Viedoklis. Ko lauksaimnieki sagaida no jaunās valdības? 0
AS “Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš
Kad būs jaunā valdība, kādas būs tās prioritātes un kā tā palīdzēs manai nozarei – šie jautājumi aktuāli daudziem, arī Latvijas lauksaimniekiem. Tas bija arī karstais sarunu temats tiem, kuri pulcējās tradicionālajā rudens izstādē “Lauku sēta 2018”, Rāmavā, kura ir viens no nozares svarīgākajiem pasākumiem lauksaimniekiem.
Aktuālākais – platību maksājumi
“Vienotu platību maksājumu palielināšana” bija biežākā atbilde “Swedbank” veiktajā aptaujā izstādes laikā par to, kas šobrīd ir visaktuālākais jautājums lauksaimniecības nozarē, kas būtu jāiekļauj arī jaunās valdības deklarācijā. Jāsaka gan, ka tēma par Eiropas Savienības vidējam līmenim līdzvērtīgākiem platību maksājumiem nav jauna – to lauksaimnieki centušies virzīt kā aktuālu dienaskārtības jautājumu jau vairāku iepriekšējo valdību deklarācijās.
Skaidrs, ka līdz Eiropas vidējam rādītājam mums vēl krietni tālu. Taču kopumā līdzšinējā tendence bijusi pozitīva. Lauksaimnieku organizācijām kopā ar valdību izdevies panākt, ka maksājumi pakāpeniski pieaug.
Tas, par ko jaunajai valdībai jādomā – kā šo pieauguma tendenci saglabāt. Gadījumā, ja platību maksājumi paliks līdzšinējā līmenī vai samazināsies, Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurētspējīga, salīdzinot ar citām valstīm. Turklāt tas negatīvi ietekmēs ne tikai lauksaimniekus, bet arī saistītās nozares, piemēram, transportu, pārstrādes rūpniecību un citas.
Vēl viens būtisks fakts – šogad vairākas kaimiņu valstis, Zviedrija, Somija, Vācija, sausuma apstākļos, kas valdīja visā Eiropā, piešķīra lielas dotācijas no valsts budžetiem, lai atbalstītu savus lauksaimniekus. Tādēļ arī Latvijas valdībai kopā ar atbildīgajām Eiropas institūcijām jādomā, kā nākt pretī Latvijas lauksaimniekiem, lai palīdzētu celt viņu konkurētspēju globāli.
Kā uzlabot dzīvi mazajām un vidējām saimniecībām
Būtisks darbs jaunajai valdībai ir arī mazo un vidējo lauku saimniecību ienākumu un konkurētspējas palielināšana, uzskata aptaujātie lauksaimnieki.
Taču arī pašu uzņēmēju rokās ir vairāki instrumenti, lai uzlabotu situāciju. Ņemot vērā mūsu pieredzi, aicinātu mazos lauku uzņēmējus aktīvāk sadarboties ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, kā arī izmantot dažādus pieejamos “Altum” instrumentus un garantijas, kas palīdzētu tiem attīstīties un izaugt par vidēja vai liela izmēra uzņēmējiem.
Savukārt vidējiem uzņēmumiem – rūpīgi izsvērt, kādu attīstības stratēģiju izvēlēties: strauju vai pakāpenisku. Tas ir būtiski, jo straujai izaugsmei nereti nepieciešamas arī lielas investīcijas un kredītu slogs. Kas mazāk labvēlīgos gados nozīmē lielākas galvassāpes īpašniekam par to, kā savlaicīgi veikt norēķinus un paralēli domāt par nākamajiem attīstības soļiem.
Laukiem – gados jaunus cilvēkus
Un trešais virziens, kuru aptaujātie lauksaimnieki ieteica kā būtisku jaunajai valdībai, ir gados jaunu cilvēku piesaistes veicināšana lauku apvidos.
Taču arī šeit, manuprāt, glezna nav jāzīmē tikai drūmās krāsās.
Lai arī atsevišķās vietās paaudžu maiņa notiek gausi, tomēr kopējā tendence noteikti ir pozitīva. Tie jaunieši, kuri atgriežas no pilsētas uz laukiem, saredz šeit labu potenciālu lauksaimniecības biznesam un aktīvi saimnieko.
Citās Eiropas valstīs, īpaši Vācijā un Zviedrijā, jauniešu neiesaistīšanās lauksaimniecības nozarē ir daudz, daudz lielāka problēma.
Vienu gan par jaunajiem lauksaimniekiem būtu jāsaka – jaunieši bieži vien vēlas ļoti strauju izaugsmi, aizņemās maksimāli pieejamo finansējumu un 5-6 gadu laikā grib sasniegt to, ko iepriekšējā paaudze 20 gadu laikā. Te vēlreiz jāatceras stāsts par labajiem un ne tik labajiem gadiem, kad ikviens ieguldījums būtu rūpīgi jāapsver, lai izvairītos no problēmām finanšu plūsmā.
Valsts atbalsts, finansējums un darbinieki
Bet tagad mazliet no nacionālā, valdības deklarācijas līmeņa uz pašām lauku saimniecībām. Kas tad ir aktuālākais tajās – jautājām izstādes dalībniekiem. Arī šeit aptaujātie lauksaimnieki atbildēja, ka ļoti nozīmīgs ir lielāks valsts atbalsts lauksaimniekiem. Tāpat saimniecībām aktuāla papildu finansējuma piesaiste, kā arī kvalificētu darbinieku piesaiste. Daļa uzskata, ka aktualitāte ir kompensāciju saņemšana zaudējumu segšanai.
Kas attiecas uz papildu finansējuma piesaisti, novērotās tendences liecina, ka, pirmkārt, lauksaimniekiem tas nepieciešams, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu pieejamību. Otrkārt, aizvien vairāk saimnieku cenšas iegādāties īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Treškārt, iegulda tehnikas modernizācijā, ņemot vērā 5-7 gadu nolietošanās laiku un nepieciešamību tehniku atjaunot. Ceturtkārt, lauksaimniekiem nepieciešams finansējums būvniecībai, piemēram, jauniem angāriem, fermām vai graudu pirmapstrādes kompleksiem. Šie visi ir galvenie lauksaimnieku finansēšanas mērķi, kur mūsu biznesa solījums ir sniegt konceptuālu atbildi trīs darba dienu laikā.
Kāds būs 2019?
No sarunām ar klientiem un lauksaimniecības nozares datiem redzam, ka šogad investīcijas nozarē diemžēl samazinājušās, kam iemesls ir laikapstākļu dēļ nelabvēlīgi gadi. Redzam pozitīvo, ka finansēšanas apjoma ziņā 2018. gads bijis labāks nekā 2016., taču mazliet piesardzīgāks nekā 2017. gads. Arī prognozes par 2019. gadu liecina – tas būs šī gada līmenī, jo šī gada sausums atstās ietekmi uz finansēm un investīciju apetīti.
Tādēļ lauksaimnieku gaidas un uzdevumi valdībai ir pamatoti un skaidri. Turklāt, manuprāt, viens no būtiskākajiem mērķiem – pēc iespējas racionālāk un efektīvāk apgūt pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kas daļai Latvijas lauksaimnieku ir “pirmās nepieciešamības prece”. Uzdevums sarežģīts, taču ne neiespējams. Bet vitāli svarīgs, lai par nākamo, lauku attīstības periodu pēc 2020.gada, potenciāli varētu runāt kā par investīciju un izaugsmes gadu.
