Vieglas uzvedības sieviete “uzdāvina” slimību. Vai viņu var saukt pie atbildības? 0
Pēc kādas ballītes pie drauga gadījās izmantot vieglas uzvedības sievietes pakalpojumus. Pēc laiciņa konstatēju, ka man ir piemetusies nelaba slimība. Tagad būs jāārstējas, iespējamas arī sekas. Vai es varu no šīs dāmas prasīt kādu atlīdzību? Vai viņu var saukt pie atbildības, un kāds sods par to draud? ARNIS MADONAS NOVADĀ
Ierobežojoši noteikumi
Latvijas likumdošanā prostitūcija (seksuālo pakalpojumu sniegšana par maksu) nav aizliegta, taču šādai darbībai ir ierobežojumi.
Ministru kabineta pieņemtajos “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumos” teikts: personai aizliegts nodarboties ar prostitūciju ārstēšanās un medicīniskās vai seroloģiskās novērošanas laikā līdz dermatologa, venerologa atzinuma saņemšanai par klīnisku izveseļošanos, ja diagnosticēta kāda no šādām slimībām: anoģenitālā herpesvīrusu infekcija, dermatofitozes (mikrosporija, trihofitija), kaunuma utainība, gonokoku infekcija, hlamīdiju ierosinātas seksuāli transmisīvas slimības, kašķis, lepra, sifiliss.
Personām, kuru asinīs atklātas antivielas pret HIV vai noteikta AIDS diagnoze, ir aizliegts nodarboties ar prostitūciju. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.4 pants paredz, ka par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpumiem fiziskajām personām uzliek naudas sodu no 350 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 1400 eiro. Tātad iespējams, ka sievieti, no kuras inficējāties, var saukt pie administratīvās atbildības.
Trīs panti Krimināllikumā
Krimināllikumā ir noteikta atbildība par otras personas inficēšanu ar dažādām slimībām.
133. pants (smags noziedzīgs nodarījums) paredz atbildību par apzinātu inficēšanu ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), kā arī B vai C hepatīta vīrusu. Par šo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
133.1 pants (smags noziedzīgs nodarījums) nosaka atbildību par apzinātu inficēšanu ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju, ja tādējādi nodarīti smagi miesas bojājumi vai tā bijusi par iemeslu cietušā nāvei. Par šādu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
134. panta pirmā daļa (kriminālpārkāpums) paredz atbildību par apzinātu inficēšanu ar seksuāli transmisīvas slimības izraisītāju. Par šādu nodarījumu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt šā panta otrā daļa (mazāk smags noziedzīgs nodarījums) paredz, ka par nepilngadīgas personas apzinātu inficēšanu ar seksuāli transmisīvas slimības izraisītāju soda ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
! Taču kriminālatbildība personai iestāsies tikai tad, ja tiks konstatēts, ka viņa zinājusi par savu slimību. Tātad vainīgajam jāapzinās, ka viņa/viņš pats ir slims un ka, stājoties intīmās attiecībās, var inficēt citu personu. Tāpat vainīgais nevar vieglprātīgi paļauties uz to, ka nekādas sekas neiestāsies, piemēram, izmantojot aizsardzības līdzekļus, kas, pēc viņa domām, ir pietiekami droši seku novēršanai.
Fizisks un morāls kaitējums
Ja tiks uzsākts kriminālprocess, kurā būsiet atzīts par cietušo, varēsiet iesniegt pieteikumu par jums nodarītā kaitējuma (fiziskā un morālā) kompensāciju. Tātad varat vērsties policijā ar iesniegumu, lūgt uzsākt kriminālprocesu pēc kāda no iepriekš minētajiem Krimināllikuma pantiem un saukt vainīgo personu pie atbildības. Tāpat lūdziet atzīt jūs par cietušo šajā lietā un piesakiet kaitējuma (arī morālā) kompensāciju.
Varat prasīt arī jums nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā tiesā. Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Šajā gadījumā tie varētu būt, piemēram, izdevumi par ārsta konsultācijām, medikamentiem u.tml., kas jums būs jāapstiprina ar pierādījumiem – čekiem, rēķiniem u.tml., jo saskaņā ar Civilprocesa likumu katrai pusei jāpierāda tas, ko tā apgalvo.
Varat prasīt arī morālā kaitējuma atlīdzību. Civillikuma 1635. pants paredz, ka katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais), dod tiesības cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā kaitējuma smagumu un sekas. Jāatzīst, ka Latvijas tiesu praksē nav pilnīgas konsekvences šajā jautājumā, taču, lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu atbilstīgs, tam jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu – jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamāks atlīdzinājums.
! Tiesai ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums par morālo kaitējumu, bet arī tas jāpamato.
UZZIŅA
• Piespiedu darbu kā pamatsodu nosaka uz laiku no 40 līdz 280 stundām. Prokurors, priekšrakstā par sodu nosakot piespiedu darbu, var to piemērot ne vairāk kā uz 140 stundām.
• Naudas sodu kā pamatsodu atbilstīgi noziedzīga nodarījuma kaitīgumam un vainīgā mantiskajam stāvoklim nosaka par kriminālpārkāpumu – trīs līdz 100 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, par mazāk smagu noziegumu – piecu līdz 1000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet par smagu noziegumu, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana ne ilgāk par pieciem gadiem, – no 10 līdz 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. Prokurors var piemērot ne vairāk kā pusi no maksimālā naudas soda.
• Īslaicīgu brīvības atņemšanu var noteikt uz laiku no 15 dienām līdz trim mēnešiem.
KONSULTĒJUSI JURISTE KRISTĪNE KRĒSLIŅA
