Mediķi strādā uz izsīkšanas robežas. Vidzemes slimnīca lūdz atelpu 5
Kaut gan Veselības ministrija (VM) par galveno ar Covid-19 saslimušo ārstēšanas vietu uzskata Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS), kura tam laikus tika gatavota, tomēr ceturtā daļa ar koronavīrusu inficēto pacientu ir atvesti uz Vidzemes slimnīcu Valmierā.
Patlaban tur ārstējas vienpadsmit Covid-19 slimnieku, bet kopumā ir ārstēti 24 pacienti, no kuriem seši miruši. Viņiem bijušas smagas saslimšanas, galvenokārt audzēji pēdējā stadijā, un koronavīruss pasteidzinājis aiziešanu mūžībā.
Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs pastāstīja, ka mediķi strādājot uz izsīkšanas robežas, turklāt vairāki no viņiem esot inficējušies ar vīrusu, daļa atrodas pašizolācijā.
Katru dienu nākot klāt divi trīs inficētie pacienti un tikpat tiekot izrakstīti no slimnīcas.
“Valstiski raugoties, zināms, ka RAKUS sastāvā esošajā Latvijas Infektoloģijas centrā ir izveidots daudz atbilstošāks resurss šo slimnieku ārstēšanai un arī papildu finanšu līdzekļi tur tiek piešķirti.
Nacionālais veselības dienests (NVD) Covid-19 slimnieku uztver kā terapeitiskā profila pacientu. Nauda tiek piešķirta, lai šādu slimnieku ārstētu piecas sešas dienas, bet ar koronavīrusu inficētie pacienti pie mums ārstējas trīs un četras nedēļas.
Vienkāršoti izsakoties, viņu ārstēšana ir četras reizes dārgāka nekā parasta terapeitiskā slimnieka ārstēšana. Tas ir liels izaicinājums ārstniecības iestādei ilgstoši strādāt šādos apstākļos,” sacīja slimnīcas vadītājs.
Pirmais Covid-19 slimnieks Vidzemes slimnīcā nonācis marta sākumā bez kādām slimības pazīmēm. VM tad vēl nebija noteikusi, ka ikviens slimnieks ir jāuztver kā iespējamais Covid-19 pacients.
Slimības pazīmes ievestajam pacientam parādījušās pēc ilgāka laika, un tikai tad atklājies, ka pacients ir inficēts. Tieši no viņa slimība tikusi ienesta ārstniecības iestādē un bija jāslēdz terapijas nodaļa.
Trešdaļa saslimst darba vidē
Slimnīcas personāls katru nedēļu vai katru otro nedēļu tiekot testēts, lai noskaidrotu, vai mediķi nav inficējušies.
U. Muskovs: “Par katru gadījumu, kad personāls saslimst, esam veikuši iekšējo izmeklēšanu, jo paši vēlamies zināt cēloņus.
Diemžēl viena trešdaļa ir saslimusi darba vidē. Tas, iespējams, ir saistīts ar neuzmanību. Ir aizritējis vairāk nekā mēnesis, kopš slimnīcā ieved ar koronavīrusu saslimušos. Mediķi ir psiholoģiski piekusuši, rodas neuzmanība vai nu uzvelkot aizsardzības līdzekļus, vai novelkot. Arvien vairāk saskaramies ar to, ka liela daļa personāla inficējas arī ārpus darba vides.
Man visspilgtāk atmiņā palikuši trīs gadījumi, kad vairākas nedēļas zaudējām personālu, jo tas atradās karantīnā.
Cilvēki ir satikušies uz ielas, viens nācis uz darbu, otrs – no maiņas slimnīcā, abi parunājušies.
Tas, kas nācis no maiņas, nav zinājis, ka viņš ir saslimis, un sarunas laikā inficējis savu kolēģi.
Vēl viens gadījums. Mums tuvumā ir daudzdzīvokļu māja, kas kādreiz tika būvēta tieši slimnīcas personālam un kurā dzīvo apmēram 50–60 slimnīcas darbinieki. Atklājās, ka trīs saslimušie dzīvo kaimiņos.
Trešais inficēšanās gadījums ir saistīts ar darbinieku kopīgu pārvietošanos. Cilvēks brīvdienās paaicina kolēģi, lai kopā aizbrauktu uz tirgu pēc stādiem, bet izrādās, ka viens no viņiem nezinot ir saslimis un aplipina otru.
Daļu slimnīcas personāla ar iestādes transportu vedam no Valkas. Esam aicinājuši visus darbiniekus, kopā braucot, lietot masku, bet ne jau vienmēr to ievēro.
Slims darbinieks iesēdās busiņā, un astoņi darbinieki uz līdzenas vietas inficējās un bija spiesti doties karantīnā.”
Vidzemes slimnīcā tiekot testēti gan pacienti, gan darbinieki un joprojām atklājas saslimšanas gadījumi. Pēdējā nedēļā uzņemšanas nodaļā vairākiem pacientiem konstatēts Covid-19 pozitīvs tests, kaut gan neesot bijis saslimšanas pazīmju.
“Esam veikuši gandrīz 700 analīžu mūsu personālam, daži ir testēti divas un trīs reizes. Pats dīvainākais ir tas, ka slimība ir tik viltīga, ka negaidīti parādās no jauna. Veicot trīs reizes testu pēc pārslimošanas, visas reizes tas bijis negatīvs, bet ceturtajā reizē pēc mēneša atkal parādās pozitīvs,” pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Ja mediķiem netikšot dota atelpa vismaz nedēļu vai divas no Covid-19 slimniekiem, tad nebūšot iespējams atjaunot plānveida pacientu ārstēšanu, kā to patlaban ir atļāvusi VM.
Līdz jūnijam gatavos priekšlikumus
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša skaidroja, ka dienests strādājot pēc ministrijas hospitalizācijas plāna, kur noteikts, ka Covid-19 slimniekus ārstē septiņās slimnīcās, tajā skaitā arī Vidzemes slimnīcā. Uz RAKUS vedot tādus pacientus, kuriem ir ļoti smags veselības stāvoklis.
“Mēs jau neesam vainīgi, ka Vidzemes reģionā ir vairāk saslimušo nekā citviet. Viņi, ņemot vērā hospitalizācijas plānu, tiek ārstēti tuvākajā slimnīcā,” sacīja Bukša.
Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele atbildēja, ka līdz jūnijam tikšot sagatavoti priekšlikumi veselības aprūpes nozares kapacitātes stiprināšanai, lai gatavotos iespējamiem infekcijas atkārtotiem uzliesmojumiem. Tie ietveršot jautājumus par nepieciešamo infrastruktūru, ārstniecības iestāžu aprīkojumu, tostarp arī reģionu slimnīcu vajadzības.
Bet NVD veicot aprēķinus, cik kurai slimnīcai būšot papildus jāmaksā par martā un aprīlī ārstētajiem Covid-19 pacientiem, Saeimas komisiju informēja NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Lelde Ģiga.
