Guļus tumsā skatoties viedtālrunī, var rasties akluma lēkmes! Vai tiešām? 0
Gulēšana gultā ar viedtālruni acu priekšā var izraisīt īslaicīgu aklumu – par pirmajiem jaunā simptoma gadījumiem ziņots Lielbritānijā. Kāpēc tā var notikt, skaidro zinātnieki un jautājām speciālistei Latvijā.
Viedtālruņi ir kļuvuši par mūsu dzīves pavadoņiem: papildus tam, ka izmantojam tos paredzētajiem mērķiem (sarunām un sarakstei), tie bieži vien aizstāj gan darba datoru, gan spēļu konsoli, gan grāmatu un fotokameru. Pavisam nesen zinātnieki ir aprakstījuši jaunu parādību – fabingu – situāciju, kad cilvēks tikšanās ar ģimeni vai draugiem laikā pastāvīgi novērš uzmanību no klātienes sarunas un pievēršas viedtālrunim, tā aizkaitinot sarunas biedrus.
Bet tagad ārsti ir atklājuši, ka viedtālruņi var ne tikai radīt spriedzi attiecībās ar citiem – tie arī spēj izraisīt jaunu, iepriekš nenovērotu akluma veidu . Par laimi, pagaidu. Žurnāls “The New England Journal of Medicine” publicēja ārstu ziņojumu, kurā aprakstīti pirmie divi reģistrētie “viedtālruņa akluma” gadījumi. Pirmais upuris – 22 gadus veca meitene – atnāca pie ārsta ar sūdzībām par pagaidu redzes zudumu tumsā, turklāt spēju redzēt zaudēja tikai labā acs. Viņa teica, ka akluma lēkmes atkārtojušās vairākas reizes nedēļā veselu gadu. Nakts laikā labā acs redz tikai neskaidras objektu aprises, lai gan no rīta redze pilnībā atjaunojas. Ārsti pārbaudīja pacienti un konstatēja, ka ar labo aci viss kārtībā: trombu asinsvados nav, A vitamīna līmenis atbilst normai, magnētiskās rezonanses angiogrāfijas (asinsvadu pārbaude) un kardiogrāfijas rezultāti arī bija pilnīgi normāli. Speciālisti neatrada iemeslu, kādēļ acs varētu zaudēt redzi.
Otrai pacientei bija 40 gadi. Viņa sūdzējās par līdzīgiem simptomiem – sešu mēnešu laikā viņa nevarēja redzēt ar vienu aci, pamostoties pirms rītausmas. Redze atjaunojās apmēram 15 minūtes pēc piecelšanās. Viņas gadījumā ārsti arī neatklāja fiziskus traucējumus, kas varētu izraisīt aklumu.
Ārsti sāka pētīt, kādi ārējie faktori varēja izraisīt īslaicīgu redzes zudumu tumsā. Sarunas ar pacientēm laikā izrādījās, ka aklums iestājās tikai pēc tam, kad sievietes pāris minūtēm lūkojās savos viedtālruņos, turklāt darīja to, guļot uz sāniem. Turklāt aklums iestājās pretējā pusē tai, uz kuras sievietes gulēja.
Speciālisti secināja, ka pagaidu aklums iestājās, jo sievietes, neapzinoties to, skatījās tālruņa ekrānā tikai ar vienu aci (otru šajā laikā aizsedza spilvens vai sega). Tādā veidā aizvērtā acs pielāgojās tumsai, bet atvērtā – spilgtai gaismai no ekrāna. Kad viedtālrunis tika izslēgts, pie gaismas pieradusī acs zaudēja spēju redzēt – daudzi no mums ir piedzīvojuši ko līdzīgu, kad no labi apgaismotas telpas ieiet tumšā telpā.
Šī hipotēze tika pārbaudīta eksperimentā. Abām pacientēm lika skatīties ekrānā ar abām acīm, pēc tam pēc kārtas pa vienai. Katru reizi viņas piedzīvoja īslaicīgu redzes zudumu. Ārsti to izmēģināja arī paši. Redze viņiem gan nepazuda, tikai uz īsu laika periodu pie gaismas pieradušās acs redze krasi pasliktinājās.
Pētījuma autori prognozē, ka nākotnē līdzīgas lietas notiks arvien biežāk, jo ekrāna spilgtums tālruņiem un citām ierīcēm pieaug, un cilvēki to kompānijā pavada vairāk un vairāk laika. Vai “viedtālruņu aklumam” ir jebkāda ilgtermiņa negatīva ietekme uz tīkleni, pagaidām nav skaidrs.
