Kaut pāris reizes dienā iedziļinies sīkumos 0
Kā tas iespējams, ka sieviete, piedzīvojusi dzemdības, kas bijušas garas, enerģiju paņemošas, sāpīgas, turot pirmo reizi rokās bērniņu, izjūt lielāko laimi dzīvē? Bet cilvēki taču tērē daudzus gadus, lai nopelnītu daudz laimes un tik un tā nejūtas laimīgi… Laime nav naudā, bet tajā, bet spējā mazās lietās ieraudzīt dziļumu. Mēs dzīvojam par ātru.
Un šeit ir izaicinājums mūsu radošajai sievietes daļai. Mums vairākas reizes dienā vajag pievērst kaut kam padziļinātu uzmanību. Piemēram, bērns vēl nav dzimis, bet grūtniecei jau ar viņu ir ilgstošs mīlestības stāsts. Vīriešiem varbūt to ir grūti saprast, bet to var izprast jebkurš, kurš prot ievērot detaļas.
Kāds vēl ir noslēpums, lai būtu laimīgs? Atbilde slēpjas vārdā, kas nāk prātā mīlējoties, gaidībās un dzemdībās. Šis vārds ir “just”. Daudziem cilvēkiem nav laika “izjust”. Ir grūtnieces, kuras dzemdību laikā neko nevēlas just. Ir cilvēki, kuriem nav pietiekami laba seksuālā dzīve tāpēc, ka viņi baidās just. Ar vārdu “just” es domāju jušanu visos līmeņos – fiziskā un emocionālā. Mēs esam uzauguši kultūrā, kur baidās just, gan labo, gan slikto. Jo – kad jūs mīlat, jūs riskējat izjust sāpes. Un, jo vairāk jo mīlat, jo šis risks ir lielāks. Jūs mīlestībā augstu uzlidojat, bet krist no augstuma ir sāpīgi. Ir cilvēki, kas to saprot, taču nebaidās stipri un dziļi mīlēt. Turklāt viņi saprot, ka ir iespējama diena, ka viņi no augstuma kritīs un sasitīsies. Taču viņi vienalga riskē. Šie cilvēki negrib atteikties no iespējas mīlēt, neskatoties uz sāpju riskiem. Tā ir milzīga laime.
