Viedoklis: Demokrātija par 50 eiro 6
Autors – Normunds Medens
28 gadi neatkarīgai Latvijai, bet cik gadu neatkarīgai demokrātijai? Varbūt pašas pirmās vēlēšanas bija īsti demokrātiskā garā. Tomēr katras nākamās kļuva nedaudz vairāk atkarīgas no naudas un lielas naudas, jo pie mums pieņemts uzskatīt, ka demokrātijai pietiek ar vienu balsi ik četros gados. Taču es vēlētos paskatīties uz demokrātiju no cita skatu punkta.
Proti, 28 gadi nav ilgs laiks jaunai valstij. Un mēs nevaram būt pārliecināti, ka investīcijas demokrātijas stiprināšanā vairs nav jāveic. It sevišķi šobrīd, kad balsis tiek “pirktas’’ ar populismu. Demokrātija nevar iztikt bez investīcijām. Sāksim ar jaunu politiķi, kuram, manuprāt, būtu jādodas uz jau esošu partiju un jākļūst par biedru. Taču izglītošanās un politiskās karjeras sākšana partijā, pieredzes apmaiņas braucieni šādam politiķim maksā reālu naudu.
Lai partija būtu konkurētspējīga, tai ir jāizglīto un arī materiāli jāatbalsta sava jaunā paaudze. Nevar gaidīt, ka nāks tikai bagātu vecāku bērni un paši nesīs naudu uz partiju. Diemžēl partija nepelna. Tas nav uzņēmums, kuram ir apgrozījums un pārdošanas rādītāji. Tas tomēr ir sociāli atbildīgs “projekts’’. Partijas kase tukšojas ātri, bet pildās tikai no ziedojumiem. Protams, ir valsts finansējums, tomēr ne katrai partijai pieejams.
Tātad – kur ņemt naudu? Šobrīd mūsu politikā valda “biezie’’ maciņi. Partiju kases pilda tiešām turīgi cilvēki, uzņēmēji un paši politiķi. Ne velti pie mums ziedot var lielas summas – pat 10 000 eiro. Vienai personai desmit tūkstoši – Latvijā tā ir liela nauda. Piemēram, ASV tā ir maza nauda, bet Latvijā liela. ASV par 10 000 sarīko banketu biznesa partneriem vai draugiem. Bet Latvijā par šādu naudu pērk mašīnu, remontē dzīvokli. Mēs nevaram atļauties tādus vērienus kā ASV. Tāpēc mums ir jāizvēlas piezemētāka partiju finansēšana.
Desmit tūkstošus es partijai neziedotu, bet 50 eiro varētu gan. Daudzi mani paziņas varētu. Lielākā daļa zemnieku Latvijā varētu noziedot 1000 eiro. Reizēm, paskatoties uz ielas, ar kādiem auto brauc zemnieki, uzņēmēji visā Latvijā, arī Latgalē, liekas, ka varam izmaksāt demokrātiju arī igauņiem vai lietuviešiem. Bet šķiet, ka nevēlamies. Liekas, domājam, ka politiķi sameklēs naudu gan sev, gan partijām, ja ne pirms vēlēšanām, tad noteikti pēc. Bet ko tad viņi lai iesāk, ja tauta domā, ka demokrātija ir bezmaksas pasākums? Komunismā bija vienalga – balso vai nebalso – viss par brīvu.
Ar šādiem uzskatiem mēs pārdodam vai dāvinām savu demokrātiju sabiedrības krējumam- atsevišķiem indivīdiem, kuri izmanto sabiedrības stāvokli, lai manipulētu ar politiķiem gan pirms, gan pēc vēlēšanām. Jo 10 000 ir liela nauda, bet pussimts nav nekas. Tomēr 50 eiro, ko, šķiet, labākai politikai varētu atvēlēt daudzi, arī ir nauda.
Ne tikai nauda. Tā ir arī attieksme, kas apliecina, ka cilvēks uzticas savai politiskajai simpātijai. Šis ir veids, kā demokrātija var nonākt sabiedrības rokās – balsojot gan pirms vēlēšanām ar 50 eiro, gan pašās vēlēšanās ar |”balsi’’. Ar 50 eiro mēs varam izpirkt demokrātiju no oligarhu ietekmes. Ja šogad partijām noziedots kopumā miljons eiro (ziņo Māris Klūga no LSM.lv), tad tikai katram desmitajam vēlētājam no 1 548 100 vēlētājiem kopumā, atvēlot pussimtu eiro savam politiskajam favorītam, kopējais ziedojumu apmērs partijām sasniegtu vairāk nekā septiņus miljonus eiro.
Neapšaubāmi, ka šāda pilsoniska artava stiprinātu demokrātiju Latvijā. Protams, turīgo cilvēku ietekme nezudīs, bet samazināsies gan, vienlaikus liekot politiķiem sajust morālu atbildību arī to vēlētāju priekšā, kuri, ieskaitot pensionārus, būs partijai ziedojuši no sava ne sevišķi biezā maciņa.
