Viedoklis. Vai Latvija kāps uz igauņu akcīzes nodokļa grābekļa? 0
Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols
Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem. Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017.gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro.
Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.
Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Igaunijā legāli grādīgā pārdotā alkohola daudzums krities par 33%, kas radījis milzu zaudējumus ne vien Igaunijas budžetam, bet arī kaimiņvalsts alkohola ražošanas sektoram.
Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%.
Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas.
Tātad – sekojam Igaunijas akcīzes politikai, kas ir izrādījusies gaužām nesekmīga.
Latvija jau vienreiz būtiski kāpināja nodokli alkoholam – 2009.gadā tas tika palielināts par 41%, bet ar šo palielinājumu tajā pašā gadā akcīzes ieņēmumi grādīgajiem dzērieniem samazinājās par aptuveni 20 miljoniem eiro, tikmēr legālās alkohola tirdzniecības apjomi kritās par 45%. Kopā ar neiekasēto PVN nodokli un citiem nodokļiem Latvijas budžets kopumā zaudēja aptuveni 100 miljonus eiro.
Pēc visa spriežot, Latvija piemirsusi gan savu 2009.gada, gan arī tagadējo Igaunijas pieredzi, kur akcīzes likme četru gadu laikā grādīgajiem dzērieniem ir palielinājusies par 52%, turpretī ieņēmumi ir par 16 miljoniem eiro mazāki nekā pirms četriem gadiem.
Latvijas politiķiem ir jāanalizē šie dati, lemjot par akcīzes nodokļa paaugstināšanas dinamiku. Kā jau iepriekš esam norādījuši, nepastāv tieša korelācija starp nodokļa palielināšanu un budžeta ieņēmumiem. Pašreizējais akcīzes nodokļa celšanas plāns alkoholam turpmākajiem trīs gadiem rāda, ka Latvija no 2009.gada kļūdas un Igaunijas piemēra mācību nav guvusi.
Pērn Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūts (IEPI) veicis apjomīgu pētījumu, kurā analizētas igauņu alkohola tūrisma tendences. Pēdējos gados arvien palielinās to pierobežas teritoriju skaits, no kuriem igauņi lētāka alkohola meklējumos dodas uz Latviju. IEPI veiktajā Igaunijas iedzīvotāju aptaujā 35% respondentu norādīja, ka pagājušajā gadā pirkuši alkoholu Latvijas teritorijā (2016.gadā – 21%). 18% no tiem atzina, ka uz Latviju devušies mērķtiecīgi tieši alkohola iegādes nolūkos. 64% aptaujas dalībnieku pauda, ka viņi pazīst vismaz vienu cilvēku, kas 2017.gadā alkoholu pirkt devies uz Latviju (salīdzinoši 2016.gadā – 43%).
Pēdējos gados pieaug arī alkohola daudzums, kuru igauņi vienā reizē iegādājas Latvijas veikalos, un līdz ar to aug arī viena pirkuma reizē tērētā summa. Igaunijas robežsardze paziņojusi par plāniem stingrāk kontrolēt Latvijas un Igaunijas robežu, lai apkarotu alkohola ievešanu Igaunijā neatļauti lielos apmēros. Personīgai lietošanai vienai personai uz savu mītnes zemi no citām Eiropas Savienības valstīm ļauts vest: 10 litrus grādīgā alkohola, 20 litrus starpproduktu (līdz 22 grādi), 90 litrus vīna vai citu raudzēto dzērienu (izņēmums ir dzirkstošais vīns – 60 litri), kā arī 110 litrus alus, taču atsevišķos gadījumos personīgai lietošanai ļauts ievest arī lielāku alkohola daudzumu.
Ja akcīzes nodoklis Latvijā tiks būtiski kāpināts pēc esošā plāna, var sagaidīt, ka pie mums pieaugs alkohola nelegālais tirgus, cilvēki alkoholu sāks brūvēt paši vai arī, līdzīgi kā to patlaban dara igauņi Latvijā, “alkohola tūrismā” dosies uz Vāciju vai Poliju, kur akcīzes nodokļa likme grādīgajiem dzērieniem ir ievērojamai zemāka. Latvijai 2019.gadā ceļot akcīzes nodokli alkoholam, Latvijas pircēju redzeslokā varētu nonākt arī Lietuva, kur akcīzes nodoklis alkoholam patlaban ir iesaldēts, un tā celšana nav plānota.
Par asociāciju.
LANA izveidota 2013.gada septembrī. Šobrīd LANA apvienojušies astoņi Latvijas lielākie nozares uzņēmumi: AS “Latvijas balzams”, SIA “LIVIKO”, SIA “Pernod Ricard Latvia”, SIA “Dunker Latvija”, SIA “Prike Latvija”, SIA “Drinks Distribution”, SIA “AMBER DISTRIBUTION LATVIA”, SIA “Abavas dārzi” un SIA “Kroņstrauts”, kā arī asociētais biedrs “Brown-Forman Corporation”. LANA ir Eiropas alkohola nozares asociācijas “SpiritsEurope” pilntiesīgs biedrs un Latvijas pārstāvis. Asociācija darbojas kā alkoholisko dzērienu industrijas eksperts, pārstāvot nozares kompāniju interešu atbalstu un iestājas par atbildīgu un saprātīgu alkohola lietošanas vidi Latvijā.
