Vidzemnieku īpašais piedāvājums – līmētu brusu guļbūves 3
Kad saimniece beidzot ir izdomājusi, kāda būs viņas māja, saimniekam atliek vien izlemt, kā šīs idejas saprātīgāk īstenot. Pirmā ir izvēle starp mūri un koku, starp ierasto stabilitāti un moderno ekoloģiju, kuras simbols ir klasiskā guļbūve. Vai patiesi visu atlikušo dzīvi gribat pavadīt baļķu ēkā?
Šis jautājums nav gluži retorisks, vien mazliet provokatīvs, jo guļbūvju renesanse, kas sākās pagājušā gadsimta beigās, daudziem to īpašniekiem ir sagādājusi vismaz psiholoģiskas ciešanas.
Mājas nosēžas, durvis ieķīlējas, fasādes izbalo, baļķi saplaisā, bet telpās, ja tur arī siltuma pietiek, interjera pārvērtību iespējas ir stipri ierobežotas. Ar laiku tas sāk kaitināt, bet neko izdarīt nevar – nesāksi jau sienu apaļumus istabās ar ģipškartonu apšūt!
Uz šī fona simpātisks šķiet SIA ”Dores” piedāvājums – tā pati guļbūve, tikai baļķu vietā līmētas dēļu brusas, kam vairs nepiemīt apaļkoku dabiskās īpašības, proti, par sēšanos, vērpšanos un plaisāšanu var neuztraukties. Patiesībā šis ir gluži cits materiāls, vien nosaukumā saglabājies izmantošanas paņēmiens.
”Dores” – fabrika un māja
SIA ”Dores” ir latviešu uzņēmums, ko Amatas novadā izveidojuši vietējie Ieriķu uzņēmēji, pirmām kārtām Egons Garklāvs, lai īstenotu sapni par kvalitatīvu koka māju, kuru katrs interesents var izplānot un uzbūvēt pēc sava prāta. Viņi sāka soli pa solim, projektā pakāpeniski investējot aptuveni 7,5 miljonus eiro, un tukšā vietā, meža izcirtumā, uzbūvēja plašas ražošanas telpas un sarūpēja modernas tehnoloģiskās iekārtas industriālu līmēto konstrukciju ražošanai. Tas 2009. gadā bija sākums ne tikai ”Dores” fabrikai, bet arī pamats ”Dores” mājai, lai piedāvātu idejas un jau gatavus projektus šo frēzbaļķu praktiskai izmantošanai. Konstruktīvi ir iespējams viss, tostarp variēt ārsienas biezumu – no 120 līdz 240 mm tīras koksnes, kurai papildu siltumizolācija nav vajadzīga, taču ir iespējama, ja klients to vēlas (Somijā standarta variants dzīvojamām ēkām – 200 mm).
Diemžēl startam iegadījās pats dziļākais krīzes brīdis, taču nav ļaunuma bez labuma – nācās meklēt eksporta tirgus, atvērt pārstāvniecības Eiropas valstīs, arī Anglijā, kur, starp citu, turienes partnerim “Dores” māju realizācija pašlaik esot vienīgā nodarbošanās. Jau vairāk nekā puse produkcijas aizceļo uz ārzemēm, kur spēj novērtēt labas lietas, tādējādi garantējot uzņēmumam regulārus ieņēmumus. Priekšstatam – vienai 100 m2 lielai mājai vajag apmēram 80 m3 materiāla, viens kubikmetrs līmētās priedes maksā 660 eiro.
Lai saprastu, kas ir daudz, un kas – maz, dārgi vai lēti, vērts ielūkoties tehnoloģiskajā procesā. Priedes vai egles dēļus fabrika iepērk no apkārtējām kokzāģētavām, kaltē savā žāvētavā līdz 12% mitrumam, jo visiem dēļiem jābūt vienlīdz sausiem, lai droši var salīmēt. Tad tos defektē, proti, likvidē lielāko zaru vietas, kas praksē nozīmē – sazāģē pusmetra un vēl mazākos gabaliņos, no kuriem pēc tam atkal audzē (līmē) jau kvalitatīvus dēļus līdz 7,5 m garumam.
No tiem savukārt audzē brusas – liek citu uz cita, līmē un presē, līdz sasniegts vajadzīgais biezums. Pa vidu – ēvelēšana un citas darbības, kas ļauj iegūt tiešām kvalitatīvu materiālu, kam apaļkoka tradicionālās vainas vairs nepiemīt. No tā arī gatavo jau pasūtītai mājai nepieciešamās būvdetaļas: uz pilnīgi automatizēta darbgalda atbilstīgi projektam zāģē un frēzē gan savstarpējo salaidumu elementus, gan komunikāciju kanālus, ieskaitot elektrības rozešu vietas.
Šo procesu datorā uzrauga operators, kam beigās atliek tikai sanumurēt detaļas, lai tās varētu sakraut konteinerā atbilstīgi ēkas montāžas shēmai.
Dzīvesstila vīzija
Ja saimnieks ir sapratis, ka šāds koka mājas variants ir drošāks par klasisko guļbūvi, jo piedāvā moderno tehnoloģiju iespējas, proti, augstāku izpildījuma kvalitāti, un nesalīdzināmi pārāks par lētu koka karkasa ēku, kam ārsienās aiz ģipškartona vien biezāks minerālvates pildījums, atliek tikai izvēlēties projektu.
Protams, saimniecei neviens īsti neder, bet tāpēc jau uzņēmumam ir arhitekti, kas spēj saskaņot pušu intereses, un, ja vēl kopējā tāme iekļaujas saprāta (maksātspējas) robežās, vismaz sākumā visi paliek apmierināti. Ar fabriku tad jānoslēdz līgums par konstruk-ciju izgatavošanu (50% priekšapmaksa!), bet ”Dores” apņemas ne tikai tās samontēt, bet arī uzņemties ģenerāluzņēmēja funkcijas, proti, kamēr 6–8 nedēļas notiek ražošana, sagatavot būvlaukumu un ielikt pamatus, pasūtīt pārējos materiālus (logi, durvis, jumts, skurstenis, apkure utt.), piesaistot arī apakšuzņēmējus. Šis process, kurā noteicošais vārds pieder pasūtītājam, mēdz krietni palielināt kopējās izmaksas, tāpēc šīm mājām var nosaukt tikai ļoti aptuvenas summas – no 800 līdz 1000 eiro par kvadrātmetru.
Kā tas viss izskatās praksē? Turpat netālu no fabrikas top neliela “Dores” māja (100 m2, divi stāvi), līdz aprīlim, kamēr saimnieks pārbrauks no ārzemēm, esot jāpabeidz, vēl palikusi tikai iekšējā apdare. Uzreiz redzams, ka arhitekts labi pastrādājis – māja pakalnā, lejā dīķītis, iepretim lieli logi ar durvīm uz potenciālo mauriņu. Izrādās, reljefs ir mākslīgi izveidots, bet ūdenī vismaz trīs metru dziļumā iegremdēta zemes siltumsūkņa kontūra. Paša sūkņa vēl nav, toties iekšā siltumu jau nodrošina neliela kamīnkrāsns, cilvēki varot strādāt arī kreklos. Pirmajā stāvā būšot tikai siltās grīdas, augšā, kur paredzētas vismaz divas istabas, – arī pa kādam radiatoram. Aprēķins puslīdz saprotams: frēzbaļķi vismaz 220 mm biezumā beidzas pirmā stāva līmenī, tur jau siltums ārā netiks, bet tālāk līdz korei – koka karkass, tur gan var būt visādi, tāpēc kokšķiedru vate nav žēlota ne griestu, ne sienu pīrāgam. Starp citu, šis materiāls tik bieži nemaz nav ieraugāms, jo ir krietni dārgāks nekā ierastā minerālvate. Lūk, ko nozīmē ekoloģiskā domāšana!
Šī māja atstāj patīkamu iespaidu, un nav svarīgi, kādas būs flīzes uz grīdas, kāpnes uz augšstāvu vai tapetes istabās. Moderno guļbaļķu dabiski saulainais tonis, ar linsēklu eļļas beici nostiprināts, piestāv gandrīz visam, bet ģimenei jau svarīgāk, lai dzīvošana šeit būtu ne tikai ērta, bet arī lēta un veselīga. Tāda ir arī ”Dores” dzīvesstila filozofija, kuru uzņēmuma tirdzniecības un attīstības direktors Raimonds Gusarevs gan formulē mazliet citādi: – Mums galvenais – saprast cilvēku! Pārliecināt, ka ekoloģija, veselība un ekonomija ir savstarpēji cieši saistītas.
