Viedoklis par reformu. Latvijas nodokļu sudoku 3
Autors – Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs
2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņā, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.
Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai
Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš – mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.
Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, “uz rokas” izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.
Savā veida ieguvums no minimālās algas kāpuma ir arī iedzīvotājiem, kuri daļu algu saņem “aploksnē”, jo pieaug sociālās garantijas. Te gan svarīgi, kā uzņēmējs kompensē darba spēka izdevumu pieaugumu, tomēr samērā zemais bezdarba līmenis limitē iespēju griezt algas neoficiālo daļu. Līdz ar to minimālās algas celšana ekonomikas izaugsmes periodā dos pozitīvu efektu uz algu legalizēšanu. Potenciāli mazinās nelegālās algas daļa, kas daudziem uzņēmējiem liek izvērtēt, vai nepāriet uz pilnīgi “caurspīdīgu” algu izmaksu.
Vairāk naudas 2018.gads atnesīs ģimenēm ar bērniem
Pozitīvu efektu no nodokļu reformas izjutīs ģimenes ar bērniem, jo pieaug atvieglojumu apmērs par apgādībā esošām personām no 175 eiro uz 200 eiro par katru apgādībā esošo. Šo efektu gan neizjutīs vecāki ar zemiem ienākumiem, jo atvieglojumu apmērs var pārsniegt ar nodokli apliekamos ienākumus. Piemēram, divu bērnu vecākam ar 400 eiro bruto algu jau 2017.gadā atvieglojumi ir tik lieli, ka IIN tas faktiski nemaksā.
Līdz ar to šādas ģimenes budžetā atvieglojumu palielināšana neko neietekmē. Te gan jāmin, ka ģimenēm ar diviem bērniem un vairāk no 2018.gada 30.aprīļa paredzēta papildus piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta, atkarībā no bērnu skaita. Līdz ar to arī ģimenēm ar zemiem ienākumiem, kuras audzina divus un vairāk bērnus, 2018.gads nesīs vairāk naudas.
Nodokļa reforma ievieš arī pilnīgi jaunu un nebijušu IIN likmes dažādošanu atkarībā no ienākumiem, nosakot zemāku likmi (20%) algas daļai, kas nepārsniedz 1667 eiro. Algas daļai, kas pārsniedz minēto slieksni, faktiskā nodokļu likme paliek 2017.gada līmeni (23%). Tieši progresīvās nodokļu likmes ieviešana un solidaritātes nodokļa transformācija rada vislielāko apjomu pat “rūdītiem” finansistiem.
No vienas puses šķiet, ka iedzīvotāji ar izteikti augstiem ienākumiem no algas daļas, kas pārsniedz 4583 eiro, maksās 31,4%, tomēr faktiski tiks maksāti tie paši līdzšinējie 23%. Šāds efekts rodas dēļ tā, ka savā ziņā solidaritātes nodoklis tiek integrēts IIN likmē, proti, IIN likme tiek apvienota ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), uzticot ienākumu no šī nodokļa daļas sadalīšanu VSAA. Turklāt, tieši iedzīvotāji ar izteikti augstiem ienākumiem ir otri lielākie ieguvēji no nodokļu reformas, jo šobrīd no solidaritātes nodokļa netika veiktas iemaksas pensiju uzkrājumos, bet no 2018.gada 10% tiks novirzīti pensiju 2.un 3.līmenim.
Sociālo plaisu reforma mazinās tikai daļēji
Izteikti liela daļa sabiedrības jau janvārī gūs pozitīvu efektu no nodokļu reformas, bet vai mazināsies arī sociālā plaisa un ienākumu nevienlīdzība? Daļēji – ja vērtē procentuālu algas pieaugumu uz rokas, tad var novērot, ka lielāks procentuālais algas pieaugums ir iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, pretstatā iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem.
Piemēram, iedzīvotājiem bez apgādājamiem ar bruto algu 500 eiro, neto algas pieaugums būs 6%, savukārt ar algu 900 eiro vairs tikai 1,6%, bet 4000 eiro vien 0,3%. Izsakot absolūtos skaitļos, 500 eiro saņēmējs iegūs ap 22 eiro vairāk, kamēr 900 eiro saņēmējs iegūst ap 10 eiro vairāk. Interesanti, ka arī 2000 eiro pelnītājs iegūst ap 22 eiro vairāk nekā 2017.gadā. Turklāt ienākumus virs 1667 eiro saņem vien ap 10% iedzīvotāju, kuri par pārsniegumu maksās lielāku IIN (23%). Līdz ar to būtisku ietekmi no šīs reformas daļas uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu gaidīt nevajadzētu.
Zemu atalgotus darbus jāuztic modernām tehnoloģijām
Šeit ilgtermiņā lielāku lomu var spēlēt tieši reformas izglītības sistēmā. Proti, jāsamazinās ir tai iedzīvotāju daļai, kura dara vienkāršus un zemu atalgotus darbus, kurus potenciāli varētu aizstāt ar tehnoloģijām. Investīcijas tehnoloģijās un produktivitātes celšanā varētu veicināt jaunumi uzņēmumu ienākumu nodokļa regulējumā, neapliekot ar nodokli ienākumu daļu, kas paredzēta uzņēmuma attīstībā.
Laiks rādīs, vai Latvijā šis regulējums strādās līdzīgi kā Igaunijā, veicinot ieguldījumus kapitālā, pretstatā peļņas slēpšanai vai pilnīgai izmaksai dividendēs. Īpaši būtisku lomu uzņēmumu kapitāla lielums spēlē tieši krīzes brīžos, jo uzņēmumā ir vairāk naudas un uzņēmēji ir vairāk motivēti cīnīties par savu uzņēmumu, nekā atdot kreditoriem saplosīšanai. Turklāt lielāks kapitāls dod labākas un lētākas iespējas piesaistīt gan banku, gan investoru finansējumu uzņēmuma attīstībai.
Iedzīvotāji līdz galam netic valsts sociālajai apdrošināšanas sistēmai
Kopumā nodokļu reformai ir vairāki plusi, kam varbūt mazāk piekritīs mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji vai saimnieciskās darbības veicēji. Sociālo garantiju trūkums ir sen ielaista problēma, kas ar šo nodokļu reformu daļēji tiek risināta – mazinot MUN pieejamību, kā arī ieviešot papildus 5% sociālo iemaksu autoratlīdzību saņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nemaksā VSAOI no pilniem ienākumiem.
Neapmierinātība ar sociālo garantiju palielināšanu saistīta ar to, ka iedzīvotāji līdz galam netic valsts sociālajai apdrošināšanas sistēmai. Arī MUN režīma ieviešana, taupot tieši uz sociālo iemaksu rēķina, šobrīd dod negatīvu efektu, jo liela daļa sabiedrības, strādājot šajā režīmā, faktiski nav veidojuši pensiju uzkrājumu, kura negatīvo un postošo efektu izjutīs tieši pensijas vecumā.
Diemžēl ticību nodokļu politikai nevairo arī šīs nodokļu reformas samērā lielā sarežģītība un neskaidrība. Ieviešot progresīvu IIN, paralēli atstājot dažādas citas IIN maksāšanas formas, kļūst sarežģīti orientēties nodokļu administrēšanā, turklāt liels slogs tiek uzlikts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu konsultantiem, uzturot konsultāciju kvalitāti un precizitāti.
Katrai nozīmīgai reformai nepieciešams laiks, lai tā dotu augļus. Nodokļu administrēšanas vienkāršošana un caurspīdības veicināšana ir izteikti svarīga ekonomikas attīstībai un Latvijas konkurētspējai. Tikpat svarīgi ir novērtēt, ka šīs vērienīgās nodokļu reformas nepaliks tikai uz papīra, bet jau Jaunā gada sākumā vairumā gadījumu mājsaimniecību maciņos iezīmēsies ar pluss zīmi.
