Viedoklis. Iespaidi un secinājumi pēc lauksaimniecības izstādes “YugAgro 2018″ Krievijā 0
Agroķīmijas tirgotāja SIA “Baltic Agro” tehniskais konsultants un kompānijas “Tradecorp” pārstāvis Latviā Armands Bračs dalās ar iespaidiem pēc lielākās lauksaimniecības izstādes Krievijā “YugAgro 2018” apmeklējuma, kas šogad notika no 20. līdz 24.novembrim Krasnodarā.
Ir zināms, ka šī ir lielākā lauksaimniecības izstāde Krievijā. Kā jūs viņu salīdzinātu, piemēram, ar mūsu “Rāmavas“ lauksaimniecības izstādi?
“YugAgro” ir aptuveni četras reizes lielāka par Rāmavas izstādi Latvijā. Šogad izstādē tika parstāvētas 676 kompānijas no 32 valstīm (187 kompānijas no kopējā skaita bija ārvalstu). Šī izstāde notika jau 25 reizi. Ja var ticēt statistikai, izstādi apmeklēja vairāk nekā 17 000 viesu. Šie skaitļi izteiksmīgi parāda izstādes apjomu.
Vai izstādē bija kādi pārsteigumi vai jaunumi, kuri šķita interesanti?
Ikdienā nodarbojos ar zemnieku konsultēšanu, palīdzu izprast kultūraugu barošanos, novērtēt mēslojumu nepieciešamību mūsdienu lauksaimniecībā. Mani interesēja konkurenti – citu mēslojumu ražotāju sortiments. Pirmkārt, pārsteidza šo kompāniju daudzums, bet ne vienmēr norādītā informācija par mēslojumu sastāviem bija korekta. Piemēram, tiek lietoti ķīmisko formulāciju nosaukumi, neizskaidrojot to būtību un nozīmi. Šobrīd arī Krievijas mēslojumu tirgū atslēgvārdi ir “helāts, efektivitāte, stimulators utt”, bet, ja pajautā konsultantam izskaidrojumu, tādu nespēj sniegt, jo paši tirgotāji nav informēti par niansēm.
Dažādi nezināmas izcelsmes sintezēti biostimulatori tiek piedāvāti kā brīnumlīdzekļi, bet sastāvs nav atspoguļots. Tas viss radīja tādu “iesmērēšanas” procesa ainu. Krievijā zinātne ir augstā līmenī, bet tirgus cenšas zinātniskos pētījumus un atziņas “apgāzt”. Mana atziņa ir šāda – ļoti labi, ka Latvijā ir stingra produktu reģistrācijas un uzraudzības kārtība ,kas nepieļauj nezināmas izcelsmes produktu apriti mūsu valstī.
Biju pārsteigts arī par to, ka lauksaimniecība Krievijā ir intensifikācijas sākuma stadijā. Manuprāt, pietiekams lauksaimniecībā izmantojamās zemes daudzums nerosina zemniekus saimniekot intensīvi – no mazāk iegūt vairāk, jo tas nav nepieciešams. Ražību līmenis kultūraugiem zemāks, ja salīdzinām ar Baltijas valstīm. Arī tehnoloģiju attīstībā esam pāris soļus priekšā kaimiņiem, tas priecē un ceļ pašvērtējumu.
Kā ar tehniku un agrotehniskiem paņēmieniem, audzējot graudaugus? Kādas ir vidējās graudaugu ražības?
Runājot par tehniku -varu droši teikt, ka esam priekšā kādus gadus desmit. Krievijā joprojām galvenais “ierocis” ir arkls un smagie diski. Kad saruna nonāca pie agrotehniskajiem paņēmieniem, biju pārsteigts par to vienveidību. Augsnes analīzes tā īsti neviens neveic, bet, ja veic, tad parametriem īsti netic. Par augu maiņu, barības vielu mineralizāciju, precīzo minerālmēslu izkliedi un starpkultūru sastaptiem lauksaimniekiem vai uzņēmuma pārstāvjiem informācijas trūka. Katrs strādā pēc sen izstrādātas metodikas un daudz neko mainīt nevēlas bet vēlas atrast brīmnumlīdzekļus.
Krievijā ir daudz lielu saimniecību. To apsaimniekotās zemes platības ir pat no 40 līdz 100 tūkstošu hektāru vienai. Krievija ir viens no lielākajiem graudaugu ražotājiem pasaulē ar ko arī zemnieki lepojas, jo pie viņu šobrīd sasniegtajiem rādītājiem ir vēl izaugsmei vietas. Eiropa jau ir sasniegusi graudaugu ražības griestus un ļoti grūti to kāpināt, savukārt, ja Krievija vairāk intensificētu savu graudkopības nozari, maizes vēl ilgi pasaulē netrūktu.
Ko pēc izstādes apmeklējuma varētu ieteikt mūsu zemniekiem?
Noteikti iesaku katram zemniekam apmeklēt “YugAgro” izstādi, lai saprastu lauksaimniecības mērogus un vērtību dažādību. Latvija ir maza zeme, bet ar augstu lauksaimniecības tehnoloģiju attīstības līmeni. Latvijas zemnieks zin kā un prot rast risinājumu jebkurai sarežģītai situācijai, turklāt, nezaudējot saskarsmes kultūru. Latvijā daudz vairāk investē augsnes auglības uzlabošanā un rūpējas, lai augsne netiktu noplicināta. Mēs esam ilgtermiņa lauksaimnieki ar tālredzīgu plānošanu. Ieteikums zemniekiem jaunajai sezonai – izvēlēties kvalitatīvas izejvielas no stabiliem sadarbības partneriem. Novērtējiet mēslojumu efektivitāti, jo produktu kvalitāte ir svarīgāka nekā kvantitāte. Izmantojiet agronomu konsultācijas, kopā radot izdevīgājo risinājumu katra zemnieka vajadzībām.
