Viedokļa paušana – ar vadības atļauju? Daugavpils teātrī strīds par atbalsta nostāju Ukrainai 0
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā nonākušas nesaskaņas starp teātra režisoru Viesturu Roziņu un Daugavpils teātra vadību. Režisors apgalvo, ka teātris liedzis iespēju pirms izrādes publiski nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā. Teātra vadītājs, režisors Oļegs Šapošņikovs apgalvojumu noliedz.
Teātra režisors un drāmas terapeits Viesturs Roziņš aizvadītajā gadā Daugavpils teātrī iestudēja izrādi “Dzīvnieku ferma” pēc angļu rakstnieka Džordža Orvela tāda paša nosaukuma slavenā darba motīviem. Darbu dramatizējis Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs un valdes priekšsēdētājs, režisors Oļegs Šapošņikovs. Izrāde bija nominēta 2020./ 2021. gada “Spēlmaņu nakts” balvai. Nu starp abiem izrādes veidotājiem izcēlušās nesaskaņas, taču šoreiz tās nav par radošo darbu.
“Dzīvnieku ferma” Daugavpils teātrī tika spēlēta 3. aprīlī. Kā “Latvijas Avīzei” teic tās režisors V. Roziņš, “pirmoreiz, kopš Ukrainā sācies karš, un dienā, kad pasaule uzzināja par šaušalīgajiem notikumiem Bučas pilsētā”.
Viņš uzskata, ka izrāde ir skaudrs stāsts par politisku sistēmu, kas ļoti atgādina notiekošo kaimiņos, tāpēc jutis māksliniecisku vajadzību pirms izrādes paust agresijas nosodījumu un atbalstu ukraiņu tautai.
Savu nostāju viņš nolēmis izplatīt, lūdzot izrādē Teicēja lomu spēlējošo aktrisi Žannu Lubgāni publiski nolasīt viņa vēstuli pirms izrādes. Pats to nav varējis, jo bijis atvaļinājumā ārpus Latvijas. Vēstule tomēr netika nolasīta.
“Viņa (Ž. Lubgāne) piekrita, bet teica, ka vispirms tas jāsaskaņo ar teātra direktoru Oļegu Šapošņikovu. Es to arī mēģināju darīt, taču direktors neatbildēja uz jautājumu nedēļas garumā un naktī pirms izrādes, neko nepaskaidrojot sīkāk, pateica, ka vēstuli nodrukātā formātā skatītājiem iedos biļešu kontrole.”
Režisors jautājis, kādēļ teātrī, kur ar skatītāju sarunājas verbāli un atklāti, nevarētu tikt nolasīta vēstule, bet atbilde no O. Šapošņikova neesot saņemta. Zināms, ka arī izdrukātā veidā vēstule skatītājiem neesot dalīta.
Dienu pēc izrādes V. Roziņš uz notikušo reaģēja, savā “Facebook” kontā publicējot jautājumu: “Vai Latvijas (nacionālā līmeņa) kultūras iestādē drīkst māksliniekiem aizliegt iestādes telpās publiski paust nosodījumu pret Krievijas agresiju Ukrainā?”
Vaicāts, vai notikušais būtu uzskatāms par aizliegumu paust nosodījumu Krievijas agresijai Ukrainā, režisors “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Katrā ziņā atļauja tā noteikti nebija. Teksta saskaņošana, ilgstoša klusēšana un pēc tam tikai šis lapiņu formāts – nevis saruna. Ja zinātu iemeslu, iespējams, šī situācija būtu izvērtusies pavisam citādi. Iemesli var būt tikai mani pieņēmumi. Tas varētu būt saistīts ar multikulturālismu gan pilsētā, gan teātrī.”
Pārmet “raganu medības”
Cita versija par notikušo ir Daugavpils teātra vadībai. Pēc V. Roziņa publikācijas tika izplatīts Daugavpils teātra paziņojums, kurā tas pārmet režisoram “raganu medību” rīkošanu, kā arī nepatiesas informācijas izplatīšanu un neslavas celšanu.
“Vairāku gadu garumā Daugavpils teātris ar savu darbību un repertuārpolitiku ir kalpojis kā integrācijas piemērs. Mūsu lepnums ir mūsu kolektīvs, kurš diendienā demonstrē savstarpēju cieņu, neatkarīgi no politiskiem uzskatiem, tautības vai reliģiskās piederības. Šeit ne tikai izskan dažādas valodas, šajās sienās katrs var droši paust savu viedokli, un tas vienmēr tiek uzklausīts, jo, tikai savstarpēji sarunājoties, uzklausot citam citu, mēs varam rast kopīgu valodu,” vēstīts teātra paziņojumā, turpinot: “V. Roziņa izdomājumā tika pausts, ka teātris ir aizliedzis aktrisei iestādes telpās publiski nosodīt agresiju Ukrainā. Tā ir pilnīgi sagrozīta informācija, jo patiesībā atļauju paust savu viedokli teātrim bija pieprasījis pats Viesturs Roziņš, nevis kāds no aktieriem.”
Teātris skaidro: “Daugavpils teātris piedāvāja savu palīdzību režisora Viestura Roziņa Ukrainas atbalstošā viedokļa izplatīšanā starp saviem skatītājiem, taču režisors bija noraidījis šo piedāvājumu un uzstājīgi pieprasīja rīkoties tikai pēc viņa paša izveidotā scenārija.”
Draud ar tiesu darbiem
Šobrīd zināms, ka režisors V. Roziņš saņēmis no Daugavpils teātra pirmstiesas brīdinājuma vēstuli ar prasību atsaukt “Facebook” rakstītos apgalvojumus un nesniegt komentārus par šo atgadījumu. Tikmēr V. Roziņš no paustā neatkāpjas, norādot: “Mana sirdsapziņa ir 100% tīra, zem saviem vārdiem parakstos.”
V. Roziņš sarakstē ar “Latvija Avīzi” spriež: “Teātrim ir taisnība, ka pilsētā ir multikulturāla vide, dažādi uzskati un viedokļi, ko pieredzējām pavisam nesen ar skandālu saistībā ar Daugavpils mūzikas vidusskolas direktora izkārto Ukrainas karogu, un tieši tāpēc, manuprāt, teātrī ir svarīgi veidot dialogu.
Pilsētā par kara tēmu viedokļi dalās, citi atbalsta ukraiņu tautu, citi uzskata, ka Krievijas agresija ir “atbrīvošana no nacisma”, citi mēģina ieņemt neitrālu pozīciju.
Es atvēru diskusiju – vai nacionāla līmeņa kultūras iestādē drīkst tās telpās aizliegt paust atbalstu Ukrainai, jo atbildi par to, kāpēc teātrī nevar sarunāties un vēstuli nolasīt, nesaņēmu.
Diemžēl pēc ieraksta publicēšanas saņēmu apvainojošu uzbrukumu, ka esmu staļinisma paņēmienu izmantotājs un mana rīcība ir ciniska. Arī šeit diskusija netiek pieļauta, jo komentāru sadaļu teātris ir noslēdzis. Mana vienīgā vēlme ir, lai Ukrainā beidzas karš un mēs savā kultūrā esam brīvi, jo māksla nevar apturēt karu, bet var radīt iespēju domāt, analizēt un kritiski pieiet informācijai.”
Jālūdz atļauja?
Krievijas agresiju nosodošas vai Ukrainu atbalstošas akcijas Latvijas teātru izrādēs, koncertos nav retums, to izpausmes ir dažādas – pirms izrādēm izskan Ukrainas himna, nostāja tiek pausta citos veidos, piemēram, aktieru piketos. Tā, piemēram, ar Ukrainas karogu rokās pēc viesizrādes “Ilgu tramvajs” 7. aprīlī uz Dailes teātra skatuves iznāca Valmieras teātra aktieri.
Viena no viņiem, aktrise Māra Mennika, teic – doma par šādu atbalsta akciju radusies izrādes aktieriem, un atļauja nevienam par to iepriekš neesot nedz prasīta, nedz saņemta. “Lēmumu rīkoties pieņēmām mūsu ansambļa iekšienē, jo tā darīt šķita pašsaprotami. Tas bija vienreizēji – kad, trešo reizi paklanoties, iznācām ar Ukrainas karogu, zāle piecēlās kājās. Tas bija emocionāls un ļoti sāpīgs mirklis,” stāsta M. Mennika.
Kādēļ Daugavpils teātrī aktrisei par publisku atbalsta paušanu Ukrainai jālūdz atļauja vai saskaņojums, neizdevās noskaidrot – aktrise Ž. Lubgāne no komentāra atteicās.
Tikmēr O. Šapošņikovs “Latvijas Avīzei” norādīja, ka, viņaprāt, nesaprašanās ar V. Roziņu izcēlusies nevis par aizliegumu paust nostāju, bet par to, ka piemērotāka un ilglaicīgāka režisora nostājas vēstījumam teātrī būtu vēstules drukātā forma, tāpēc teātra vadītājs ir pārliecināts, ka konfliktam neesot iemesla.
“Ja pats Viesturs būtu tajā dienā atbraucis uz izrādi un būtu izteicis vēlmi pateikt klātienē skatītājiem uzrunu, neviens nebūtu viņam to aizliedzis,” pauda Daugavpils teātra vadītājs.
Tomēr viņš ir pārliecināts, ka nostājas paušanas jautājumi jāizlemj teātra iekšienē. “Katram teātrim ir tiesības lemt, ko aiznest līdz skatītājam. Veidu, kā to gribam izdarīt, nevar ne apsūdzēt, ne nosodīt, jo tā ir mūsu pašu brīva izvēle un mūsu teātra iekšēja darīšana.”
Teātrī spiedienu nejūtot
Kamēr daudzas kultūras personības un institūcijas uzskata par pienākumu publiski paust nosodījumu pret Krievijas agresiju Ukrainā, nevar nepamanīt, ka Daugavpils teātris savu oficiālo nostāju paudis vien pēc V. Roziņa iebildumiem, kamēr vairāki Latvijas teātri to darījuši krietni agrāk.
Pirms neilga laika Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors Aivars Broks šā raksta autorei sarunā norādīja, ka Daugavpils pašvaldības iestādēm esot dots “Saskaņas” vadītās pilsētas domes mājiens neuzvilkt Ukrainas karogus. Skaidri pausta Krievijas agresijas nosodījuma klusināšana manīta arī Daugavpils domes vadītāja Andreja Elksniņa retorikā.
Jautāts, vai jūt iespējamu pilsētas vadības spiedienu teātrī, O. Šapošņikovs to kategoriski noraida: “Esam valsts, nevis pašvaldības teātris. Ne mutiska, ne rakstiska, ne manāma, ne nemanāma spiediena no Daugavpils domes puses nav bijis.”
Viņš skaidro, ka pēc Kultūras ministrijas aicinājuma valsts kultūras iestādēm uzvilkt Ukrainas karogu tas izdarīts arī Daugavpils teātrī, uz teātra fasādes. Tāpat teātra aktieri pēc Latvijas teātra darbinieku iniciatīvas vākuši ziedojumus.
O. Šapošņikovs arī kategoriski noliedz, ka Daugavpils teātra pozīcija būtu pieklusinātāka, norādot, ka teātra pozīciju paudis intervijā “Latvijas Avīzes” “Kultūrzīmju” 30. marta numurā, tāpat Daugavpils teātra aktieri 3. aprīlī, dienā, kad izrādīta “Dzīvnieku ferma”, piedalījušies gājienā Ukrainas atbalstam.
“Ja teic, ka esam pieklusinātāki, tad man ir jautājums, vai citos teātros notiek tādas aktivitātes kā pie mums – svētdien teātrī notika ukraiņu autora lugas (“Pamiers”) lasījums krievu valodā, bija pilns skatītāju, tas būs pieejams arī tīmeklī. Tas bija ļoti emocionāls pasākums. Tāpat tuvākajā laikā uz Daugavpils teātra skatuves spēlēs Harkivas neatkarīgā teātra kolektīvs, tas notiek pēc Daugavpils teātra iniciatīvas.”
Tikmēr Kultūras ministrijā secināts, ka eskalējusies situācija Daugavpils teātrī ir uzskatāma par neveiksmīgas komunikācijas rezultātu, tā “Latvijas Avīzei” pauda KM pārstāve Lita Kokale: “Līdzšinējā Daugavpils teātra darbība nav uzrādījusi nekādas mākslinieku brīvības vai radošās izpausmes ierobežošanas iezīmes. Publiski pieejamā informācija liecina, ka teātris konsekventi ir paudis nosodījumu Krievijas īstenotajam karam pret Ukrainu un atbalstījis ukraiņu kultūras vērtību popularizēšanu.” Ministrija aicina režisoru un Daugavpils teātra vadību rast cieņpilnu risinājumu sarunu ceļā.
