Viedoklis: Vai prokuratūrai bija jāpieņem steigā iesniegtais atlūgums? Un kā ar prāta balsi? 0
Autors: Jānis Druvietis, psihiatrs
Šā gada 26. un 28. februārī raidījuma “Degpunktā” žurnālisti ziņoja, ka Jelgavā kāda apmēram 55 gadus veca sieviete, vadot savu automašīnu, krustojumā izraisīja sadursmi ar priekšā braucošo mācību automašīnu. Auto apmācību instruktors, kas bija mācību automašīnā, sadursmes rezultātā radušos bojājumus raksturoja kā nelielus, bet nepieciešamību uz notikuma vietu izsaukt ceļu policiju izraisīja fakts, ka autoavāriju izraisījusī sieviete izrādījās esam neadekvātā stāvoklī.
Izkāpjot no automašīnas viņa neesot spējusi nostāvēt kājās, esot turējusies pie savas mašīnas. Instruktors domāja, ka darīšana ir ar dzērājšoferi. Tika arī ziņots, ka sieviete ar likumsargiem nesadarbojās un bija atteikusies no medicīnas pārbaudes, tādējādi nav zināms, cik stiprā alkohola ietekmē šī sieviete bija. TV sižetā bija redzams, ka pēc medicīnas pārbaudes sieviete tika atkārtoti atvesta uz notikuma vietu un, ejot uz policijas autobusiņu, gāja bez atbalsta un viņas gaitā nozīmīgus traucējumus nevarēja novērot.
Divas dienas vēlāk “Degpunktā” ziņoja, ka minētā sieviete strādāja par prokurori Jelgavas prokuratūrā. Izrādījās, ka sieviete jau tajā pašā dienā, 26. februārī (pēc satiksmes negadījuma), bija savā darba vietā – Jelgavas prokuratūrā – iesniegusi atlūgumu. Viņas darba vietas administrācija 27. februārī atbrīvoja viņu no amata pēc darbinieka lūguma.
Minētajā darbavietā sieviete bija nostrādājusi vairāk nekā 15 gadus. Savukārt no portāla “Delfi”, atsaucoties uz LETA sniegto informāciju, 4. martā ziņotā izriet, ka sieviete ir apmēram 60 gadus veca un brauca ar apmēram 11 gadus vecu sev piederošu automašīnu.
“Delfi” ziņoja arī sekojošo: “Prokuratūras (ģenerālprokuratūras) preses sekretāre Laura Majevska apliecināja, ka 26. februārī prokurore uzrakstīja atlūgumu un ar 27. februāri ir atbrīvota no amata pienākumu pildīšanas. To apliecināja arī Jelgavas prokuratūras virsprokurore Vida Kravcova. Viņa klāstīja, ka Masļakova labi pildījusi amata pienākumus, bijusi ilggadīgā prokuratūras darbiniece. Kravcova ar bijušo kolēģi situāciju neesot pārrunājusi, tāpat nezinot, vai tiešām prokurore vadījusi transportlīdzekli, būdama reibumā, jo alkohola koncentrācijas pārbaudi veikt neizdevās. Lai gan sākotnēji informāciju par notikušo policija nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai, kurai būtu jāvērtē prokurores atbildība, tagad lietai jānonāk atpakaļ policijā, jo prokurore savas darba gaitas noslēgusi. Līdz ar atbildību par negadījuma izraisīšanu bijušajai prokurorei draud administratīvais arests, naudas sods un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai.”
Formāli iestāde ir it kā rīkojusies „godam” – ļāvusi darbiniecei no darba aiziet pašai, nav disciplināri sodījusi, sodīšanas pienākumu atstājusi policijai.
Paliekot amatā, prokurorei draudēja disciplināratbildība, kur augstākais soda mērs varētu būt atbrīvošana no amata. Spriežot pēc publiskotās informācijas, nesaņemot nekādus paskaidrojumus par savas rīcības iemesliem konkrētajā situācijā, administrācijai nebūtu pietiekama pamata sievietes atbrīvošanai no darba.
Gan tautas pieredzē, gan arī likumos ir iestrādāts uzvedības modelis, kas nosaka, ka piedzēries darbinieks ir atstādināms no darba, sūtāms mājās izgulēties un pēc skaidra prāta atgūšana no viņa ir jāpieprasa paskaidrojums par notikušā iemesliem. Pēc tam ir vērtējama darbinieka atbildības pakāpe un soda smagums. Šāds modelis ietver sevī arī tautas gudrību – neslēgt nopietnus darījumus ar piedzērušo, t.i., ar žūpu.
Todien lietojot alkoholu, konkrētā sieviete, iespējams, bija veikusi divus pārkāpumus – pirmkārt, viņa riskēja darba vietā nokļūt reibuma stāvoklī un tādējādi smagi pārkāpt darba likumdošanu, un faktiski sašķobīt darba devēja uzticību, un, otrkārt, traucētas veselības stāvokļa situācijā viņa bija sēdusies pie auto stūres. Iespējams, ka veselības traucējuma iemesls varēja būt pieļaujamās alkohola ietekmes pakāpes pārsniegšana pieredzējušam auto vadītājam (atļautais alkohola daudzums asinīs ir 0.5 promiles).
Tā piemēram Darba likumā ir noteikts, ka: „Darba devējam ir tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī atrodoties darba vietā ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja vai trešo personu pamatotām interesēm” (58.2 pants). Un ja likumā paredzētajā veidā darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu, cita starpā arī gadījumos, kad darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību; kā arī veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī; viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu (101. pants).
Bet ir sanācis tā, ka sieviete sev pati ir uzlikusi dubultu sodu un dubulti sodījusi sevi vissmagākā pakāpē, paturot daļu “sava noslēpuma” pie sevis, bet darba devēju atbrīvojusi no noteiktās atbildības.
Rodas jautājums, vai tas ir to vērts.
Satraucošākais ir fakts, ka prokuratūras vadība to ir pieļāvusi, un faktiski ir sadarbojusies ar dzērāju un/vai ir uztvērusi par baltu patiesību izmisuša cilvēka viedokli. Būšu nepieklājīgs un atļaušos atgādināt, ka prokuratūrai ne tikai kā darba devējam ir pienākums rūpēties par darbinieku tiesisko interešu aizsardzību, bet to darīt ir pienākums arī kā valsts pārstāvim attiecībā pret jebkuru iedzīvotāju.
Alkohola lietošana (svinēšana, žūpošana, pļēgurošana) jeb faktiski tieksme pašsaindēties ar alkoholu (šo rezultātu sauc arī par alkohola ietekmi, reibumu) bez kustību koordinācijas traucējumiem autovadītājiem izraisa arī citus būtiskus traucējumus no kuriem kā svarīgākie izdalāmi ir trīs; 1) reakcija ātruma pazemināšanās, 2) uzmanības sašaurināšanās, 3) situācijas kritiskas vērtēšana spēju pazemināšanās. Minēto traucējumu smagums ir atkarīgs no indīgās vielas devas (vīna spirta koncentrācijas asinīs), cilvēka vecuma, veselības stāvokļa, pieredzes un citiem iemesliem.
Runājot par konkrētās sievietes situāciju, ir secināms, ka avārijas izraisīšanā nozīme bija nepietiekamas distances izvēlei, kas varētu būt reakcijas un uzmanība spēju pazemināšanās sekas, kā arī savu spēku kritiska vērtējuma pazeminājums.
Lai gan, sēžoties pie stūres ar traucētu veselības stāvokli, sieviete rupji pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus, domājams, ka viņa centās nepārkāpt pārējos ceļu satiksmes noteikumus, t.i., centās ieturēt parastu distanci un nebraukt pārmērīgi lēni vai ātri, tādējādi ārēji mēģinot slēpt savu veselības traucējumu.
Kopumā vērtējot faktisko situāciju, domājams, ka sieviete bija saskārusies ar kādu, plašākai sabiedrībai nezināmu iemeslu, kura dēļ viņa darba laikā lietoja alkoholu un kura dēļ viņa neatrada citu risinājumu, kā vienai braukt ar savu auto – visdrīzāk, ka bija izmisusi. Ir pamats domāt, ka sieviete bija pietiekami pieredzējusi, lai nenodarītu būtisku kaitējumu citiem cilvēkiem, t.i., viņa šajā reizē nebrauca pārgalvīgi, un nopietni neapdraudēja apkārtējos cilvēkus.
Arī instruktors intervijā apdraudētības sajūtu faktiski noliedz.
Protams, ka administratīvais un juridiskais situācijas vērtējums ir būtiski atšķirīgs.
No izklāstītā rodas divi neskaidri jautājumi:
1) kādēļ pēc avārijas izraisīšanas pieredzējusi un juridiski izglītota sieviete ir tik paškaitējoši rīkojusies, kādēļ viņa nav mēģinājusi “izlocīties”, kā to nereti dara “profesionāls alkohola lietotājs”, un nav uzticējusies sabiedriskajai pieredzei šādu situāciju risināšanā (nav sadarbojusies ar policiju un savas darba vietas administrāciju)
2) Kādēļ prokuratūras administrācija piedzēruša/ izmisuša cilvēka viedokli ir vērtējusi kā saprātīgu un ir steigusies ar prokurores atbrīvošanu no amata?
Sabiedrībai paliek nenoskaidroti šādas rīcības iemesli.
Tieksmi piedzerties un pašiznīcinoši rīkoties var izraisīt dažādi iemesli. Viens no būtiskākajiem ir tas, ko nereti tautā sauc par garīgu sabrukumu (vai arī par depresiju), kas var negaidīti izpausties kā pēkšņas atmiņas par dažādu agrāku garīgi traumējošu notikumu apkopojumu, kur sava ietekme var būt arī aroda kaitīgu faktoru iedarbībai.
Parastos darba apstākļos aroda kaitīgie iemesli var būt tikai citu, t.i. ar darba vidi nesaistītu kaitīgu iedarbību pastiprinošs faktors. Prokurora darbs ir vērtējams kā emocionāli smags un garīgi traumējošs, kas, domājams, nereti izraisa arī profesionālo darbaspēju pakāpenisku zaudēšanu, ko sabiedrība kompensē ar izdienas pensijas noteikšanu. Varam minēt vairāku krīžu (dzīves, laulības, sadzīves u.c.), kā arī tieši skarošu satraucošu notikumu un veselības traucējumu (slimību) kopuma ietekme uz cilvēka nespēju piemēroties jaunajai, faktiskajai situācijai (ko nereti tautā sauc par pilnīgu garīgu sabrukumu).
Lai veselīgāk risinātu iepriekš minētās cilvēku dzīves krīžu situācijas un tai skaitā neparedzamu pēkšņu kaitējošu rīcību, kā jau minēju, likumdevējs, apkopojot kolektīvo pieredzi, arī Darba likumā ir ietvēris darba attiecību veidotāju tiesības un pienākumus.
Konkrētā prokurore bija, iespējams, ilgstoši godprātīgi strādājusi, un viņai būtu bijušas tiesības uz pilnu sociālo aizsardzību. Ja darba devējam būtu interesējuši darbinieka ekstrēmās rīcības iemesli un darbiniece uzticētos darba devējam, tad darba devējs nepieciešamības gadījumā varētu ieteikt konflikta risināšanas iespējas – konsultēties ar narkologu un/vai psihiatru, kas savukārt nepieciešamības gadījumā varētu ieteikt ārstēšanās kursu un izdot darbnespējas lapu, kā arī izvērtēt arodslimības esamību.
Aizejot no darba, minētais sociālās aizsardzības veids zūd.
Bez tam jāpiemin, ka garīgu traucējumu gadījumā darbnespējas lapu drīkst izdot ar atpakaļejošu datumu līdz vienai nedēļai pirms dienas, kad persona griezusies pēc medicīniskās palīdzības. Interesanti, kā prokuratūra risinātu šo situāciju, ja sieviete atsauktu savu iesniegumu par atbrīvošanu no darba un iesniegtu darbnespējas lapu, kur darbnespēja noteikta no 26. februāra. Sieviete ir pirmspensijas vecumā, domājams, ka viņa nepaliek bez iztikas līdzekļiem un var pretendēt uz jau pieminēto izdienas pensiju.
Nerunājot par konkrēto notikumu, varu piebilst, ka īpaši smagu un nerisinātu krīžu un nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā cilvēks var kļūt bīstams sev vai pat apkārtējiem. Un darba devēju rokās ir sviras, kā to mazināt.
Vēl ir iespējams secināt, ka prokuratūras vadība, iespējams, nav pievērsusi nopietnu uzmanību jautājumiem, kas skar veselīgu darba vides nodrošināšanu, arī tam, kā mazināt darba vides kaitīgo ietekmi uz darbinieka garīgo veselību. Ar to gribu pateikt, ka sarežģītus jautājumus, starp tiem arī garīgu traumu izpausmes var risināt – no tiem nav jābēg.
Tā runā, ka prāta balss skanot klusi. Laikam reti kas to mūsu pusē ir dzirdējis.
