Viedokļi. Kas un cik daudz šajā sezonā zemniekiem ir jāpārsēj? 0
Sagatavojusi Ilze Būmane
Pērnruden iesācies ražas gads līdz pat šāgada pavasara sējai bijis raibs kā dzeņa vēders. Pārmērīgs lietus un rudens plūdi, kailsals un maz sniega, izņemot Vidzemi, strauji atkušņi. Kā ziemojusi labība un rapši? Vai lielas platības nāksies pārsēt, un kā tas palielinās izmaksas? Proti, atkārtota augsnes apstrāde un salīdzinājumā ar citiem gadiem dārgāka sēkla, jo slapjā rudens dēļ daudzi to maz sagatavojuši.
Ainārs Meiers, Dobeles novada Penkules pagasta z/s Mazbaldonas īpašnieks:
– Lauki vidēji labi pārziemojuši, bet 15–20% ziemas kviešu būs jāpārsēj. Labi pārziemojušie sējumi, šķiet, dos tādu pašu ražu kā saimniecībā caurmērā – ap 6 t/ha. Tā kā paši ik gadu remontējam meliorācijas sistēmas, tad tādā nepateicīgā rudenī kā pērn un vēlā pavasarī redzams, ka tas atmaksājas. Tāpat jau pārsēšanas izmaksas būs jūtamas augsnes apstrādē, labi, ka man izdevās sagatavot savu vasaras kviešu sēklu. Sēkla šogad dārgāka.
Domāju, ka ap 10% ziemas rapšu pārsēšu, kaut gan vajadzētu apmēram pusi no 280 ha lielās platības pārsēt. Tomēr rapši prasa lielākas izmaksas nekā graudaugi, tāpēc tās jāietaupa. Rapšu sējumus apskādēja tas, ka sasalums ilgi turējās un rapšiem garāka sakne nekā kviešiem. Vēlais pavasaris kavē sēju, jo vēl 20.–23. aprīlī bija mitri lauki, kur nevarēja strādāt.
Edgars Ukše, Tukuma novada Džūkstes pagasta z/s Rožlejas īpašnieks:
– Ziemas mieži ap 200 ha platībā ir labi pārziemojuši. Par 600 ha ziemas kviešu žēloties arī nevar, varbūt ap 80 ha būs jāpārsēj. Uz kopējā graudkopības fona visā valstī grēks bēdāties. Ziemas rapšiem arī nav nekādas vainas. Varbūt tāpēc, ka esam izvēlējušies tā saukto CL hibrīdu, kam atšķiras ķimikāliju lietošana, proti, pēc sadīgšanas jāsmidzina, kad parādījusies sestā lapiņa. Visbiežāk citas izcelsmes rapšus smidzina, kad tikko sadīguši.
Kaut arī pagaidām sējumi izskatās labi, apdrošināšanu esmu pieteicis. Iepriekš esmu saņēmis kompensāciju par sējumu bojājumiem. Vasarājus vēl neesam sējuši (25. aprīlī. – Red.), jo ir par vēsu. Plānojam 170 ha vasaras miežu, sēkla mums sava. Pagājušajā rudenī izdevās pašiem sagatavot pusi no vajadzīgās ziemāju graudaugu sēklas, pusi esam piepirkuši klāt.
Aigars Zadiņš, Dundagas novada Dundagas pagasta SIA Gavsene īpašnieks:
– Laikus un vieglākajās augsnēs iesētie ziemas kvieši un rudzi labāk pārziemojuši, bet kopumā ziemājus paguvām iesēt mazāk nekā citus gadus. Īsi pirms lietiem sētie ir švakāki lauki. Pavasara kailsals rapšus stipri panīcinājis – agrāk sētie bija spēcīgāki, vēlāk sētie ne visai. 30 ha būs jāpārsēj, bet trakākais, ka gadu gadiem sējumus izposta brieži. Arī tad, ja zvēri sadīgušo nenograuž, viņi lauku vienkārši nomīda. Iespaids tāds, ka visas vadošās iestādes par meža zvēru postījumiem lauksaimniecībā gan labi zina, bet – kā bijis, tā paliek. Drīz laikam arī mežs pārvērtīsies monokultūrā, paliks tikai bērzi, jo brieži noposta arī jaunaudzes. Paši varam aizsargāt laukus, uzturot kārtībā meliorāciju, un tādos laikapstākļos kā pērn un arī šopavasar to novērtējam. Turpretī pret meža zvēru postījumiem esam bezspēcīgi. Pašlaik, aprīļa beigās, uz lauka var strādāt, vasaras kvieši pārsvarā iesēti. Vēl jāsēj mieži un vasaras rapši.
Gatis Zonenbergs, Kuldīgas novada Laidu pagasta z/s Jaunkalni īpašnieks:
– Sējumi ziemojuši daudzmaz labi – no ziemas kviešu 400 ha kādi 40 ha būs jāpārsēj. Ar rapšiem gan nav tik labi, ceturtā daļa jāpārsēj. Vienbrīd jau izskatījās, ka būs sliktāk, jo martā uznāca kailsals, bet nu saņēmušies. Šogad sējumu kopplatība tuvu pie 900 ha. Vēl sējam vasarājus, bet tuvojamies darbu nobeigšanai.
Bez lietainā pagājušā gada rudens mūsu saimniecībai gadījās pavisam citi zaudējumi – nodega vecā graudu kalte, tieši pirms rudens sējas lietus laikā. 700 tonnas graudu sadega, un pavisam tie bija pusotru miljonu eiro lieli zaudējumi. Apdrošinātāji atlīdzināja par iekārtām, bet par ēku ne – esot it kā par vecu, it kā pārāk nolietojusies. Atbalstīja kompānija Baltic Agro. Bet, ja nebūtu palīdzējuši Latgales zemnieki, bēdīgi būtu gājis ar graudu sēklu, piemēram, Aldis Ločmelis no z/s Kotiņi un vēl daži to piedāvāja. Laikam jau latgalieši ir atsaucīgāki, cita nelaimi saprot labāk… Labi, ka 2017. gadā uzcēlām jaunu graudu kalti, ko arī tūlīt palaidām.
Valdis Circenis, Beverīnas novada Trikātas pagasta z/s Jaunstrūkas īpašnieks:
– Mūsu sējumi labi pārziemojuši – 511 ha ziemas kviešu, 103 ha rudzu, 161 ha ziemas rapšu. Varbūt arī tāpēc, ka sniega bija vairāk, vēl martā tas turējās, turpretī Kurzemē un Zemgalē sējumi apsala. No vasarāja kultūrām esam iesējuši 200 ha vasaras miežu un 150 ha vasaras kviešu. Vēl atliek ap 120 ha auzām, lauka pupām un zirņiem. Aprīlī domājam apsēties. Tādos rudeņos kā pagājušajā gadā īpaši pārliecināmies, cik liela vērtība ir meliorācija, jo saimniecībā 90% zemju ir meliorētas, pašiem ir savs tehnikas komplekts meliorācijas darbiem.
Raitis Ungurs, Kokneses novada Bebru pagasta z/s Rosmes īpašnieks:
– Rapšiem kaitēja izsalšana, bet simtprocentīgi nopostīja zvēri. Ko tas līdz, ja noslēgti līgumi ar mednieku kolektīviem! Mednieki jau ir augstās domās par sevi, ja viņi ieradušies, zvēriem jābūt, bet saimniekam svarīgi, lai viņi, kā līgumi nosaka, aizsargātu mūsu laukus. Un, ja arī ir uzcītīgāki mednieki, viņi atduras pret limitu trūkumu. Citur limitus neizpilda. Cieš zemnieks.
Rudenī nepaguvu iesēt neko, izņemot 40 ha ripšu. Zeme bija sagatavota, daļa sēklas arī, bet nekā. Man ir bioloģiskā saimniecība, tagad sēklu esmu sapircis, bet saprotams, ka šopavasar tā ir par 20–30% dārgāka, jo bioloģiskie sēklaudzētāji rudenī nespēja saražot tos daudzumus, kas plānoti. Man palika nenokulti 120 ha lauku. Pieteikties kompensācijām varēja līdz oktobrim, mūspusē to neizdarīja, jo termiņš oktobrī bija noteikts par agru, cerējām taču vēl nokult. Nezinu, kā kompensācijas noteikumus gudroja, bet mēs palikām bešā. Nav ko gausties, pašlaik strādājam augsni, tūlīt varēs sēt.
Dainis Kreišmanis, Alojas novada Braslavas pagasta z/s Apsītes īpašnieks:
– Kur paspējām iesēt, tur ir labs zelmenis – 80 ha ziemas kviešu, 30 ha rudzu. Viens lauks gan bija zemā, slapjā vietā, tur sētais iznīka. 100 ha vēl jāar. Plānojam ap 400 ha vasarāju – vasaras kviešus, auzas, miežus, lauka pupas un ap 60 ha zālāja, audzēju timotiņu, āboliņu, ganību aireni un hibrīdo aireni. Pašlaik 30 ha vasaras kviešu esmu iesējis, bet vakar, aizvakar (24.–25. aprīlis. – Red.) lija bez apstājas, uz lauka nevarēja tikt. Labi, ka rudenī izdevās sagatavot savu sēklu. Tomēr, pārbaudot dīdzību, daļa nederēja, piemēram, lauka pupu dīdzība bija 14%. Veiksmīgi izžāvējām zālāja sēklas.
Vilnis Čirka, Balvu novada Tilžas pagasta z/s Doburūči īpašnieks:
– Parasti rudenī sēju ap 130 ha ziemas kviešu, bet pērn izdevās tikai 15 ha iesēt. 70 ha rapšu iesējām laikus, bet tie lietavās izslīka. Palikuši kādi 5–10 ha. No vasarājiem sēju vasaras rapšus, miežus, auzas. Pagājušajā rudenī auzas un vasaras kvieši palika uz lauka nonovākti. Kompensāciju saņēmu. Kamēr nav iespējams normāli art un zemi strādāt, labojam meliorācijas sistēmas. Problēma jau tā, ka meliorācijas sistēmas savas saimniecības robežās kopjam un turam kārtībā, bet ūdeņiem nav, kur aizplūst. Valsts pārziņā esošo upju krasti ir aizauguši. Tā ir valsts mēroga problēma, bet vismaz mūsu pusē neesmu manījis, ka kaut ko darītu vai plānotu ko labot.
Gints Gžibovskis, Gulbenes novada Galgauskas pagasta z/s Lācīši īpašnieks:
– Tie lauki, ko apsējām rudenī pirms lietus, ļoti labi ziemojuši. Vieglākās augsnēs tāpat. Vēlāk sētie ir sliktāki. Tomēr 190 ha ziemas kviešu jāpārsēj nebūs. Ar ziemas rapšiem gan bēdīgāk – no plānotajiem 200 ha 100 ha nāksies pārsēt. Tos apsaldēja kailsals, panīka arī tāpēc, ka rudenī augi nepaspēja pilnīgi attīstīties. Parasti graudaugu sēklu gatavojam paši, bet pagājušajā gadā tās iznāca maz, tāpēc laikus iepirkām, cik vajadzēja. Tēvs (Staņislavs Gžibovskis. – Red.) tagad izveidojis pašu meliorācijas brigādi, saimniecībā iegādāts jaudīgs ekskavators. Tā būs iespēja mazināt risku, kāds piemeklēja pērn.
Jānis Salmanis, Rēzeknes novada Rikavas pagasta z/s Salmaņi īpašnieks:
– Rudenī bija tik slapji lauki, ka paspējām apsēt tikai ceturtdaļu ziemas kviešu – 50 ha. Tie ziemojuši normāli, nu jau ir virsmēsloti. 20 ha ziemas rapšu arī iesējām rudenī papuvē un pareizos termiņos – puse izdzīvojusi. Toties rudenī uz lauka netikām virsū, nevarējām apart. Aprīļa beigās lauki joprojām slapji, peļķēs un piemirkuši. Kur tieku virsū, tur sēju. Domāju iesēt 150 ha vasaras kviešu un miežu.
Aldis Ločmelis, Viļakas novada Šķilbēnu pagasta z/s Kotiņi īpašnieks:
– Kas rudenī iesēts – 660 ha ziemas kviešu, 100 ha rudzu –, tas pārziemojis par 85%, jo pārsvarā sējām ar minerāmēslu izkliedētāju. Pašlaik esam iesējuši tikai 100 ha lauka pupu. Tīrumus nevar strādāt, jo pārlieku slapjš, smagā mālainā augsne tik viegli arī nežūst. Plānoto vasarāju platība ir vairāk par 1000 ha. Mums ir sadarbības saimniecība, kur arī vēl jāapsēj ap 2000 ha. Pagājušajā rudenī biju plānojis saražot ap 8000 tonnu sēklas, tomēr paguvām sagatavot 5500 tonnu vasarāju un ziemāju sēklas. Kaltes izmaksas bija milzīgas. Mums ir tā sauktais pārejas sēklu fonds, kurā tagad ir 1500 tonnu sēklas. Visa sēkla pārdota kompānijām Baltic Agro un Scandagra. Neko nepadarīsi dabas apstākļiem, zemnieks var paveikt tikai to, kas cilvēka spēkos. Tāpēc priecājos, ka Latvijā valsts kompensējusi zaudējumus par nenovāktajiem laukiem un izslīkušajiem sējumiem. Zinu, ka Lietuvas un Igaunijas saimnieki nekādu atlīdzību nav saņēmuši. It kā kaut ko vēl solot, bet pavasarī jāsēj visiem.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
