Viedtālruņu spēļu ražotāji – vadībā 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Divas vai pat trīs desmitgades videospēļu industrija balstījās uz arkādes, konsoļu un personālo datoru pleciem. Pēdējās desmitgades laikā situācija ir apgriezusies kājām gaisām – 2020. gads bija pirmais gads vēsturē, kad mobilo tālruņu spēļu tirgus apgrozīja vairāk nekā 50% no visiem videospēļu nozares ienākumiem.
Savu vietu 165 miljardu dolāru lielajā globālajā spēļu industrijā ieņem arī vairāki Latvijas uzņēmumi, kuriem izdevies radīt vairākas pasaulslavenas spēles. Latvijas spēļu izstrādātāju asociācijas jaunākie dati liecina, ka 2019. gadā Latvijas spēļu izstrādātāju apgrozījums sasniedza 30,1 miljonu eiro, bet peļņa 16,5 miljonus eiro. Kopumā nozarē strādā 54 uzņēmumi, bet piecu veiksmīgāko uzņēmumu apgrozījums veido 88,7% no visa nozares apgrozījuma. Latvijas spēļu izstrādātāju asociācijas valdes locekle Laura Vilsone “Latvijas Biznesam” norādīja, ka sagaida nozares izaugsmi arī turpmāk. Lielāka izrāviena nodrošināšanai būtu nepieciešama liela spēļu izstrādātāja atvilināšana uz Latviju, taču pagaidām lielu daļu krējumu nosmeļot Lietuva, kur izvietojušies vairāki milzīgi spēļu nozares uzņēmumi, piemēram, starp-platformu spēļu dzinis “Unity” un spēļu izstrādātājs “Wargaming”, kas izstrādā zināmo “World of Tanks” spēli. Kāpēc Lietuva? Vienkārša atbilde – zemāki nodokļi.
Stikla kalnā uznes pirmā spēle
Lielākais spēļu izstrādātājs Latvijā ir “Estoty”, kuram ir biroji arī Baltkrievijā, Ukrainā un Lietuvā. “Estoty” visvairāk pazīstams ar spēli “2048”, kas lejupielādēta vairāk nekā 50 miljonus reižu. “Estoty” darbojas “hyper-casual” spēļu segmentā – tās ir vienkāršas spēles, kas ļauj sasniegt maksimāli lielu cilvēku skaitu. Vilsone stāsta, ka pasaulē “Estoty” ir gana pazīstams vārds. Kopš uzņēmuma dibināšanas tā veidotās spēles lejupielādētās vairāk nekā pusotru miljardu reižu.
Sākotnēji uzņēmuma dibinātāji Guntis Pontags un Vasilijs Siņicins vēlējās biroju izveidot Latvijā, taču trūka kvalificēta darbaspēka. Līdz birojam Latvijā bija jāgaida četrus gadus, taču šobrīd Rīgā uzņēmums nodarbina jau apmēram 30 cilvēku. Kopumā visās filiālēs strādā apmēram 100 cilvēku. “Pagājušais gads bija izaicinošs gan Covid-19 dēļ, gan Baltkrievijas nemieru dēļ. Darbinieki nevarēja normāli strādāt, bija jāpārceļas uz Lietuvu vai Ukrainu. Virkne lietu attālinātā darba dēļ kļuvušas sarežģītākas, bet esam priecīgi, ka vispār varam turpināt strādāt. Lielākie izaicinājumi ir saistīti ar komandas sadarbību un komunikācijas ātrumu,” stāsta “Estoty” Rīgas filiāles vadītājs Raivis Perijs. Tā kā uzņēmums vienu spēli spēj izstrādāt tikai dažu dienu laikā, ātra komunikācija un darba koordinēšana ir ļoti svarīga.
Kopumā spēļu nozare samērā viegli pārcietusi pandēmiju, un spēlētāju skaits pat nedaudz palielinājies. Ar kaut ko taču došanās uz kino vai restorānu bija jāaizvieto. Finansiālā ziņā “Estoty” pērn piedzīvojis izaugsmi, bet ne tik strauju, kā vēlētos. Finanšu rādītāji gan vēl nav zināmi – tie gaidāmi martā. “Estoty” darbojas vēl vienā šā biznesa segmentā – noved līdz galam citu idejas, tas uzņēmuma izdodoties labi. “Šādā veidā pērn sākām sadarbību ar “Hypercell Games”, kas bija maza studija Rīgā, kurā darbojās īpašnieks un viņa piesaistīti ārštata darbinieki. Kopīgi izstrādājām “Sand Balls”, kas 2019. gadā bija viena no pasaules top spēlēm. Mums nav bail, ka Latvijā parādīsies konkurenti. Mēs par to tikai priecātos, jo tas radītu lielāku darbinieku migrāciju un ideju apmaiņu, kas palīdzētu kopējās industrijas attīstībā,” stāsta R. Perijs.
Cer uz pusmiljardu
Samērā lielu rezonansi pērnā gada beigās radīja spēļu izstrādātāja “Beetroot Lab” izveidotā mobilā spēle “Dystopia: Contest of Heroes”, kas tapusi sadarbībā ar jauktās cīņu mākslas (MMA) zvaigzni Konoru Makgregoru un viņa aģenta pārstāvēto «Paradigm Sports Management”. Spēles centrālais elements ir globāli spēlētāju turnīri, kur “Dystopia: Contest of Heroes” spēlētāji no visas pasaules var sacensties par balvām ne tikai spēlē, bet arī īstām balvām vairāku tūkstošu ASV dolāru vērtībā. Tāpat ikgadējā spēles turnīra uzvarētājs iegūs “Lamborghini” spēkratu un iespēju tikties ar Makgregoru.
“Beetroot Lab” līdzdibinātājs Dāvis Ziediņš skaidroja, ka “Dystopia: Contest of Heroes” 24 mēnešu laikā varētu sasniegt 225 miljonu ASV dolāru ieņēmumus un 2022. gada beigās tirgū iegūt apmēram 550 miljonu ASV dolāru vērtību, padarot to par vienu no visu laiku veiksmīgākajām Eiropā radītajām mobilajām stratēģijām. Investīcijas šīs spēles attīstībā, testēšanā un licencēšanā sasniegušas astoņus miljonus eiro. “Beetroot Lab” dibināta 2014. gadā Rīgā, un tā specializējas mobilo spēļu izveidē “iOS” and “Android” platformās. Vairāk nekā sešu gadu ilgajā pastāvēšanā uzņēmums, kas nodarbina vairāk par 25 cilvēkiem, radījis vairāk par 100 spēlēm. 2019. gadā uzņēmums apgrozīja 438 tūkstošus eiro.
Laura Vilsone sacīja, ka ikdienā Latvijas uzņēmumi slēpj izcelsmes valsti, tāpēc atzinīgi vērtē “Beetroot Lab” spēju šo notikumu iznest maksimāli plaši. “Vēlu visu labāko, jo veiksme vienam uzņēmumam ir veiksme visai industrijai. Tas ļaus vieglāk atvilināt lielos uzņēmumus, bet visiem uzņēmumiem būs vieglāk sarunāties ar biznesa partneriem un investoriem. Visus interesē veiksmes stāsti, bet to Latvijai trūkstot.”
Datorspēles – dārgas un laikietilpīgas
Kaut arī mobilo spēļu tirgus ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā datorspēļu tirgus, vienmēr pastāvējis iespaids, ka tieši datorspēles ir ienesīgākas un populārākas. Tas noticis, pateicoties milzīgajiem mārketinga budžetiem, kas ir lielo datorspēļu izstrādātāju rīcībā, lai reklamētu savas jaunākās spēles. Nereti pasaulē zināmāko datorspēļu izstrāde vairāku gadu garumā izmaksā 250 miljonus dolāru un vēl tikpat nākas iztērēt tās mārketinga aktivitātēm.
“Mobilās spēles lielākoties apmēros ir daudz mazākas par datorspēlēm. Tas nozīmē, ka tās ātrāk iespējams prototipēt un pārbaudīt, vajag mazāku komandu un ir zemākas izmaksas. Apjomīgām datorspēlēm vajag 400 cilvēku komandu un miljonos mērāmu budžetu. Tikai daži uzņēmumi pasaulē to var atļauties. Ir sastopamas arī ļoti apjomīgas mobilās spēles, bet krietni retāk,” norāda Laura Vilsone. Ik pa brīdim Latvijā datorspēļu jomā kāds paspīd, tomēr tas ir samērā reti. No veiksmīgajiem datorspēļu piemēriem viņa min pērn “Coldwild Games” radīto “Merchant in the Skies”, tāpat 2018.gadā izstrādāto Nila Jakrina datorspēli “Flashing Lights”. Savukārt Raivis Perijs teic, ka Latvijā izstrādāt labu datorspēli nav bezcerīgi, taču viņš nevēlas strādāt mazākam un lēnāk augošam tirgum. Mobilo spēļu tirgus ik gadu aug par apmēram 13%, kamēr datorspēļu un konsoļu (“PlayStation”, “XBox”) tirgus tikai ap 3–4%. Īpaši ātri mobilo spēļu tirgus aug Ķīnā un Indijā.
Pasaules līmenis galda spēlēs
Daudzi nemaz nezina, bet starp Latvijas labākajiem spēļu izstrādātājiem jāmin arī galda spēļu izstrādātājs “BrainGames”. Pērnais gads uzņēmumam bijis pārdzīvojumu pilns, bet veiksmīgs. “Spēļu tirdzniecības jomā gads bijis tik labs kā nekad. Īpašs pieprasījuma pieaugums izjusts pandēmijas pirmajā vilnī pavasarī, kā arī otrajā vilnī, kad bijis arī svētku laiks. Salīdzinot ar 2019. gadu, tirdzniecība internetā ir palielinājusies vairākas reizes. Mums Baltijā tagad ir jau 15 veikali. Šogad gribējām atvērt Latvijā pirmo galda spēļu kafejnīcu, bet pandēmija plānu iepauzējusi. Mums tas būs jauns eksperiments, bet pasaules līmenī šis koncepts sevi jau ir pierādījis,” norāda uzņēmuma dibinātājs Egils Grasmanis.
Sliktāk gājis oriģinālspēļu izstrādē. Katru gadu “Brain Games” mēģina izdot 3–5 jaunas galda spēles. Pērn nav izdevies izdot nevienu. Ne visas izdotās gan ir “BrainGames” oriģinālspēles, jo galda spēļu izdevniecība ir līdzīga grāmatu izdevniecībai. Spēlei ir autors, kurš ar izdevniecību paraksta līgumu par viņa spēles izdošanu. Izdevniecība saņem tiesības šo spēli izplatīt visā pasaulē. “Iespējams, tas nav nemaz tik slikti, jo, cik dzirdu, visā starptautiskajā tirgū jaunas spēles šobrīd neiet, cilvēki vairāk pērk zināmās spēles, kuras pieprasījuma dēļ nespēj gana daudz saražot. Mums ir paveicies, jo mūsu portfelī ir viena no labākajām pēdējo gadu bērnu spēlēm – 2016. gadā izlaistā mūsu oriģinālspēle “IceCool”, kas ieguva visas svarīgākās balvas bērnu spēļu kategorijās. Šī spēle joprojām ir viena no labākajām un visvairāk pieprasītām savā kategorijā visā pasaulē,” priecājas Grasmanis. Palīdz arī negaidīta reklāma – pērn novembrī “The New York Times” publicēja rakstu par labākajām modernajām galda spēlēm, kuru starpā bija arī “IceCool”. “Amazon” platformā tas radīja ievērojamu pieprasījuma pieaugumu. “Par tirdzniecības apjomiem nevaram sūdzēties. Kā teica mūsu Ziemeļamerikas partneris, varam būt laimīgi, ka spēli, kas izdota pirms četriem gadiem, joprojām pērk tik labi. Tas nozīmē, ka spēle dzīvos vēl desmitiem gadu. Liels prieks, ka pašu izdomāts produkts ir atradis vietu pasaules tirgū.”
Nākamā lielā spēle, uz kuru “BrainGames” liek lielas cerības, ir 2019. gadā izdotā viesību spēle “Team3”. Diemžēl šobrīd viesības lielākoties izpaliek. Tāpat šogad “Kickstarter” kampaņu “BrainGames” sāks jaunajai “Iron Forest” spēlei, kas ir līdzīga “IceCool”, bet vairāk domāta pieaugušajiem. Uzņēmums ieplānojis vēl 3–4 spēles, bet pagaidām ietur pauzi līdz rudenim. Tāpat sadarbībā ar Aizsardzības ministriju notiek darbs pie spēles “Latvijas neatkarības karš”. Tā gaidāma pavasarī un ierobežotā apjomā. Visbeidzot samērā jauns produkts ir vairāku galda spēļu uzņēmumu izstrādātā “Dized” lietotne, kurā virtuāli pieejami dažādu galda spēļu noteikumi. “BrainGames” ir mazākuma akcionārs, bet Grasmanis ir viens no uzņēmuma valdes locekļiem. Nākotnē sagaidāms, ka lietotnes saskarne būs arī latviešu valodā, bet jau šobrīd “BrainGames” tur nodrošina savu izdoto un izstrādāto galda spēļu noteikumus. “Latvijas neatkarības karš” būs pirmā spēle, kuras noteikumi lietotnē būs latviešu valodā.
Galda spēļu nozare Latvijā ir vēl krietni mazāka nekā videospēļu, taču Grasmanis kā vēl vienu labo piemēru min “Wolff Designa”, kas specializējas tādu kā lietpratēju galda spēļu izstrādē. Viņiem veiksmīgi izdodas eksportēt produktus uz ASV, arī Lielbritānijas tirgu. Tāpat ir arī vairāki neatkarīgie spēļu autori, kas nesadarbojas ar izdevniecībām. Šajā ziņā gan igauņi mums esot soli priekšā – tur šādu modeli izvēlas krietni vairāk galda spēļu autoru. “Gribētos, lai aug latviešu galda spēļu autoru skaits, kas mums raksta par iespēju sadarboties. Pasaules mērogā mums raksta ļoti daudzi. Labprāt pārstāvētu latviešu autorus. Mums kā izdevniecībai ir visas durvis vaļā, vajadzīgas tikai labas idejas.”
