Viedā reindustrializācija – kas tas ir un kāds tai sakars ar Nacionālo industriālo politiku? 18
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja nopietni ņem Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumus, tad tuvākajos gados par ekonomiskās politikas centrālo elementu vajadzētu kļūt viedajai reindustrializācijai. Taču – kas tas ir un kāds tai sakars ar Nacionālo industriālo politiku?
Pie viedās reindustrializācijas programmas esot strādāts visu Covid-19 krīzes laiku, saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un uzsver, ka atšķirībā no daudziem citiem dokumentiem šo programmu esot reālas iespējas izpildīt, pateicoties ES Atjaunošanas un noturības mehānisma līdzekļiem, kā arī ES daudzgadu budžeta līdzekļiem, kuros būtiska daļa tiks novirzīta “zaļumam” un “viedumam”, proti, ilgtspējīgām, zaļām un digitālām investīcijām.
Nedaudz vienkāršojot, ar viedās reindustrializācijas programmu tiek saprasta Latvijas ekonomikas vājo vietu salabošana un trūkumu novēršana. Šo trūkumu rezultātā Latvijā ir relatīvi vāji attīstīta ražošana un valsts eksportā dominē preces ar zemu pievienoto vērtību.
“Lai gan virkne terminu, kas tiek lietoti šīs programmas sakarā, piemēram, “digitalizācija” vai “Zaļais kurss”, iespējams, uzņēmējiem iedveš šermuļus,” saka J. Vitenbergs, “tomēr būtībā runa ir par vienkāršām lietām – jaunākām un modernākām tehnoloģijām, lielāku energoefektivitāti, ražošanas procesu vadību ar datoru palīdzību, elektronisku dokumentu apriti, loģistikas un transporta plūsmu uzlabošanu ar datorprogrammu palīdzību. Tam visam būs nepieciešams liels izglītojošais un skaidrojošais darbs ar konkrētiem uzlabojumu piemēriem, un tieši to LIAA, LAD un EM tuvākajā laikā gatavojas veikt.”
Vitenbergs uzsver, ka Covid-19 krīzes laikā Latvijas ekonomiku izglābis tieši preču un pakalpojumu eksports. “Taču, paskatoties uz eksporta struktūru, nevaram būt apmierināti. Eksporta prece Nr. 1 ir graudi, ļaujot citām valstīm tos pārstrādāt un iegūt lielāku peļņu. Tas pats ar apaļkokiem – situācija vairs nav tik slikta kā pirms desmit gadiem, tomēr joprojām kokmateriālu pārstrādes līmenis Latvijā ir nepietiekams un tas jāveicina. Līdzīgu pieeju gatavojamies īstenot visās nozarēs, un tuvākajos gados nevienam uzņēmējam, kuram ir biznesa ideja, netiks atteikts atbalsts,” sola ministrs.
Lai gan viedās industrializācijas programmā dominē dažādu investīciju un atbalsta instrumentu solījumi, tomēr divi citi ne mazāk svarīgi elementi ir darbs ar cilvēkresursiem – darbinieku un bezdarbnieku pārkvalifikācija un mūžizglītības programma, kā arī būtisks valsts eksporta atbalsta instrumentu klāsta paplašinājums. Bet, protams, vissvarīgākais programmas elements ir konsekventa rīcība solījumu pildīšanā, skatīsimies, kā ies ar to.
UZZIŅA
Galvenie viedās reindustrializācijas programmas elementi
Atbalsts jaunu produktu izstrādei (50 milj. eiro)
Atbalsts investīcijām (telpām un infrastruktūrai 49 milj. eiro; jaunu uzņēmumu izveidei un esošo izaugsmei 223 milj. eiro; energoefektivitātes paaugstināšanai un digitalizācijai – 164 milj. eiro)
Industriālo parku būves programma – vismaz četri parki reģionos (80 milj. eiro)
Pasākumu kopums augstākas pievienotās vērtības produktu eksporta veicināšanai
Eksportkredīta apdrošināšanas programma (20 milj. eiro)
Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana – mazāk birokrātijas
“Zaļais koridors” investīciju projektu piesaistei
Uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšana pašvaldībās
Cilvēkresursu attīstība – nodarbināto un bezdarbnieku pārkvalifikācija, mūžizglītības programma
Programmas mērķis – palielināt Latvijas eksporta apjomu no 13,19 miljardiem eiro 2020. gadā līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā
