Bērziņa: Valmiera un Valka ir sevišķi iedvesmojošas pilsētas, ja runājam par energoefektivitāti 5
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas klimats ir pavēss, tādēļ lielāko gada daļu – ap 200 dienām – nepieciešams ēkas apkurināt. Šim nolūkam tiek tērēts ap 60% no kopējiem energoresursiem. To, cik svarīgi ir mazināt energoresursu zudumus, īpaši apzināmies tagad, kad energoresursu cena pēdējā laikā ir krasi pieaugusi.
Lai novērtētu un izceltu labākos energoefektīvu ēku paraugus, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Būvinženieru savienība jau 12 gadus organizē konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”.
Kad pirms 11 gadiem sākās konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā”, daudzdzīvokļu ēku renovāciju bija uzņēmušies tikai daži desmiti drosminieku. Tagad atjaunoto ēku skaits jau mērāms tūkstošos. Jānorāda, ka Ekonomikas ministrija 2022. gadā pasūtījusi neatkarīgu izvērtējumu par visām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, kuras konkursā no 2011. līdz 2021. gadam ieguvušas pirmās vietas.
Dati bija pat pārsteidzoši iespaidīgi – nevienā no desmit analizētajām daudzdzīvokļu ēkām kopējais enerģijas ietaupījums nebija zemāks par 60%, bet lielākajai daļai tas pārsniedza 70%, sasniedzot pat 80% ietaupījumu. Šie skaitļi apliecina, ka energoefektivitātes projekti dod reālu finanšu ietaupījumu ēku iedzīvotājiem.
Lielākā konkurence daudzdzīvokļu ēkām
Konkursa otrajā kārtā žūrija klātienē aplūkoja 16 ēkas, no kurām lielākais skaits – 12 – pretendēja uz uzvaru nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2022”. Žūrija pabija astoņās Latvijas pilsētās – Talsos, Valdemārpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rīgā, Valmierā un Valkā. Valkā tika vērtēti pat četri daudzdzīvokļu nami, kas no vienas pašvaldības ir vislielākais namu skaits, kāds izvirzīts konkursa otrajai kārtai. Svaigi iespaidi par konkursa norisi bija Finanšu ministrijas vecākajai ekspertei Andai Ellēnai-Alēnai, kas žūrijas izbraukumā piedalījās pirmo reizi: “Mani visvairāk iepriecināja cilvēku spēja vienoties kopīga mērķa sasniegšanai. Mājas iedzīvotāji patiesi bija lepni par paveikto, un, domājams, šī “labā slava” stimulēs citu māju iedzīvotājus nopietnāk pievērsties renovācijai.”
“Valmiera un Valka ir sevišķi iedvesmojošas pilsētas, ja runājam par energoefektivitāti. Šīs pilsētas katru gadu iesniedz dažādus projektus konkursam,” vērtē Inese Bērziņa, konkursa žūrijas priekšsēdētāja.
“Tas redzams arī konkursa rezultātos. Pagājušajā gadā viena no laureātēm bija daudzdzīvokļu ēka Valmierā. Kā būs šogad? To mēs uzzināsim 22. septembrī, kad apbalvosim šā gada energoefektivitātes izcilniekus.”
Ekonomiski risinājumi
“Vecās padomjlaika mājas nav nekādi luksusa mājokļi, tomēr normālai dzīvei pietiekami piemēroti. Kā jau ekonomiskam mājoklim tiem piederas ekonomiski risinājumi. Piemēram, izmantot svaigā gaisa pieplūdes vārstu loga rāmī, ko var izveidot arī jau gatavam logam. Ja tiek iztīrīti mājas ventilācijas kanāli un uz jumta esošā vēdināšanas izvada uzlikts deflektors, ar ekonomiskiem līdzekļiem tiek nodrošināta pietiekama mājas ventilācija,” atzīmē Ivars Buls, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Māju siltināšanas laikā par vismaz 15 cm palielinās ārsienu biezums un logi it kā iegrimst dziļāk. Tāpat, ja logus atstāj padziļinātus, to sānus nevar nosegt ar pietiekami biezu siltumizolāciju un var veidoties aukstuma tilti. Speciālisti iesaka māju renovācijas laikā visus logus izbīdīt uz āru līdz siltinājuma slānim, tā izvairoties no aukstuma tiltiem un ienākošās gaismas apjoma samazinājuma. Piedevām iedzīvotāji iegūst platu un ērtu palodzi. “Igaunijā bankas pat nedodot kredītu, ja renovācijas laikā visi mājas logi netiek novietoti pareizi,” zina stāstīt “Valkas namsaimnieka” valdes loceklis Ivo Meļķis.
Kredīti – vēl viens izaicinājums
Reizēm saņemt kredītu ir sarežģīti. Lai izsniegtu kredītu, bankas darbiniekiem nepieciešams strikti ievērot dažādus noteikumus, kuros apskatīta gan mājas maksātspēja, gan attālums no Rīgas, gan citi lielumi. Ja, pēc bankas darbinieku viedokļa, tāmes summa ir pārāk liela, tā atsaka. Iedzīvotājiem nākas samazināt tāmi, reizēm atsakoties no daļas darbu. Piemēram, Valmierā kredīta naudas nepietika kāpņu telpu remontam, ko nācās atlikt uz vēlāku laiku.
“Mūsu māja trīs reizes gatavoja pieteikumu bankai. Vienreiz izmaksas bija par lielu, otrreiz mūs neapmierināja būvuzņēmējs. Tikai ar trešo reizi mēs saņēmām kredītu, tomēr nācās atteikties no tāmes daļas un atlikt kāpņu telpas remontu. Toties pagalma remontu un autostāvvietu izveidošanu veicām par saviem līdzekļiem,” stāsta “Valmieras namsaimnieka” valdes loceklis I. Skādulis.
“No četriem renovētiem namiem divus kreditēja bankas, divus “Altum”. Ja bankas kredītu nedod, svarīgi ir no tām saņemt rakstisku apliecinājumu, kas noderēs, vēršoties pie “Altum”,” viņu papildina I. Meļķis.
Alokators – pēc Eiropas rekomendācijas
Viena no Eiropas Komisijas rekomendācijām siltumekonomijas veicināšanai ir individuālo siltuma skaitītāju vai alokatoru izmantošana. Minēts, ka šīs sistēmas ieteicams izmantot, ja tas tehniski ir iespējams un finansiāli izdevīgi.
Iespējami vairāki ceļi. Pirmais variants var nodrošināt lielāku ekonomiju, otrais – lielāku komfortu. Vienkāršāka ir apkures sistēmas balansēšana, nodrošinot visiem mājas iedzīvotājiem vienādus nosacījumus. Piemēram, tā kā energoresursu cena šogad krasi pieaug, mājas iedzīvotāji sapulcē nolemj pazemināt apkures temperatūru par diviem grādiem un dienas laikā telpās ir tikai 19 grādu silts. Naktīs un darba laikā, kad mājā uzturas mazāk cilvēku, temperatūra ir zemāka. Mājas kopējais siltuma patēriņš tiek sadalīts, vadoties pēc dzīvokļu kvadratūras. Apkures sistēma ir sabalansēta, visi saņem vienādi, taupa vienādi.
“Lielāku komfortu nodrošina cits risinājums. Ja dzīvoklī nav divcauruļu sistēma, uz kuras var novietot siltuma skaitītājus, siltuma regulācijai un uzskaitei var izmantot termoventiļus un alokatorus. Katrā telpā iedzīvotājs ieregulē temperatūru atbilstoši savai vajadzībai. Piemēram, ja telpā atrodas zīdainis, tur ir nepieciešama lielāka temperatūra, ap 23–24 grādiem. Ja telpa ir ilgāku laiku neizmantota, tur var pazemināt temperatūru līdz 15 grādiem un maksāt mazāk. Iedzīvotājs pats izvēlas telpu temperatūru un par to maksā atbilstoši savai izvēlei,” stāsta Ilmārs Skādulis.
Par alokatoru uzstādīšanu iedzīvotājiem jālemj kopsapulcē, un priekšlikumam ir jāsaņem vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku atbalsts.
