Viedais palīgs kadiķis – kadiķi pielīdzina pravietim, kas stiprina cilvēku saikni ar kosmosu 7
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Atšķirībā no egles un priedes kadiķi ar sievieti salīdzināt grūti. Mazie kadiķīši tādus varen spurainus, iecirtīgus pusaudžus atgādina. Jau pieauguši, kad var saukt par kadiķa koku, jau cita lieta. Viedums no tā dveš. Laikam tāpēc kadiķi pielīdzina pravietim, kas stiprina cilvēku saikni ar kosmosu. Visiem palīdzēs, visus enerģētiski attīrīs, pasargās no ļauna. Stādīts pie mājas vārtiem, pasargās no sliktām enerģijām.
Dziedniecībai izmanto visu no kadiķa (Juniperus communis) iegūstamo: skujas, mizu, sveķus, saknes, zarus un ogas. Kadiķa drogas ievāc dažādos gadalaikos: ogas oktobrī, novembrī, kad tās nogatavojušās, kļuvušas tumši zilganzaļas, mizu un jaunās zaru atvases pavasarī, sveķus vasarā, saknes rudenī. Skujas var ievākt visu gadu, taču to dziedniecisko īpašību briedums ir ziema.
Fitoncīdi, ko izdala kadiķi, iznīcina 30% gaisā esošo kaitīgo mikroorganismu. Salīdzinot kadiķa un priedes skuju antibakteriālo spēku, atzīts – kadiķa skujas ir sešas reizes spēcīgākas. Pastaigas kadiķu birzī lieliski uzlabos ar tuberkulozi, astmu, bronhītu slimojošo veselību.
Kadiķis tīra asinis, stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru, reimatismu, neiralģiskas sāpes, samazina tūsku un palīdz pie vēl virknes veselības problēmu.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
Kadiķa zari un skujas
• Pie bronhu, balsenes, deguna dobuma iekaisuma elpo kadiķa skuju uzlējuma tvaikus. 5 ēdamkarotes skuju aplej ar 1 l verdoša ūdens, elpo 20 minūtes. Vislabāk to darīt vakarā, jo tad dziednieciskā procedūra iedarbojas visefektīvāk.
• Plaušu karsoņa, pamatīga klepus gadījumā lieto no kadiķa jaunajiem zariņiem pagatavotu ziedi. Zariņus samaļ gaļasmašīnā. Viendabīgākas masas iegūšanai var malt divas reizes. Samaltos zariņus sajauc ar viršu medu un smiltsērkšķu eļļu. Sagatavoto ziedi uzziež uz muguras un krūtīm, uz iesmērētajām vietām uzliek svaigu kāpostu lapas un pietin pie ķermeņa ar marles saiti – lai lapas nenoslīdētu līdz ar kūstošo ziedi. Sasedzas ar vilnas pledu, lielāku lakatu. Ar ziedi iesmērē arī pēdas, pietin kāpostu lapas un kājās uzauj vilnas zeķes. Ziede labi uzglabājas.
• Ādas atveseļošanai – pēc izkarsēšanās pirtī ieziež ādu. Kad ziede iesūkusies, noskalojas ar siltu ūdeni.
• Pie radikulīta, psoriāzes, dermatīta, ekzēmas un ādas alerģisko reakciju mazināšanai un dziedināšanai lieto kadiķa skuju uzlējuma kompreses. Burku piepilda ar sasmalcinātām skujām, pārlej degvīnu, noliek tumšā, vēsā vietā 2 mēnešus nostāvēties. Pirms lietošanas neizkāš.
• Pietūkušas pēdas vanno kadiķa skuju uzlējumā – prāvu sauju skuju aplej ar verdošu ūdeni, ļauj 10–15 minūtes ievilkties. Tad uzlējumu pielej kāju vannas ūdenim. Vanno kājas 20 minūtes, ik pa brīdim pielejot siltu uzlējumu. Palīdz uzlabot arī asinsriti kājās.
• Pie stomatīta, faringīta, angīnas lieto tāpat pagatavotu uzlējumu, tikai atšķaidītu ar ūdeni – ar to skalo mutes dobumu, kaklu.
• Pie avitaminozes, vispārējai organisma spēcināšanai dzer kadiķa skuju dzērienu – sauju sasmalcinātu skuju aplej ar litru auksta ūdens, pieber nedaudz citronskābes – tā kavē askorbīnskābes noārdīšanos. Istabas temperatūrā notur 12–36 stundas, tad izkāš. Dzer pa 1/3–1/2 glāzes dienā maziem malkiem. Garšai var pielikt medu.
• Pie neirozes, bezmiega, ādas iekaisumu un alerģiskas niezes mazināšanai, brūču dzīšanas paātrināšanai, locītavu dziedināšanai un stiprināšanai iet kadiķa skuju vannā. Sasmalcina 200 g kadiķa skuju, aplej ar verdošu ūdeni. Ļauj 10 minūtes ievilkties, tad pievieno vannai. Vannojas vismaz 20 minūtes.
• Dziļākai iedarbībai uz nervu sistēmu, saistaudiem un locītavām labi noder masāža, kurā izmanto maltu kadiķa skuju un medus maisījumu.
• Ar kadiķa zariem ieteicams izkvēpināt māju – dūmi iznīdē baktērijas, vīrusus, pelējuma sēnes, dezinficē un atsvaidzina gaisu, attīra māju enerģētiski. Gripas laikā ieteicams regulāri kvēpināt kadiķi.
• Ja apslimis kāds mājdzīvnieks, ar kadiķi izkvēpina kūti. Samaltu kadiķa zariņu pulveri pievieno dzīvnieka barībai.
Kadiķa ogas
Tām raksturīga rūgti saldena garša. Ogas izmanto gan ārstniecībai, gan kulinārijā, bet – veselīgs ēdiens arī ir zāles! Tautas dziedniecībā kadiķogas izmanto nieru darbības stimulēšanai, sirds reimatisma dziedināšanai, asinsvadu paplašināšanai, locītavu reimatisma ārstēšanai, kaitīgo vielu izvadīšanai no organisma, ēstgribas uzlabošanai.
• Veselības un pašsajūtas uzlabošanai kadiķa ogas vislabāk ēst svaigas, pamazām palielinot un atkal samazinot dienas devu no 3 līdz 12 odziņām. Tās ir spēcīgas dabiskās antibiotikas, šķīdina sāļu nogulsnes, smiltis un akmeņus, izdzen no organisma parazītus, arī nodrošinās vienmēr svaigu elpu.
• Pie vēdera pūšanās, gāzēm kadiķogas kopā ar ķimenēm un linsēklām pievieno ēdienam.
• Ja alkoholam pievieno kadiķa ogas, tas organismā pārstrādājas labāk, līdz ar to mazina paģiras. Pie paģirām palīdz kadiķa tēja – kadiķogas aplej ar verdošu ūdeni, ļauj 15 minūtes ievilkties. Regulāri dzerot kadiķa tēju, var atbrīvoties no dažādām atkarībām, jo kadiķis attīra un atveseļo organismu – ne tikai fiziskā, bet arī enerģētiskā līmenī, un atkarību cēlonis bieži vien meklējams tieši tajā.
• Kadiķogu košļāšana mazina zobakmens aplikuma veidošanos.
• Tās ir izcils dabas līdzeklis pie alerģijām. Visiedarbīgāk strādā samaltu ogu pulveris. Diennakts deva – 1 tējkarote.
• Pie hroniskām locītavu kaitēm palīdz kadiķogu un degvīna uzlējums. Ogas ieber burciņā, pārlej ar degvīnu, noliek tumšā vietā, lai 10 dienas ievelkas. Vakaros ierīvē sāpošās vietas.
• Pie klepus dzer kadiķogu tēju – 3 ēdamkarotes ogu aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens, ļauj 25 minūtes ievilkties. Siltu izdzer trīs reizēs dienā – pa glāzei stundu pirms ēšanas. Ārstnieciskais kurss – vismaz 5 dienas.
• Pie bronhīta, atkrēpošanas veicināšanai – ēdamkaroti ar kaudzi sausu kadiķogu aplej ar glāzi karsta ūdens, uzvāra un pavāra 20 minūtes. Atdzesētu izdzer trīs reizēs dienā – pa glāzei stundu pirms ēšanas. Katrai reizei jāgatavo jauna tēja. Ārstnieciskais kurss – vismaz 7 dienas.
• Pie podagras, reimatisma, išiasa sāpēm ārīgai lietošanai pagatavo kadiķogu tinktūru. Stikla trauku piepilda ar kadiķa ogām, pārlej ar spirtu – lai ogas būtu apklātas. Trauku noslēdz, noliek tumšā vietā 10 dienas ievilkties. Tad nokāš, šķidrumu salej tumša stikla traukos. Vakaros iesmērē problemātiskās vietas.
Kadiķogas var izraisīt alerģisku reakciju, tāpēc ar to lietošanu jāuzmanās cilvēkiem ar akūtu nieru vai urīnceļu iekaisumu, kuņģa čūlu. Aizliegts lietot grūtniecēm, jo tās var izraisīt abortu.
Kadiķa ēteriskā eļļa
• Kadiķa ēteriskā eļļa labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu. Eļļu izmanto masāžai reimatisma un neiralģijas gadījumos – 3 pilienus ēteriskās eļļas pievieno 10 g pamateļļas. Pie šīm problēmām palīdzēs arī pagulēšana vannā, ūdenim pievienojot 5–7 pilienus eļļas, pirms tam to rūpīgi sajaucot ar 1 ēdamkaroti medus vai sāls.
• Kadiķa eļļa labi palīdz dažādu ādas slimību, pat ādas vēža ārstēšanā.
• Ja pēc fiziskas slodzes sāp muskuļi, nomoka reimatiskas sāpes, raizes sagādā celulīts vai strijas, problemātiskajās vietās iemasē kadiķa eļļu.
• Pie cistīta, hroniska maksts iekaisuma, neregulārām menstruācijām, uretrīta, prostatīta, pazeminātas potences pieņem sēdvannas ar kadiķa eļļu. 3 ēdamkarotēs netrekna saldā krējuma vai piena iemaisa 6 pilienus kadiķa eļļas un pielej siltam vannas ūdenim. Ūdenim vannā jābūt vismaz līdz vēderam. Vannojas 10–15 minūtes. Lai sasniegtu vēlamos uzlabojumus, sēdvannas jāpieņem vismaz 2–3 nedēļas.
• Izsitumu, krunciņu un grumbu mazināšanai 3 pilienus kadiķa eļļas iejauc sejas krēmā.
Kadiķis pirtī
Pirtnieks, dziednieks Juris Kraucis: “Kadiķa slotiņa ir viena no populārākajām un universālākajām pirtsslotiņām, labākā adatu terapijas speciāliste. Vispirms tā, ienesta pirtī, attīra gaisu, tad cilvēka enerģētisko lauku. Pēriena laikā sīkās adatiņas iedursies ļoti daudzos punktos, bet dūrienu sekas manīsiet vien tajos, kas norāda uz iekaisumu vai citu problēmu punktam atbilstošajā ķermeņa vietā, orgānā – dūrienu vietas uz ādas būs redzamas un jūtamas. Tas nozīmē, ka kadiķis veicis savu darbu: izdzenājis iestrēgušo enerģiju – problēmas vaininieci.
Kadiķa slotiņa spēcina un uzmundrina organismu, palīdz pie saaukstēšanās slimībām, osteohondrozes, muskuļu sastiepumu, reimatisma, radikulīta saasinājumos, attīra elpošanas ceļus, noņem emocionālo spriedzi. Parādiet man vienu, kurš pēc pēriena ar kadiķu slotiņu būtu tikpat kašķīgs kā pirms tā! Ja nu vienīgi nomāc neziņa, kā pēc durstīgā pēriena naktī gulēs. Nav ko kreņķēties – lai ādu nomierinātu, pēc tam noteikti jānoperas ar kādu lapu slotu.
Kadiķa slotas trumpis – tā jebkurā gadalaikā ir zaļa, svaiga un gatava palīdzēt. Var pērties ar tīru kadiķa slotu, var pa zariņam kadiķa ielikt kādā citā slotā, tas atkarīgs no ādas jutības. Stiprākie kadiķa slotiņu pirms pēriena tikai noskalo aukstā ūdenī un per visas ķermeņa vietas, jutīgākie applaucē vai mērcē karstā ūdenī, lai skujas būtu maigākas, un per tikai muguru, kājas, pēdas, plaukstas. Jāielāgo gan, ka karstais ūdens no skujām nomazgā daudzas ļoti vērtīgas vielas. Tāpēc labāk tās paturēt tvaikā – tad tās aromāta veidā izdalīsies pa pirts telpu. Ja neejat uz pirti, kadiķa vanniņā var izkarsēt pēdas – efekts būs tāds pats kā pēc sinepju vai piparu plāksteriem.”
Kadiķis pirts skrubjos
• Pusglāzei samaltu kadiķogu pievieno pusglāzi augu eļļas, pusglāzi cukura un rūpīgi samaisa. Skrubis ne tikai attīrīs un tonizēs ādu, bet, pateicoties ogās esošajām ēteriskajām eļļām, vitamīniem un mikroelementiem ar antiseptiskām un antibakteriālām īpašībām, uzprišinās arī tās veselību. Turklāt kadiķa skrubis palīdz pieveikt celulītu.
• Smalki sasmalcinātas vai samaltas kadiķa skujas pievieno citu sasmalcinātu ārstniecisko augu daļām un sajauc ar rupjo sāli un sodu. Proporcijas atkarīgas no tā, cik stipru/asu skrubi vēlas iegūt.
• Sajauc rupjo sāli, sodu (3:1), piepilina 7–9 pilienus kadiķa eļļas, rūpīgi samaisa.
INTERESANTI
• Kadiķis varot sasniegt pat 600 gadu vecumu. Tāpēc savulaik tas uzskatīts par mūžīgās dzīvības simbolu.
• Krimā saglabājušās vairākus tūkstošus gadu vecas kadiķu audzes.
• Senajā Ēģiptē atrasti zīmējumi liecina, ka arī faraonu laikā kvēpinājuši kadiķi, tas izmantots dažādu dzērienu gatavošanai.
• Jau Bībeles laikos ļaudis pamanījuši, ka apsirguši, vārgi lopi pamet ganāmpulku, lai dotos mežā, kur apmetušies pie kadiķiem. Pēc laika tie atgriezušies manāmi atlabuši, atspirguši. Tas licis domāt – ja kadiķis lopam palīdz, varbūt arī cilvēkiem palīdzēs? Tad arī sākuši vājiniekus vest pie kadiķiem, pamazām iepazinuši tā dziednieciskās īpašības.
• Avicenna jau viduslaikos kadiķi licis lietā dažādu infekcijas slimību, arī tuberkulozes ārstēšanā.
