Viedoklis. Sausums negatīvi ietekmējis arī gaļas tirgu 0
Heino Lapiņš, “HKScan Latvia” pārdošanas direktors
Aizvadītā neparasti sausā vasara, kas tik ļoti priecēja cilvēkus, kuri baudīja atvaļinājumus, tajā pašā laikā sāpīgi ietekmēja lauksaimniekus. Visā Eiropā graudaugu un dārzeņu ražas ir un būs krietni zemākas nekā iepriekšējos gados – kaut arī sausuma ietekme uz dažādu kultūru ražu dažādos reģionos ir atšķirīga, tomēr tiek prognozēts, ka novāksim par 30 līdz 50 procentiem mazākas ražas.
Latvijā jau vasarā tika runāts par nepieciešamību izsludināt ārkārtas situāciju un palīdzēt zemniekiem. Taču sausuma sekas izjutīs ne tikai zemnieki, bet arī pārstrādātāji un patērētāji, kam par pārtiku var nākties maksāt dārgāk nekā iepriekš.
Lielbritānija ir viena no tām valstīm, kuru sausums ir skāris visvairāk. Rezultātā pircēji jau pamanījuši, ka strauji cēlušās, piemēram, tādu dārzeņu kā sīpolu (par 41%), salātu (par 61%), burkānu (par 80%) cenas. Dārgāks kļuvis arī sviests (aptuveni par 24%), augušas piena un citu piena produktu cenas. Briti jau ir veikuši aprēķinus un prognozē, ka sausuma dēļ katrai mājsaimniecībai par pārtiku papildus būs jāmaksā vidēji 7,15 britu mārciņas mēnesī.
Sausums bija arī Ziemeļeiropā, un šī reģiona valstu valdības ir centušās mīkstināt tā sekas. Piemēram, Somijā jau pavasarī valdība izveidoja komisiju, kuras mērķis ir atrast lauksaimniecības produkcijas piegādes ķēdē iespēju nodrošināt lauksaimniecības ilgtspējību. Arī Zviedrijas valdība reaģēja, piešķirot lauksaimniekiem neatmaksājamu ārkārtas palīdzību gandrīz 120 miljonu EUR apmērā. Lietuva izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu un ārkārtas stāvokli, bet Igaunija ieviesa ārkārtas pasākumus – priekšlaicīgi izmaksāja dotācijas un izsniedza ārkārtas aizdevumus.
Tomēr līdz šim uzmanība lielākoties ir pievērsta zemkopībai: zemnieki, ražotāji un eksperti runā par cenu celšanos tādiem produktiem kā graudiem un miltiem, dārzeņiem un augļiem. Taču sausums atstāj būtisku iespaidu arī uz lopkopību un gaļas tirgu.
Graudi ir nozīmīga lopbarība. Piemēram, vienas cūkas nobarošanai vidēji sešu mēnešu laikā nepieciešami 300 kilogrami barības, kurā ļoti liels ir graudu īpatsvars. Protams, ka zemnieki, palielinoties gaļas ražošanas pašizmaksai, var būt spiesti paaugstināt produkcijas cenu, kas līdz šim jau tā bija ļoti zema. Pretējā gadījumā nevar izslēgt, ka zināmam skaitam lopkopības saimniecību var nākties pārtraukt savu darbību.
Turklāt neveiksmīgi ir sanācis tā, ka sausuma sekas izjūtam laikā, kad papildu problēmas rada sankcijas pret Krieviju un šīs valsts noteiktās pretsankcijas, bet atsevišķās valstīs, Latviju ieskaitot, pamatīgus zaudējumus lopkopjiem nodara Āfrikas cūku mēris. Ir arī liels spiediens palielināt algas zemnieku saimniecību, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu darbiniekiem.
Mūsdienu pasaulē gaļas tirgus ir globāls, un ražošanas samazinājums un cenu celšanās lielo valstu tirgos nevar neizraisīt cenu kāpumu arī tādos mazos tirgos kā Latvija. Pat, ja saražosim pietiekami daudz cūkgaļas, ar kuru teorētiski pietiktu pašu patēriņam, daudzi audzētāji gaļu pārdos valstīs, kur tās cena jau ir augstāka. Rezultātā šeit veidosies deficīts, kas izraisīs arī cenu palielināšanas mūsu valstī.
Jāsecina, ka nelabvēlīgi dabas apstākļi atstās ietekmi uz ražošanas un tirdzniecības ķēdi ilgtermiņā, investīciju apjoms nozarē samazināsies. Protams, ka ne no zemnieku, ne no pārstrādātāju, ne no patērētāju viedokļa nav vēlama gaļas produktu ražošanas samazināšana un ražotāju darbības sašaurināšana vai izbeigšana.
