“Waze” autovadītājus brīdina par vietām uz Latvijas ceļiem, kuros ir augsts satiksmes negadījumu risks 3
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Populārākā pilsētnieku lietotā navigācijas programma ir un paliek “Waze”. Sastrēgumus un radarus pētot, daudziem pierasta. Regulāri papildināta ar kādu jaunu iespēju.
Lūk, pēdējā ziņa. No apdrošinātājiem, kuru rīcībā ir visbagātīgākā negadījumu statistika.
“LTAB ievieš unikālu ceļu satiksmes drošības risinājumu – no septembra “Waze” lietotnē autovadītāji tiek brīdināti par vietām uz Latvijas ceļiem, kuros ir augsts satiksmes negadījumu risks. Brīdinājumi lietotnē tiek izvietoti, pamatojoties uz LTAB apkopoto tiešsaistes statistiku par vietām, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi.”
Šāds tiešsaistes statistikas rīks bija un ir pieejams internetā (https://www.ltab.lv/riki-autovaditajiem/csng-karte/) un ļauj uz lielajiem stacionāru datoru ekrāniem detalizēti izvērtēt bīstamākos punktus, kuros notiek ceļu satiksmes negadījumi (CSNg) gan pēc negadījumu skaita, sekām (nodarīto zaudējumu apmērs), norises laika u. c. parametriem.
Arī VAS “Latvijas valsts ceļi” apkopo un uztur tā saukto melno punktu karti, tomēr LVC statistikā tiek iekļautas vietas, kurās pamatā notiek CSNg ar smagām sekām. LTAB kartē ir vietas, kur CSNg ir ar mazākām sekām, taču notiek daudz biežāk.
Kā piemērus var minēt tā saukto Mūkusalas apli, Tīraines ielas un Vienības gatves krustojumu Rīgā, kā arī daudzas citas vietas Latvijā. Šādās vietās ik nedēļu notiek 2–5 CSNg, kas bieži vien saistīti ar autovadītāju pārgalvību, veicot nepārdomātus manevrus, vieglprātību un koncentrācijas trūkumu vadot transportlīdzekli, kā arī citiem faktoriem, kurus iespējams novērst, laikus brīdinot autovadītājus būt uzmanīgākiem šajās vietās. Un populārā navigācijas lietotne nu to dara.
Pārbaudīju. Tiešām dara. Laikus un spilgti. Kāpēc neesmu sajūsmā? Vecā un hroniskā brauciena pārliekas digitalizācijas problēma nezūd, bet padziļinās. Uzmanība tiek novērsta no ceļa, uz kura jauns “melnais punkts” var parādīties jebkurā laikā un vietā. Tavs skats ielien ekrānā un var nepamanīt sapņainu gājēju, zibenīgu skrejriteni, streipuļojošu velosipēdu, kura stūrētājs – ha! – arī ielīdis ekrānā…
“Waze” nav tikai orientēšanās un navigācijas rīks. Tās dižākais spēks ir dalīšanās ar tās lietotāju tūkstošu iegūtu informāciju. Ieraudzītiem radariem, nevietā stāvošiem transporta līdzekļiem, ceļa defektiem u. tml.
Bet ziņas par tiem ir jāievada. Kaut tikai ar dažiem ekrāna skārieniem, bet atkal uz brīdi novēršoties no ceļa. Un tā simtreiz dienā… Kas lielāks – ieguvums vai šādas saziņas radītās briesmas?
Kas un kā jādara, lai digitālās iespējas nenodarītu kaitējumu? Mani likumi šādi. Pirmkārt – rūpīgi izvēlēta un patiešām ērta telefona turētāja vieta. Tad gan ierastos, gan jaunos brīdinājumus pamanīšu ar perifēru redzi.
Otrkārt – visas darbības, kas prasa vairāk par dažām sekundēm, ir veicamas pēc apstāšanās! Svešā apkārtnē meklējamo adresi ievadu stāvot. Un tālāk braucu pēc “Waze” balss komandām. Iecerētā maršruta sastrēgumus (iekrāsoti oranži vai sarkani) pārskatu stāvot.
Savus brīdinājumus kolēģiem rakstu tikai tad, ja tie ir (manuprāt) tiešām būtiski. Un arī pacenšos apstāties. Kustība un bakstīšana ekrānos ar ātru braucienu nav savienojama. Paldies “Waze” veidotājiem un uzturētājiem, ka pati lietotne par to mēdz atgādināt!
