Vieglatlētiem draudzīgie Helsinki 0
Somijas galvaspilsētā Helsinkos šodien sāksies Eiropas 21. čempionāts vieglatlētikā, un jau tā pirmajā dienā startēs 13 latvieši.
Helsinki jāatzīst par vienu no vieglatlētiem draudzīgākajām pilsētām, jo rīkot Eiropas čempionātu tai uzticēts jau trešo reizi. Arī pirmais pasaules čempionāts vieglatlētikā 1983. gadā notika Somijas galvaspilsētā, tāpat desmitais 22 gadus vēlāk. Latviešiem ir visnotaļ labas atmiņas. 1971. gadā Helsinkos par Eiropas čempionu šķēpa mešanā ceturto reizi kļuva Jānis Lūsis, un vienīgi viņam zaudēja Jānis Doniņš, izcīnot sudraba medaļu, bet 1994. gadā tur Eiropas bronzu trīssoļlēkšanā ieguva Māris Bružiks. Savukārt šķēpmetējs Dainis Kūla bronzas godalgu pārveda no pirmā pasaules čempionāta. Bez medaļām mūsējie no Helsinkiem atgriezās tikai 2005. gadā, kad Latvijas vieglatlētu labākie sasniegumi pasaules čempionātā bija sestā un septītā vieta šķēpa mešanā, ko izcīnīja Ēriks Rags un Ainārs Kovals.
Kā mūsējiem veiksies šoreiz? “Mums ir daudz pretendentu uz augstām vietām, taču būs labi, ja tik mazas valsts pārstāvji izcīnīs kaut vienu medaļu,” saka Latvijas vieglatlētu izlases komandas galvenais treneris Edvīns Krūms. “Mūsu stiprākā puse ir tāllēkšana un daudzcīņa sievietēm, šķēpa mešana un lodes grūšana vīriešiem. Taču patīkami pārsteigt var arī citi.”
Pārmaiņas komandā
Pagājušās nedēļas sākumā Edvīns Krūms paziņoja, ka uz Helsinkiem dosies 21 vieglatlēts, taču komandā notikušas pārmaiņas. “LA” jau ziņots, ka Eiropas vieglatlētikas asociācija (EAA) atsūtīja pa speciālam ielūgumam kārtslēcējam Paulam Pujātam un diska metējam Oskaram Vaisjūnam, lai gan viņu rezultāti nesasniedz čempionāta kvalifikācijas normu. Ielūgumu gaidīja arī Jeļena Prokopčuka, lai Helsinkos 10 000 m skrējienā pacenstos kvalificēties olimpiskajām spēlēm, taču nesaņēma, tādēļ šis nodoms jāatliek līdz Latvijas olimpiādei nākamās nedēļas beigās Liepājā. Vēl viena nepatīkama ziņa: augšstilba muskuļa savainojuma dēļ mājās palicis Elvijs Misāns, kurš gatavojās Helsinkos aizlēkt tālāk par astoņiem metriem un skriet 4 x 100 m stafetē. Tādējādi Latvijas komandā ir 22 vieglatlēti.
Vairāk nekā puse viņu cīņā dosies jau šodien. Deviņos rītā tāllēkšanas kvalifikācijā startēs trīs latvietes, arī mūsu spožākā zvaigzne Ineta Radēviča, kura aizpērn Barselonā kļuva par Eiropas čempioni un Latvijas rekordisti (6,92 m). Sacensībām Helsinkos pieteikušās 33 tāllēcējas, un tikai divu biogrāfijā ir labāki sasniegumi nekā Inetai. Šovasar viņa aizlēkusi 6,64 m, kas ir 14. rezultāts starp visām dalībniecēm, taču līdzīgi bija gan Barselonā, gan pērnajā pasaules čempionātā Dienvidkorejā, kur Radēviča izcīnīja bronzas medaļu. Tālumā lēks arī māsas Grīvas – Lauma un Māra, kuru šīs sezonas labākie rezultāti 6,45 m un 6,30 m dalībnieču sarakstā atrodami 26. un 29. vietā.
Pulksten 9.45 kvalifikācijas sacensības sāks 30 lodes grūdēji. Arī Māris Urtāns ar 2010. gada sasniegtajiem 21,63 metriem ir trešais labākais starp viņiem, bet sezonas vērtējumā ieņem 23. vietu (19,84 m). Sekos priekšsacīkstes 100 m sprintā. Ronalda Arāja pērn sasniegtais Latvijas rekords 10,18 sekundes ir 15. labākais rezultāts 45 dalībnieku vidū, šogad Arājam iznāk 23. vieta (10.32). Pēc tam Jānis Leitis pirmo reizi šovasar startēs 400 m skrējienā. Viņa personiskais rekords 46,46 sekundes ierindojams 29. vietā, sliktāki ir 13 skrējēju sasniegumi. Bet Dmitrijs Jurkevičs 800 metros (1:49,41) apsteidzis tikai divus no 44 kvalifikācijas sacensībās pieteiktajiem. Daugavpilietis gan šo skrējienu uzskata vien par iesildīšanos cīņai 1500 m distancē, kas sāksies sestdien.
Seši šķēpmetēji
Neatceros, ka šķēpa metēju kvalifikācija dāmām un kungiem kādreiz būtu notikusi vienā dienā, taču Helsinkos tā ieplānots. 27 dāmas sektorā dosies pēcpusdienā, 35 kungi – pievakarē. Mūsu šķēpmetēju izejas pozīcijas izskatās cerīgākas nekā citiem latviešiem. Madara Palameika (61,45 m) ir astotā, Sinta Ozoliņa-Kovala (60,70 m) – desmitā, tūlīt aiz viņas – Līna Mūze (60,06 m). Vadims Vasiļevskis (86,50 m) ir otrais ne vien Eiropā, bet arī pasaulē, atpaliekot vienīgi no čeha Viteslava Veselija (88,11 m), Zigismunds Sirmais (84,06 m) – astotais, Ainārs Kovals (83,99 m) – devītais. No līdzdalības Eiropas čempionātā atsacījusies gan pasaules rekordiste čehiete Barbora Špotākova (72,28 m), gan pērnā pasaules čempione Marija Abakumova no Krievijas (71,99 m), nedaudz atvieglojot dzīvi pārējām. Turpretī vīru ierindā būtiski robi nav saskatāmi. Trīs no viņiem savulaik aizmetuši šķēpu tālāk par 90 metriem – divkārtējais olimpiskais čempions Andreass Tūrkildsens no Norvēģijas (91,59 m), soms Tēro Pitkemeki (91,53 m) un Vadims Vasiļevskis (90,73 m). Šajā vasarā paklusi bijuši gan Tūrkildsens (84,72 m), gan Pitkemeki (83,87 m). Varbūt taupa pulveri olimpiskajām spēlēm.
Ja sacensību pirmo kārtu šodien sekmīgi pārvarēs visi mūsējie, tad Arājs turpinās jau vakarā, tāllēcējas, šķēpa vīri, Leitis un Jurkevičs – rīt, šķēpmetējas un Urtāns – parīt. Eiropas čempionāts beigsies svētdienas vakarā.
