Vieglatlētiem antirekords 0
Pirmo reizi neviens no Latvijas vieglatlētiem pasaules čempionātā nav spējis izcīnīt vietu starp desmit labākajiem savā disciplīnā.
Pasaules čempionāts vieglatlētikā, kas Krievijas galvaspilsētā Maskavā beidzās vakar, notika jau 14. reizi, un Latvijas sportisti piedalījušies visos bez izņēmuma. Sekmīgākie mums ir divi čempionāti – pirmais 1983. gadā un iepriekšējais aizpērn, kad pa bronzas medaļai izcīnīja šķēpmetējs Dainis Kūla un tāllēcēja Ineta Radēviča. Vissliktāk veicies arī divos – 1999. un 2003. gadā Latvijas vieglatlētiem augstākais sasniegums bija desmitā vieta, kurā ierindojās Ēriks Rags šķēpa mešanā un Jeļena Prokopčuka 10 000 m skrējienā. Bet Maskavā pirmajā desmitniekā neiekļuva neviens.
Pēdējā cerība izgaisa piektdien dāmu šķēpa mešanas kvalifikācijas sacensībās, kuras pirmā no abām latvietēm sāka Madara Palameika. Pērn viņa izcīnīja astoto vietu gan olimpiskajās spēlēs Londonā (60,73 m), gan Eiropas čempionātā Helsinkos (56,82 m), šovasar aizmeta šķēpu 62,72 m un sekmīgi startēja IAAF Dimantu līgas sacensībās, tādēļ bijām pārliecināti, ka Palameika iekļūs fināla ducī un varbūt pat vēl tālāk. Taču pirmais metiens Madarai izdevās tik kusls, ka viņa nevēlējās to ieskaitīt, un tāpat notika arī pēc otrā mēģinājuma. Trešajā – 53,70 metri un pēdējā, 27. vieta. Tieši tādu Palameika ieņēma arī pirms četriem gadiem, debitējot pasaules čempionātā (52,98 m).
Stundu vēlāk šķēpa mešanas sektorā devās Līna Mūze, ievingrināja roku ar 54,36 m un otrajā metienu sērijā pieteicās finālam – 60,29 m. Tobrīd tas bija vienpadsmitais labākais rezultāts kopējā konkurencē, taču trešajā sērijā Līna dabūja nulli, palaida priekšā vēl divas sāncenses, no fināla minimuma atpaliekot par 11 centimetriem, un čempionātu beidza 14. vietā. Latvijas vieglatlētu komandai Maskavā tas ir otrs labākais sasniegums aiz Lauras Ikaunieces 11. vietas septiņcīņā. Otrajā desmitā ierindojās arī Vadims Vasiļevskis šķēpa mešanā (15. v.), Lauma Grīva tāllēkšanā (16. v.) un Igors Sokolovs vesera mešanā (19. v.).
Vakar šķēpmetēju finālā par pasaules čempioni kļuva vāciete Kristīne Obergfella (69,05 m). Sudraba medaļa Kimberlijai Miklei no Austrālijas (66,60 m), bronzas – mājiniecei Marijai Abakumovai (65,09 m), kura tika uzskatīta par galveno favorīti, jo kvalifikācijā aizmeta šķēpu 69,09 metrus. Turklāt Abakumova ir sezonas rekordiste (69,34 m), tāpat kā viņas tautietis un draugs Dmitrijs Tarabins vīru šķēpmešanā (88,84 m). Taču arī Tarabins sestdien netika augstāk par goda pjedestāla trešo pakāpienu – 86,36 m, zaudējot čeham Viteslavam Veselijam, kurš jau pirmajā mēģinājumā sasniedza 87,17 m, un slavenajam somam Tēro Pitkemeki (87,07 m).
Laikam jau vairs neviens nejūtas pārsteigts par Jamaikas sprintera Useina Bolta kārtējo uzvaru. Triju pasaules rekordu īpašnieks Maskavā bija ātrākais arī 200 m skrējienā (19,66) un savām septiņām pasaules čempiona medaļām astoto pievienoja vakar 4 x 100 m stafetē (37,36).
VIEGLATLĒTIKA
PASAULES ČEMPIONĀTS
Vīrieši
200 m: 1. U. Bolts (Jamaika) 19,66, 2. V. Veirs (Jamaika) 19,79, 3. K. Mitčels (ASV) 20,04. 5000 m: 1. M. Farahs (Lielbritānija) 13;26,98, 2. H. Gebrivets (Etiopija) 13:27,26, 3. I. Koečs (Kenija) 13:27,26. Maratons: 1. S. Kiprotičs (Uganda) 2.09:51, 2. L. Desisa (Etiopija) 2.10:12, 3. T. Tola (Etiopija) 2.10:23. 400 m/b: 1. Dž. Gordons (Trinidāda un Tobāgo) 47,69, 2. M. Tinslijs (ASV) 47,70, 3. E. Bekričs (Serbija) 48,05. 3000 m/šķ: 1. E. Kimboi (Kenija) 8:06,01, 2. K. Kipruto (Kenija) 9:06,37, 3. M. Mehisi-Benabads (Francija) 8:07,86. 4 x 400 m: 1. ASV 2:58,71, 2. Jamaika 2:59,88, 3. Krievija 2:59,90. Augstlēkšana: 1. B. Bondarenko (Ukraina) 2,41, 2. M. E. Baršims (Katara) 2,38, 3. D. Druins (Kanāda) 2,38. Tāllēkšana: 1. A. Meņkovs (Krievija) 8,56, 2. I. Gaisahs (Nīderlande) 8,29, 3. L. Rivera (Meksika) 8,27. Lodes grūšana: 1. D. Štorls (Vācija) 21,73, 2. R. Vaitings (ASV) 21,57, 3. D. Ārmstrongs (Kanāda) 21,34. Šķēpa mešana: 1. V. Veselijs (Čehija) 87,17, 2. T. Pitkemeki (Somija) 87,07, 3. D. Tarabins (Krievija) 86,23, 15. V. Vasiļevskis 79,68.
Sievietes
200 m: 1. Š. A. Freizere-Praisa (Jamaika) 22,17, 2. M. Ahure (Kotdivuāra) 22,32, 3. B. Okagbare (Nigērija) 22,32. 1500 m: 1. A. Aregavi (Zviedrija) 4:02,67, 2. Dž. Simpsone (ASV) 4:02,99, 3. H. O. Obiri (Kenija) 4:03,86. 5000 m: 1. M. Defara (Etiopija) 14:50,16, 2. M. Čerono (Kenija) 14:51,22, 3. A. Ajana (Etiopija) 14:51,33. 100 m/b: 1. B. Rolinsa (ASV) 12,44, 2. S. Pīrsone (Austrālija) 12,50, 3. T. Portere (Lielbritānija) 12,55. 400 m/b: 1. Z. Hejnova (Čehija) 52,83, 2. D. Mohameda (ASV) 54,09, 3. L. Demusa (ASV) 54,27. 4 x 400 m: 1. Krievija 3:20,19, 2. ASV 3:20,41, 3. Lielbritānija 3:22,61. Augstlēkšana: 1. S. Škoļina (Krievija) 2,03, 2. B. Bareta (ASV) 2,00, 3. R. Beitia (Spānija) un A. Čičerova (Krievija) 1,97. Trīssolis: 1. K. Ivargena (Kolumbija) 14,85, 2. J. Koņeva (Krievija) 14,81, 3. O. Saladuha (Ukraina) 14,65. Vesera mešana: 1. T. Lisenko (Krievija) 78,80, 2. A. Vlodarčika (Polija) 78,46, 3. V. Džana (Ķīna) 75,58. Šķēpa mešana: 1. K. Obergfella (Vācija) 69,05, 2. K. Mikle (Austrālija) 66,60, 3. M. Abakumova (Krievija) 65,09, 14. L. Mūze 60,39, 27. M. Palameika 53,70.
