Viedpulksteņi patiesi ir gudri! Tie var palīdzēt agrīni diagnosticēt Parkinsona slimību 2
Viedpulksteņi var palīdzēt diagnosticēt Parkinsona slimību pat septiņus gadus pirms pirmajiem slimības izpausmes simptomiem, liecina pētījums, tā vēstīja britu medijs “BBC“.
Apvienotās Karalistes demences pētniecības institūta komanda Kārdifas universitātē izmantoja mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas, lai analizētu no 103 712 viedpulksteņu lietotājiem iegūtos datus – izsekojot viņu kustības ātrumu vienas nedēļas ietvaros laika posmā no 2013.gada līdz 2016.gadam, viņi varēja noteikt, kuriem lietotājiem vēlāk attīstīsies Parkinsona slimība.
Cerams, ka to galu galā varētu izmantot kā skrīninga rīku. Taču lai pārbaudītu, cik precīzi ir iegūtie dati, vajadzīgi vairāk pētījumu, salīdzinot šā pētījuma laikā iegūto informāciju ar citviet pasaulē savāktajiem datiem, tā norāda pētnieki žurnālā “Nature Medicine“.
Cilvēkiem ar Parkinsona slimību smadzenes tiek bojātas daudzu gadu laikā. Simptomi ietver:
• ķermeņa daļu trīci,
• stīvumu un palēninātu kustību,
• stīvus un neelastīgus muskuļus.
Taču bieži vien līdz diagnozes noteikšanai smadzeņu šūnām jau ir nodarīti pārāk daudz neatgriezeniski bojājumi. Tā kā aptuveni 30% Apvienotās Karalistes iedzīvotāju nēsā viedpulksteņus, pētījuma vadītāja Dr. Sintija Sandora (Cynthia Sandor) sacīja, ka tie varētu piedāvāt lētu un uzticamu veidu, kā identificēt Parkinsona slimību tās agrīnā stadijā.
“Mēs esam pārliecinājušies, ka izanalizējot tikai vienas nedēļas laikā iegūtos datus var paredzēt notikumus līdz pat septiņiem gadiem tālā nākotnē,” viņa teica “BBC”. “Balstoties uz šiem rezultātiem mēs varētu izstrādāt vērtīgu skrīninga rīku, kas palīdzētu agrīni atklāt Parkinsona slimību. Tas ietekmē gan pētniecību, piesaistot jaunus dalībniekus klīnisko pētījumu veikšanai, gan klīnisko praksi, ļaujot pacientiem uzsākt ārstēšanu jau slimībās sākuma stadijā. Pētījumā tika izmantoti dati no Apvienotās Karalistes “Biobankas” (United Kingdom Biobank), veselības datu bāzes, kurā ir savākti dati par vairāk nekā pusmiljonu cilvēku,” intervijā pauda Sandora.
Dr. Ketrina Pīla (Dr Kathryn Peall), kas strādāja pie pētījuma, sacīja “BBC”, ka viņu izstrādātais modelis šķiet precīzs un var atšķirt Parkinsona slimības agrīnās izpausmes no citiem kustību ietekmējošiem faktoriem, piemēram, vecuma vai vājuma.
“Mēs, izmantojot priekšrocības, ko sniedz iespēja strādāt ar tādām datu kopām, kā piemēram, “Biobanka”, izmēģinājām savu izstrādāto modeli arī attiecībā uz vairākiem citiem dažādiem traucējumiem, tostarp cita veida neirodeģeneratīviem traucējumiem, indivīdiem ar osteoartrītu un citiem kustību traucējumiem,” teica Pīla. “Rezultāti, kuri tika iegūti no personām, kurām vēlāk tikusi diagnosticēta Parkinsona slimība, tomēr bijuši atšķirīgi,” sacīja viņa.
Tomēr tas, vai cilvēkiem būtu jādara zināms, ka viņiem ir Parkinsona slimība jau vairākus gadus pirms pirmo nopietno simptomu rašanās, “vienmēr paliks individuāla un personiska izvēle”. “Taču mūsu darbs ir potenciāli svarīgs šajā jomā, mēs galu galā ceram, ka tā rezultātā nākotnē būs pieejamas jaunas terapijas, kas ļaus mums palēnināt slimības progresēšanu,” piebilda Dr. Pīla.
