* 0
Es dievinu jūniju, jo beidzot var vilkt smukos, vieglos, gaisīgos tērpus, skaistās kurpes, var likt elegantas vasaras cepures un ļaut lakatiņiem plandīties vējā.
Es dievinu jūniju, jo vēl nav pārāk karsts, bet visas pārējās temperatūras var pieregulēt ar jaciņām, trenčiem, šallēm, maigiem džemperiem un plecu lakatiem.
Jūnijs ļauj izvērsties un iznest saulē visas savas lolotās pāva spalvas un nebaidīties, ka tās šķitīs pārmērīgas. Ja reiz daba ir uzsprāgusi zaļumā, priekā un smaržās, kāpēc lai tā nevarētu arī es? Un nemaz nav obligāti jāšķiežas ar krāsām – ja reiz mīļāki ir mierīgie toņi, melnais un baltais, neviens (atskaitot modes žurnālu lapas) taču nespiež kļūt par fuksiju vai citronu. Ar to pašu melno un balto var spēlēties tā, ka vasaras sākumam mute paliek vaļā: šis gadalaiks pieļauj visdažādākās auduma faktūras un materiālus – no plūstoša zīda līdz stingri nošūtam taftam, no koķeta tilla līdz svinīgam samtam. Un ja vēl pamani, ka tieši tagad visur pasaulē sākas pavasara kolekciju izpārdošanas…
*
Ja reiz pavēru muti par izpārdošanām, jādodas vien tālāk. Šis ir ideāls laiks, lai… Lai sarūpētu Ziemassvētku dāvanas. Tikai nevajag smieties – es to pavisam nopietni. Pati savējās jau trešo vai pat ceturto gadu gādāju tieši jūnijā. Tagad ir ne tikai labas cenas, bet arī burvīgs garastāvoklis. Saule un siltums manī atver cilvēkmīlestību, uzmanību, jūtīgumu, izpratni un uzdzen augstumos vēlmi darīt labu. Tieši tās īpašības, kas ļauj ar īpašu izdomu un precīzi izvēlēties katram tieši to, kas viņu varētu visvairāk iepriecināt.
Pat ja esmu dāvanā iecerējusi kādam uzadīt džemperi, rakstu vai musturu es izdomāju tieši jūnijā. Protams, šādā laikā nesēdēšu ar adatām pie televizora, skaitot valdziņus, bet siltums un ritms gan ieaudīsies tieši no vasaras saulgriežiem, lai ziemas aukstumā atdzīvinātu sauli.
*
Paskatīties no cita skatpunkta, no citas perspektīvas. Šis padoms tiek dots nemitīgi, teju visās problēmās. Bet ne vienmēr var līdz galam saprast, kā tieši tas būtu.
Man viss sākās tā. Nekad mūžā nebiju vilkusi platformenes – man tās šķita aplam neglītas un neērtas, tronis, no kura gāzties būtu makten sāpīgi. Bet šopavasar iegāju vienā veikalā un piemērīju bikses – nu, tiiik skaistas bikses, ka taisni vai jāraud. Tikai viena bēda – par garu. Un piegriezums ar tādu paplatinājumu galos, ka grūti kaut ko īsināt. Ko tādos gadījumos es daru? Jā, pašiņš ar telefonu, SMS ar bildi un zvans draudzenei turpat no kabīnes: ko darīt – riskēt un pirkt, mēģināt atšūt vai tomēr atstāt plauktā? Draudzene nesamulst un atbild: pamēģini, kā tās bikses izskatās, ja tev kājās platformas kurpes.
Es, saviebusi seju (man taču riebjas platformenes!), ņemu un velku kājās milzonīgas kurpes, jau ķeros pie sienas, lai nezaudētu līdzsvaru, jau iztēlojos izmežģītu potīti, ātro palīdzību un ģipsi, bet tad pēkšņi atklāju, ka šie apavi ir ne tikai izcili ērti, bet arī apstulbinoši stabili. Daudz stabilāki par jebkurām spicpapēžu kurpītēm. Un izskatās dievīgi, padarot pēdu vizuāli smalkāku un proporcionālāku.
Nopērkot biksēm klāt arī jaunas kurpes, man nācās pārliecināties – priekšstati par neiepazītām lietām var radikāli atšķirties no patiesības. Tātad, ja gribi kaut ko noliegt, iemīcīt zemē vai nolamāt, varbūt pirms tam pamēģini, kāds tas ir.
Un, jā – tā sākumā pieminētā perspektīva. Mājās uzvilku bikses kopā ar platformenēm un sāku cēli vazāties pa istabām. Pa savām kārtīgajām, tīrajām, izpucētajām istabām. Pati tāda smuka, svaiga un tīra. Un ko es atklāju? Vienas vienīgas šausmas! Izrādās, brīdī, kad esmu kļuvusi par desmit centimetriem garāka, es redzu neskaitāmus plauktus ar nenoslaucītiem putekļiem! Putekļi uz virtuves nosūcēja, putekļi uz gleznu rāmjiem, putekļi uz grāmatām, kurpju kastēm un ledusskapja. Kad mana mazā baspēdu es tīra māju, notīra tikai tur, kur redz netīrumus. Viss pārējais tiek pieņemts par tīru esam, jo to taču nevar redzēt.
Nē, es, protams, nesāku lauzīt rokas un vaimanāt par savu neveiklību, tik daudz pašapziņas garajos gados tomēr esmu iemācījusies. Es vienkārši nekad nebiju iedomājusies, cik būtībā viegli un elementāri ir iekāpt svešās kurpēs. Tā nav nekāda ķīmija vai pārdabisks triks – ir vienkārši jāiekāpj citās kurpēs.
