Vidzemes slimnīcas ārsti tuvāk pacientiem 0
Vairākas reizes nedēļā Vidzemes slimnīcas ārsti – ķirurgi, neirologi, endokrinologi un citi speciālisti – kāpj mikroautobusā, lai dotos uz slimnīcas filiāli Valkā, kur pacientiem sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.
“Tas ir labas gribas žests, pretimnākšana mūsu vecajiem ļaudīm, kuri nevar izbraukāt pie dakteriem uz Valmieru,” saka Vidzemes slimnīcas klīniskā atbalsta dienesta vadītāja Ineta Šakale.
Organizē speciālistu brigādes
Valcēniešus ambulatori pieņem 12 speciālisti, reizi nedēļā valsts apmaksātus pakalpojumus sniedz arī tādu salīdzinoši retu specialitāšu dakteri kā gastroenterologs, traumatologs ortopēds un onkologs. No šiem 12 speciālistiem vietējie ir kādi pieci seši dakteri, pārējie, tostarp kardiologs, kas veic arī slodzes testus, tiek atvesti no Valmieras. Lai brauciens būtu rentabls, vienlaikus ceļā dodas vesela ārstu brigāde. “Speciālisti, kas strādā Valkā, pārsvarā ir gados veci, bet jauno, ko likt vietā, vienkārši nav. Piemēram, Valkā nevaram nodrošināt otorinolaringologa konsultācijas, jo mums pašiem palikuši tikai divi speciālisti,” stāsta Ineta Šakale. Ļoti pieprasīts ir arī neirologs, pie kura veidojas gara gaidītāju rinda.
Vidzemes slimnīcas ķirurgs Andrejs Blumbergs uz Valkas ambulatoro nodaļu pacientus dodas pieņemt jau divus gadus. Viņš stāsta: “Vietējais ķirurgs saslima, un mani lūdza viņu aizstāt. Tā arī turpinu to darīt kopā ar citiem kolēģiem, kas brauc uz Valkas filiāli. Pacientus pieņemu no deviņiem rītā līdz vieniem pēcpusdienā, konsultēju arī Valkas aprūpes nodaļas pacientus. Braucu turp tikai trešdienās, bet citi speciālisti turp dodas pat vairākas reizes nedēļā.”
Ķirurgs dienā parasti pieņemot ap desmit pacientu, kuriem nepieciešama gan neatliekama palīdzība, piemēram, jālikvidē dažādi sastrutojumi vai jānovērš locītavu sāpes, gan plānveida ķirurģiskas operācijas, gan ambulatorās konsultācijas. Ķirurga pieņemšanas laikā pacientiem pieejama arī rentgena izmeklēšana, bet reizi nedēļā tiek veikta arī ultrasonogrāfija.
Darba apstākļi Valkā ir tādi paši kā Vidzemes slimnīcas poliklīnikā, tur ir gan moderni izremontētas telpas, gan neliela operāciju zāle ar vajadzīgo apgaismojumu, instrumentiem, materiāliem. Ja pacientam nepieciešama palīdzība, ko nevar sniegt uz vietas, izsauc ātrās palīdzības brigādi, kas pacientu nogādā Vidzemes slimnīcā.
Mediķu darbu atvieglo tas, ka Valkas filiālei ar Vidzemes slimnīcu ir kopēja datorsistēma, tādēļ visus pacientam uz vietas veiktos izmeklējumus var apskatīt speciālisti Valmierā un otrādi.
Piesaista Rīgas ārstus
Atbildot uz jautājumu, kādu speciālistu Vidzemes reģionā trūkst visvairāk, I. Šakale min otorinolaringologu, oftalmologu, urologu, vairāk varētu būt arī ķirurgu un neirologu. Pēc Nacionālā veselības dienesta informācijas, Valmierā visgarākās gaidīšanas rindas (1 – 2 mēneši) ir pie neirologa un acu ārsta, bet Valkā – pie endokrinologa, onkologa un traumatologa ortopēda.
Vēl, lai vidzemnieki tiktu pie vajadzīgā speciālista, slimnīca aicina talkā dakterus no Rīgas. Šobrīd Vidzemes slimnīcas konsultatīvajā kabinetā pacientus pieņem 13 galvaspilsētas speciālisti – bērnu gastroenterologs un bērnu endokrinologs, endokrinologs, urologs onkologs, kardiologs, alergologs, asinsvadu ķirurgs un ķirurgi, kas specializējušies proktoloģijā un endokrinoloģijā, osteopāts, reimatologs, imunologs.
Bijusi iecere no Rīgas piesaistīt arī nefroloģi, jo Vidzemes slimnīcas nefroloģe dodas dekrēta atvaļinājumā, tomēr tas nav izdevies – arī galvaspilsētā šo speciālistu trūkstot.
Diemžēl visi galvaspilsētas speciālisti pacientus šeit pieņem tikai par maksu. Viena vizīte – 20 lati. Valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus, tostarp arī Valkas filiālē, sniedz tikai Vidzemes slimnīcas dakteri.
Līdzīga prakse ir arī citās reģionu slimnīcās. Tā, piemēram, Liepājas reģionālajā slimnīcā reizi mēnesī gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan par maksu pacientus konsultē imunoloģe, onkoloģe un ķīmijterapeite, bet Madonas slimnīcā – nefroloģe no Rīgas Austrumu slimnīcas.
Fakti * Latvijā 2012. gadā bija 6932 ārsti jeb vidēji 34 uz 10 000 iedzīvotāju. * Rīgā strādāja 4282 jeb 65, bet Vidzemes reģionā – 454 jeb 22 uz 10 000 iedzīvotāju.
|
VIEDOKĻI
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (Ventspilī) vadītāja Egija Širova: “Dažus mūsu slimnīcas speciālistus, piemēram, otorinolaringologu, nefrologu, regulāri vedam uz mūsu slimnīcas filiāli Talsos. Rīgas speciālisti pie mums brauc reti, jo pārāk lielā attāluma dēļ tas nav izdevīgi. Talsu filiālē gan pieņem daži speciālisti no Rīgas.
Reģionos ļoti trūkst speciālistu, it īpaši neatliekamās medicīniskās palīdzības profila speciālistu: ķirurgu, kardiologu, neirologu, kas šobrīd pārsvarā koncentrējas Rīgā. Daudzi mūsu slimnīcas ārsti jau tuvojas pensijas vecumam un vairs nevēlas diennakti dežurēt slimnīcā. Diemžēl valsts piešķirtais finansējums neļauj speciālistiem maksāt lielākas algas, tādēļ daudzi pieprasīti ārsti, piemēram, oftalmologi jeb acu ārsti un kardiologi, atver savas privātprakses un pieņem pacientus par maksu. Ar pašvaldības atbalstu darbojas speciālistu piesaistes programma – “pārpērkam” ārstus no Rīgas un citām pilsētām. Manuprāt, Veselības ministrijai būtu daudz nopietnāk jādomā par speciālistu, īpaši jauno, piesaisti reģioniem.”
Vidzemes slimnīcas klīniskā atbalsta dienesta vadītāja Ineta Šakale: “Ja, piemēram, ķirurgam valsts pakalpojumu kvota ir beigusies, viņš sniedz arī maksas pakalpojumus, kā arī konsultē pacientus aprūpes nodaļā. Svarīgi, lai speciālistam visa darba diena būtu aizpildīta. Nevaram atļauties, ka kāds tikai “atsēž” savu darba laiku.
