam – viņa jaunībai piedienīgais progress. Šomēnes, abiem aci pret aci tiekoties divās sacensībās, Valmierā virsroku guva Vadims (79,83 m pret 78,50 m), Jēkabpilī – Rolands (80,35 m pret 77,96 m).
LVS valdes kungiem un dāmām nudien neesot bijis viegli izlemt, kuram dot tiesības startēt pasaules čempionātā. Diskutējuši un balsojuši – trīs par Vasiļevski, divi par Štrobinderu, trīs valdes locekļi atturējušies.
“Vasiļevskis tomēr ir mūsu šķēpmetēju līderis šosezon,” balsojumu komentē Latvijas vieglatlētu izlases komandas galvenais treneris Edvīns Krūms. “Ir pamatotas cerības, ka pasaules čempionātā viņš būs labā formā, pretendēs uz līdzdalību finālā un tajā spēs cīnīties par medaļu. Štrobinders sevi šovasar ir pierādījis, tomēr galvenajās sacensībās, kas viņam bija Eiropas U-23 čempionāts, nesasniedza cerēto.”
Rolands Štrobinders tomēr nav izsvītrots no Latvijas komandas pieteikuma pasaules čempionātam. Uz Maskavu viņš dosies tad, ja Vasiļevskim kāda iemesla, piemēram, savainojuma dēļ, nāksies atsacīties no starta.
Prezidenta optimisms
Pasaules čempionāts vieglatlētikā kopš 1983. gada notiks jau 14. reizi, un latvieši piedalījušies visos 13 līdzšinējos – pirmajos trīs čempionātos PSRS izlasē, turpmākajos ar sarkanbaltsarkano karogu. Medaļu gan pamaz, tikai divas bronzas, ko pirmajā čempionātā 1983. gadā Helsinkos ieguva šķēpmetējs Dainis Kūla un aizpērn Dienvidkorejā – tāllēcēja Ineta Radēviča.
“Vēl pirms gadiem piecpadsmit Latvijas vieglatlētu konkurenti pasaules čempionātos bija tikai no Eiropas, ASV un Austrālijas, bet tagad par medaļām cīnās pilnīgi visi, arī mazo valstu pārstāvji,” spriež LVS prezidents Guntis Zālītis. “Mūsu komandas sastāvs nav skaitliski liels, taču spēcīgs. Uzskatu, ka 80 procenti viņu spēj izcīnīt vietu starp pirmajiem divpadsmit, un līdzdalība pasaules čempionāta finālā ir ļoti augsts sasniegums.”
