Viedoklis: Nerezidentu kapitāls nes līdzi ne vien riskus, bet arī iespējas 2
Autore – Harita Tohme, uzņēmēja
Nerezidents* nav lamuvārds. Sekojot pēdējās nedēļās dažu politiķu un amatpersonu izteiktajam viedoklim, šāds priekšstats kādam gan varētu arī rasties.
Kā nekā, gana daudz esam dzirdējuši par nerezidentiem, kas atmazgā naudu Latvijas komercbankās, uzpūš cenas nekustamo īpašumu tirgū, pārņem kontrolē vietējos uzņēmumus u.t.t.
Esam dzirdējuši tik daudz, ka dažu acīs nerezidenti, šķiet, ir kā slepena, labi nomaskējusies ārvalstu kaujinieku orda, kuras mērķis ir padarīt Latviju politiski un ekonomiski ievainojamu, lai pēc tam vienā izdevīgā brīdī to kā uz paplātes pienestu un noliktu savu pārrobežas saimnieku priekšā. Vai arī sagrautu un izpārdotu mūsu valsti tam, kas piedāvās augstāko cenu.
Vēsturiski izskaidrojamām un daļēji pat saprotamām sabiedrības bažām par to, ka ne visiem ārzemniekiem attiecībā uz Latviju un tās iedzīvotājiem ir labi nodomi, pēdējā laikā ir pievienojušās jaunas masu psihozes. Daļu ārpasaules nestā ļaunuma tagad simbolizē tā saucamās „čaulas kompānijas”** un nerezidentu noguldījumi kā to starptautiskās varas atribūts.
Tiekam gan mierināti, ka nerezidentu naudas plūsmas Latvijas komercbankās drīz vien tiks samazinātas līdz pat 5% un aizliegta būs arī „čaulas kompāniju” apkalpošana. Tātad finansiāli satricinājumi, kas varētu rasties dēļ negaidītas nerezidentu naudas aizplūšanas uz citu valstu bankām mums vairs nedraudēs.
…pēc tam, kad būsim zaudējuši tos (pēc dažām aplēsēm septiņus) miljardus nerezidentu noguldījumu, kurus apkalpojam šobrīd un miljoniem eiro, kurus valsts budžets nesaņems nodokļu veidā.
Tā īsti gan nav skaidrs kāpēc maksimālo nerezidentu noguldījumu apmēru tagad plānots noteikt tieši 5% (nevis 10, 15 vai pat 20%) apmērā. It īpaši tādēļ, ka vēl pirms gada tas sasniedza gandrīz 40% un gandrīz nevienu tas īpaši neuztrauca.
Nav arī skaidrs kādā veidā šis ierobežojums novērsīs naudas atmazgāšanu caur Latvijas komercbankām, par ko esam saņēmuši galvenos pārmetumus, tostarp no ASV finanšu noziegumu apkarošanas iestādēm.
Lai cīnītos pret to, būtu nepieciešams veikt pavisam citas darbības. Uzlabot darījumu kontroles mehānismus, to kvalitātes kritērijus, komercbanku uzraudzību u.t.t.
Iespējams, ka līdzšinējā nerezidentu kontu apkalpošanas sistēma Latvijas komercbankās nav bijusi pietiekami caurskatāma, sekmējot naudas atmazgāšanas operācijas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļiem u.t.t. Tajā pašā laikā tagad, kad tiek izvērsti mēģinājumi šo sistēmu sakārtot jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
Gribētos dzirdēt pietiekami kompetentu aprēķinos balstītu banku uzrauga atbildi vismaz uz vienu galveno jautājumu, kāpēc tieši 5% ir tā robeža, virs kuras nerezidentu noguldījumu apmērs sāk apdraudēt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti un tās starptautisko reputāciju.
Vai nebūs tā, ka Latvijas finanšu sistēmai un ekonomikai noteiktais ārstēšanās kurss un izrakstītās zāles, nenodarīs vairāk posta nekā pati slimība.
Vispārzināms, ka finanšu sistēmas stabilitāti, reputāciju un investīciju vidi apdraud arī sasteigti un nepārdomāti lēmumi. Nekonsekventa, svārstīga un dīvaina ekonomiskā politika.
Šaubu nav. Latvijai, apkalpojot nerezidentu finanšu darījumus, būtu jābūt divtik modrai. It īpaši, ņemot vērā Krievijas izcelsmes kapitālu klātbūtni Latvijas tautsaimniecībā, kas rada gan ekonomiskus, gan politiskus riskus.
Modrība gan, manā izpratnē, nozīmē saprātīgu, izsvērtu un tālredzīgu nerezidentu politiku, kurā ir rūpīgi izvērtēti visi potenciālie riski un ieguvumi. Nevis raganu medības, sacensību nerezidentu banku kontu slēgšanā un ārvalstu kapitāla aizbaidīšanā.
Jāsaprot, ka nerezidentu apkalpošana, nozīmē valsts preču un pakalpojumu eksportu, kas ir ļoti būtisks, ja vēlamies sasniegt pasaules attīstītākajām valstīm atbilstošu dzīves līmeni.
Ražojot, pārdodot un patērējot visu uz vietas, turklāt vēl tikai tiem cilvēkiem, kuri spēs uzrādīt pasi ar Latvijas pierakstu, sertifikātu par nokārtotu valsts valodas eksāmenu un nodziedāt kādu pantiņu no valsts himnas, ātri vien nonāksim pie ekonomikas sabrukuma.
Lai izdzīvotu globalizācijas plūsmu skartajā pasaulē, naturālās saimniecības ekonomiskais modelis nederēs, pat ja šī saimniecība izvērsīsies visas valsts vai pat ES mērogā.
Finanšu operācijas, tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, avio tranzīts, privāto klīniku un sanatoriju pakalpojumi, izglītības programmas.
Nosaucu vien dažus no pakalpojumiem, ko pēdējā laikā arvien biežāk sākam piedāvāt ārzemniekiem, jeb citiem vārdiem sakot nerezidentiem. Šajās un ar tām saistītajās ekonomikas nozarēs varam vērot diezgan strauju izaugsmi.
Izaugsme savukārt nozīmē vairāk labi apmaksātu darba vietu, lielākus ieņēmumus valsts budžetā un papildus naudu, kas ieplūst Latvijas ekonomikā, sekmējot kopējā dzīves līmeņa celšanos un citu saimniecisko nozaru attīstību.
Vai mums Latvijā no tā visa būtu jāatsakās slinkuma, tumsonības un neskaidru risku dēļ?
Jāņem vērā, ka saskaņā ar Latvijas Bankas rīcībā esošo informāciju, pakalpojumu eksports pēdējo 10 gadu periodā veido ap 30% no kopējā Latvijas eksporta, kas ir vidēji 16% no iekšzemes kopprodukta (IKP).***
Respektīvi, mēs runājam par summu, kas naudas izteiksmē pārsniedz trīs miljardus eiro ik gadu.
Jāsaprot, ka nerezidentu kapitāls nes līdzi ne vien riskus, bet arī iespējas.
Neaizmirsīsim, ka pasaulē lielāko – ASV ekonomiku – izveidoja nerezidenti no nerezidentu kapitāla. Savukārt Eiropas miera, pārticības un stabilitātes citadele Šveice par tādu ir kļuvusi galvenokārt, pateicoties nerezidentu naudas plūsmu apkalpošanai.
Jā, protams, Latvija nav ne ASV, ne Šveice. Mums jāmeklē savas iespējas, tomēr to darot nedrīkstam slīgt nerezidentu fobijas masu psihozē, atsakoties strādāt un pelnīt tur, kur mēs to varētu.
Gluži otrādi. Valstij būtu jādomā, kā atbalstīt privātā biznesa centienus attīstīt pakalpojumu eksportu finanšu, tūrisma, tranzīta, medicīnas, izglītības vai kādā citā jomā, jo potenciāls vēl ir milzīgs.
* Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes definīciju nerezidenti ir visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņemot studentus). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā.
http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/termini/nerezidenti-35151.html
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 14. Pants nosaka, ka „(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja: 1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai 2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai 3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.
https://likumi.lv/doc.php?id=33946
** „Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma” 1. pantā noteikts, ka čaulas veidojums, jeb citiem vārdiem sakot „čaulas kompānija”, – angliski „shell company” ir „juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes: a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo, b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību, c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).”
https://likumi.lv/doc.php?id=178987
*** https://www.makroekonomika.lv/pakalpojumu-eksporta-nozime-latvijas-ekonomika
