Viedoklis. Alus nozarē nav pamata pārmērīgam optimismam 0
Latvijas Alus Darītāju Savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš
Atskatoties uz šī gada vasaru, jāatzīst, ka laika apstākļi patiešām bija labvēlīgi dzērienu, tostarp arī alus, ražotājiem. Nevar noliegt, ka ilgstošie karstuma periodi šovasar veicināja dzērienu patēriņu. Tomēr, lai sniegtu objektīvu skatījumu uz situāciju nozarē, nevar raudzīties tikai uz vienu no apstākļiem.
2018. gadā alus nozari skāra akcīzes nodokļa kāpums – šī gada martā akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā akcīzes nodoklis alum ir audzis par vairāk nekā 60% un nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%.
Tāpat 2018. gada pavasarī, neskatoties uz asiem nozares iebildumiem, tika būtiski ierobežots atļautais alus iepakojuma tilpums, kas lika ražotājiem veikt piespiedu investīcijas ražošanas tehnoloģiju pielāgošanā. Jāuzsver, ka šie izdevumi nebija vērsti uz ražošanas modernizāciju, bet gan uz piemērošanos nacionālās likumdošanas prasībām.
Pirmajos astoņos mēnešos Latvijā saražotajam alum apjoms pret šo pašu periodu pērn ir krities par 6%, bet importētajam alum pieaudzis pat par 12% (Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija par 2018. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem). Arī šie skaitļi dara bažīgus un neļauj pārlieku priecāties par labajiem laika apstākļiem un it kā pieaugošo iedzīvotāju pirktspēju.
Tāpat, priecājoties par labo vasaru, der atcerēties, ka alus nozarei ir izteikti sezonāls raksturs. Rudens, ziemas un pavasara mēnešos realizācijas apjomi ievērojami krītas (vidēji par 30% – 50%), kas būtiski ietekmē alus ražošanas rādītājus gada griezumā. Rezultātā daļa alus darītavu ziemas periodā strādā ar nepilnu jaudu, un, kā zināms, dīkstāve ražošanā rada zaudējumus katru dienu.
Jāatzīmē, ka salīdzinoši karstie laika apstākļi šovasar ir nesuši ne tikai labas ziņas alus darītājiem. Siltie un sausie vasaras mēneši Eiropai un citām pasaules valstīm ir nesuši būtisku graudaugu ražas kritumu.
Jau šobrīd var prognozēt būtisku alus izejvielu – iesala un apiņu – izmaksu pieaugumu. Izejvielas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, kas īpaši krasi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju.
Ražošanas izmaksu pieaugumu ir veicinājis arī elektroenerģijas cenu pieaugums, kas vērojams Baltijas valstīs un Skandināvijā un ir saistīts ar sauso un karsto laiku, kurš samazināja elektroenerģijas izstrādi HES, kā arī ar naftas un gāzes cenu kāpumu.
Vienlaikus jāatzīst, ka nozarei uzliktos apgrūtinājumus vieglāk palīdz pārvarēt stabili augstie noieta rādītāji Igaunijas pierobežā, pateicoties būtiskajai akcīzes nodokļa likmju starpībai ar šo kaimiņvalsti. Ir svarīgi ņemt vērā šo aspektu, runājot par nozares izaugsmes rādītājiem. Bez Igaunijas pierobežas noieta apjomiem kopējais Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms būtu krietni zemāks.
Neskatoties uz dažādiem nozares satricinājumiem, alus darīšanas tradīcijas un prasme Latvijā bija, ir un būs augstā līmenī. Par minēto liecina fakts, ka kopējais alus darītavu skaits Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis, neskatoties uz kopējā alus ražošanas apjoma kritumu.
Par zemu nedrīkst novērtēt arī alus nozares ieguldījumu Latvijas budžetā un ekonomikā kopumā. Šobrīd alus ražošanā tiek nodarbināti ap 3000 cilvēku, neskaitot saistītajās nozarēs nodarbinātos. 2017. gadā alus nozare valsts budžetu papildināja ar 36,8 miljoniem eiro akcīzes nodoklī papildus citiem nodokļu maksājumiem. Var prognozēt, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi šogad vēl pieaugs, ņemot vērā straujo akcīzes nodokļa likmju kāpumu 2018. gadā.
Lai alus darītāji spētu pārvarēt nesenos satricinājumus, attīstīties un konkurēt ar ārvalstu produkciju, nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu.
