Koka baroks Ungurmuižā 0
Ungurmuižu 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd Latvijā tā ir vienīgā baroka koka pils, kas pieticīgā veidola dēļ līdzinās lauku muižiņai un iekštelpās bagātīgi greznota ar sienu gleznojumiem. “Būdams hernhūtietis, 18. gs. beigās barons uzcēla skolu latviešu bērniem, kurā drīz vien mācījās jau 90 skolēni, bet 1917. gadā, kad te ieradās kazaki, muižas īpašniekiem bija jāpārceļas uz pārvaldnieka māju, kur viņi nodzīvoja līdz pat 1939. gadam. Padomju gados Ungurmuižā bija kartupeļu un minerālmēslu noliktava, vēlāk ierīkoja pamatskolu, kas ļāva ēku saglabāt līdz atmodas laikam. 1998. gadā sākās restaurācijas darbi, kuros iesaistījās arī Zviedrijas kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas, lai muiža atdzimtu par muzeju, sabiedrisku centru un viesu māju,” stāsta SIA “Ungurmuiža” valdes priekšsēdētaja Ieva Malceniece.
Viņa atzīst, ka paveikta tikai apmēram puse darāmā. Vēl jāizbūvē otrā stāva telpas un jāiekārto apkure. Tas gan netraucē rīkot koncertus un citus pasākumus arī ziemā, jo divas muižas krāsnis ir apkurināmas, un šim nolūkam vēl noder bijusī skola, kurā nesen atvērts restorāns. “Šoziem Ungurmuiža būs atvērta apmeklētajiem no ceturtdienas līdz svētdienai. No 30. novembra katru Adventa svētdienu līdz Ziemassvētkiem piedāvāsim kādu koncertu. Ja uzsnigs sniegs, mums būs arī zirgs ar kamanām un sava slidotava,” sola Ieva.
Ungurmuižā ir skaists parks ar milzīgiem ozoliem. Pēc šīs vietas iekļaušanas Zaļā kultūras mantojuma maršrutā jūtami pieaudzis viesu skaits no Igaunijas un Krievijas, taču vērojama ne mazāka vietējo interese – šogad vien te svinētas 24 kāzas.
