Lielstraupes pils un baznīca 0
Straupes luterāņu baznīca ir vienīgā Latvijā, kas 13. gadsimtā celta kā Lielstraupes pils daļa, proti, kapela, kurā augstmaņi varēja nokļūt, neizejot ārā no pils mūriem. Baznīcai ir arī simt metru attālumā no tās būvētais koka zvanu tornis (1848) – vienīgais tāds Latvijā. Šobrīd redzamā pils fasāde tapusi pēc 1905. gada dedzināšanas, kuras atjaunošanā savu roku pielicis slavenais baltvācu arhitekts Vilhelms Bokslafs.
Lielstraupes pils ir arī viena no retajām, kas ar nelieliem pārtraukumiem atradusies vienas dzimtas – fon Rozenu – īpašumā no 13. gs. otrās puses līdz pat Baltijas vāciešu aizbraukšanai 1939. gadā. Arī padomju gados pils interjerā saglabājušās ozolkoka kāpnes, durvis, parkets un glazēto podiņu krāsnis, kā arī torņa pulkstenis, kas izgatavots no koka daļām.
Baznīca no trīsjomu celtnes 18. gs. pārtapusi par vienjoma ēku, 1739. gadā iegūstot grāfienes Šarlotes fon Lēvenvoldes finansētus ziedu vītņu un akantu ornamentiem apgleznotus griestus. Te ir Latvijā vienīgais veramais koka altāris, kas sēru gadījumos tiek aizvērts. Interjerā apskatāmas izcilas baroka laika gleznas un vitrāžas altārgala logos, kas veidotas pēc Sigismunda Vidberga un Noras Cēsnieces metiem. Mākslinieks visas trīs vitrāžas izgatavoja 1944. gadā, bet kara dēļ baznīcas logos tās nepaspēja ielikt. “Kristus dzimšana” un “Golgāta” tika atjaunotas pagājušā gadsimta 70. gados, taču pēdējo vitrāžu “Aizvesto logs”, kas bija veltīts 1941. gada 14. jūnijā deportētajiem, padomju laikos uzstādīt nedrīkstēja, tādēļ vienoto kompozīciju pabeidza N. Cēsniece ar vitrāžu “Māte”.
Straupes baznīca ievērojama arī ar to, ka šeit 20. gadsimta sākumā ērģeles spēlējis komponists Emīls Dārziņš (1875 – 1910), taču pašlaik skanošā instrumenta klaviatūrai viņš nav pieskāries, jo šīs ērģeles darbojas tikai no 1911. gada. Līdzās baznīcai atrodas viduslaiku kapsēta, kurā apglabāti 16. gs. mēra epidēmijas upuri. Pēdējais apbedījums veikts 1775. gadā. Baroni un mācītāji guldīti zem baznīcas pagraba velvēm. Georga fon Rozena 1590. gada kapa plāksne ir izcilākais renesanses tēlniecības darbs Latvijā, kas apskatāma baznīcas dārzā.
