Viedtālrunis kā glābiņš sociālās distancēšanās laikmetā 2
Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā
Viedtālruņus ikdienā izmanto vairāk nekā seši miljardi cilvēku[1], kas padara tos par vienu no visplašāk izmantotajām tehnoloģijām pasaulē. Plašais pieprasījums ir skaidrojams ar to, ka šī ierīce palīdz cilvēkam komunicēt un socializēties ar citiem.
Pēdējo divu gadu notikumi ir ierobežojuši mūsu iespējas tikties klātienē, kas ir iezīmējis pavisam jaunu tendenci – tālrunis kļuvis par neaizstājamu komunikācijas rīku sociālās distancēšanās laikā.
Pēc pētījumu kompānijas Kantar veiktā Covid-19 Barometra[2] datiem, gandrīz piektdaļa jeb 19% Latvijas iedzīvotāju ir atzinuši, ka tagad virtuāli sazinās vairāk nekā pirms pandēmijas, kā arī 12% atzinuši, ka vairāk apmeklē sociālos tīklus.
Vērtējot padziļinātāk pandēmijas laikā izjusto vientulības sajūtu, Latvijā veiktā pētījuma dati[3] par Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz sabiedrību norāda, ka 74% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēku izolācija un vientulība ir palielinājusies tieši pandēmijas laikā.
Tas ir saistīts ar ierobežoto iespēju tikties klātienē, kas spēcīgāk var ietekmēt cilvēkus, kas dzīvo vieni vai kam nav nepieciešamās prasmes, lai sazinātos ar tehnoloģiju palīdzību.
Tālrunis kā Nr. 1 saziņas rīks ar tuviniekiem
Tieši viedo tehnoloģiju izmantošana ir palīdzējusi neskaitāmiem cilvēkiem uzturēt kontaktu, tādējādi neļaujot ieslīgt vientulībā un depresijā. Līdz ar to varam secināt, ka, neskatoties uz viedtālruņos pieejamajām funkcijām, to galvenais lietošanas mērķis ir atgriezies pie tā, kāds tas bija 20 gadus atpakaļ – sniegt iespēju sazināties.
Pat vienkārša saziņa par ikdienišķām lietām ļauj cilvēkiem saglabāt tuvības sajūtu, tāpēc arī sarunām ir tendence palikt arvien garākām. To apstiprina arī Apvienotajā Karalistē veiktā pētījuma dati[4], kas norāda, ka pēc pandēmijas sākuma sarunu ilgums pagarinājies par teju 50%.
Tāpat talkā nāk dažādas sociālo tīklu platformas un to iespējas, kas komunikācijai piešķir radošumu, tādējādi veidojot abpusēji patīkamu pieredzi.
Galvenais uzsvars ir uz komunikācijas dažādajām iespējām, tāpēc tādos brīžos, kad klātienes saziņa ir ierobežota, ir grūti runāt par viedtālruņu pārmērīgu lietošanu, ja tas ir vienīgais veids, kā apmierināt ikviena cilvēka socializēšanās vajadzības.
Iepriekš minētajā Apvienotās Karalistes pētījumā arī tika noskaidrotas vietas, kurās cilvēki visbiežāk runā pa tālruni. Konstatēts, ka lielākoties cilvēki veic zvanus atrodoties dabā – parkos vai ārpus galvaspilsētas.
Viedtālruņu sniegtā priekšrocība sazināties ar citiem no jebkuras vietas dod lietotājiem rīcības brīvību un atliek tikai ielikt austiņas un doties pastaigā ar savu sarunu biedru “ausīs”, tādējādi simulējot reālu satikšanos un ievērojot visus drošības noteikumus.
Savā ziņā tas ir veicinājis arī aktīvāku dzīvesveidu, jo interesantāk ir sarunāties ar kādu, apspriežot apkārt redzamo un iegrimstot atmiņās par kādu kādreiz kopīgi apmeklētu vietu.
Digitālo prasmju attīstība vientulības mazināšanai
Austrālijā veiktajā pētījumā[5] tika konstatēts, ka 52% aptaujāto uzskata, ka tieši viedtālruņu sniegtās iespējas ir palīdzējušas viņiem justies mazāk vientuļiem pandēmijas laikā.
Jaunieši vecuma grupā 18-24 gadi ir visvairāk atzinuši viedtālruni, kā komunikācijas iespēju, un arī vairāk izmantojuši citos nolūkos pandēmijas laikā. Pateicoties jauniešu pastiprinātajai interesei tehnoloģiju un digitālo platformu iespējās, viņi ir spējuši saglabāt nemainīgu savstarpēju komunikāciju par spīti fiziskās tikšanās aizliegumam.
Tā ir tendence, ko pārējās vecuma grupas var mācīties no nākamās paaudzes – digitālo rīku pielietošana dažādām ikdienas situācijām. Piemēram, tādas lietotnes, kā Umbrella vai Nextdoor, guva lielu popularitāti senioru vidū pandēmijas laikā citās valstīs, ļaujot vecākā gada gājuma cilvēkiem viegli sazināties ar kaimiņiem, lai lūgtu palīdzību tādās ikdienišķās situācijās, kā pārtikas iegāde.
Daudzu Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā izjustā vientulība var būt saistīta ar zemo digitālo prasmju līmeni, kas ļautu izmantot tehnoloģiju piedāvātās saziņas alternatīvas.
Pēc Digital Economy and Society Index (DESI) 2020[6] datiem, Latvija ierindojas 27. vietā no 29 valstīm, kas norāda uz mūsu valsts iedzīvotāju zemo digitālo prasmju līmeni. Digitālo prasmju apgūšana spētu palīdzēt daudziem cilvēkiem uzturēt komunikāciju, kas ir pēc iespējas pietuvināta realitātei.
Šobrīd starp dažādām paaudzēm ir izveidojusies “Digitālā plaisa”, bet, kā jebkuru plaisu, arī šo ir iespējams aiztaisīt, izmantojot pareizos rīkus.
Šajā sakarā ir vērts domāt par izglītojošiem kursiem, kas sniegtu pamatzināšanas viedtālruņu lietošanā ikdienā. Šādas pamatzināšanas būtu vērtīgas ne tikai ērtākai saziņai ar tuviniekiem, bet arī, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju vispārīgo digitālo prasmju līmeni, kas sevī ietvertu arī spēju meklēt veidus, kā nezaudēt kontaktu ar citiem cilvēkiem ar tehnoloģiju starpniecību – līdzīgi kā to spēj jaunieši.
Arī Eiropas Savienība meklē jaunus risinājumus digitālo prasmju attīstībai, tāpēc ir izstrādājusi Digitālās izglītības rīcības plānu, kas veicinātu digitālo prasmju integrāciju dažādos mācību priekšmetos jau no agrāka vecuma.
Tāpat Latvijā ir pieejamas arī vairākas mūžizglītības programmas, kas paredz šādu prasmju apguvi visām vecuma grupām, taču, ņemot vērā iepriekš minētos DESI datus, daudzi cilvēki vēl nezina par šīm iespējām.
Domājot par to, kādā ātrumā attīstās dažādi digitālie rīki un cik ātri tie tiek integrēti mūsu ikdienas dzīvē, ir jāseko līdzi, vai visas sabiedrības daļas spēj aprast ar jauno situāciju un vai kādai ir nepieciešama īpaša palīdzība digitālo rīku apguvē. Šī brīža situācija, kad daudziem ir bijis grūtāk izmantot tehnoloģijas saziņai ar citiem, norāda, ka lielai sabiedrības daļai joprojām trūkst digitālās prasmes.
Informācijas avoti:
[1] Statista, 2021 https://www.statista.com/statistics/330695/number-of-smartphone-users-worldwide/
[2] Kantar COVID-19 Barometra pētījums 2021 https://www.kantar.lv/tnsab63/vai-iedzivotaju-ieradumu-maina-bus-paliekosa/
[3] RSU, 2020, Ietvarpētījuma “Pandēmijas sekas” par COVID-19 izraisītās krīzes ietekmi uz Latvijas sabiedrību
https://lzp.gov.lv/wp-content/uploads/2021/04/ietvarpetijums_-29_30_31_32_zinojumiem_marts.pdf
[4] BBC, 2020 https://www.bbc.com/news/technology-54465353
[5] Deloitte Digital Consumer Trends 2020 “Unlocking Lockdown” https://images.content.deloitte.com.au/Web/DELOITTEAUSTRALIA/%7B0a975e55-6f49-4aec-b76f-d8317706363b%7D_Digital_Consumer_Trends_2020_Final_0121.pdf?utm_source=eloqua&utm_medium=lp&utm_campaign=20201028-tel-inb-digital-consumer-trends-2020&utm_content=cta&elqTrack=true
[6] Human Capital and Digital Skills in the Digital Economy and Society Index https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/desi-human-capital
