Vieglatlētiem augstas barjeras 0
Starptautiskajā vieglatlētikas federācijā (IAAF) apstiprinātas kvalifikācijas normas līdzdalībai olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro nākamajā vasarā.
Līdz iepriekšējām spēlēm pirms trim gadiem Londonā bija iespēja kvalificēties vai nu ar augstāko A normu, kas katrai valstij ļāva ikvienā vieglatlētikas disciplīnā deleģēt pa trim tās pieveicējiem, vai arī ar nedaudz sliktāko B rezultātu, kas olimpisko caurlaidi izsniedza vienam atlētam. Bet nu ir tikai viena norma. Augstāka par Londonai nepieciešamo A rezultātu tā gan ir tikai 11 individuālajās disciplīnās, taču par B – visās 43.
“Labi tas nav, jo sportistiem būs mazāka iespēja nonākt Rio,” sarunā ar BNS paudis Latvijas vieglatlētu izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs. Viņš spriež, ka Riodežaneiro noteikti kvalificēsies mazāk mūsējo nekā Londonai, ko spēja 24 vieglatlēti – 16 ar A normu un astoņi ar B. Tagad 12 disciplīnās normas ir augstākas par Latvijas rekordiem, no kuriem astoņi nav uzlaboti jau 14 līdz 44 gadus.
Pērnajā sacensību sezonā Rio prasībām atbilstošus rezultātus sasniedza astoņi – šķēpmetēji Madara Palameika (norma – 62,00 m), Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders (83,00 m), maratonskrējēji Jeļena Prokopčuka (attēlā), Anita Kažemāka, Latvijas pasi ieguvusī amerikāniete Ariana Hilborna (2.42:00) un Valērijs Žolnerovičs (2.17:00), kā arī Laura Ikauniece septiņcīņā (6200 punkti). Taču tie neder, jo normas izpildāmas no šā gada 1. maija līdz 2016. gada 11. jūlijam. Gan ar dažiem izņēmumiem – maratonā, 10 000 m skrējienā, soļošanā un daudzcīņās ieskaita jau kopš 1. janvāra sasniegtos rezultātus. No mūsējiem tas noderējis pagaidām vienīgi Prokopčukai, kura Japānā izcīnīja otro vietu Osakas maratonā ar 2.24:07. Tādējādi Jeļena Prokopčuka ir pirmā Latvijas vieglatlēte, kura kvalificējusies olimpiskajām spēlēm Rio.
