Plāno izmaiņas mūzikas un mākslas skolās. Kas mainīsies? 0
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopumā valstī gandrīz 160 mūzikas un mākslas skolās mācās vairāk nekā 28 000 audzēkņu, un šajā sistēmā līdzekļi tiek ieguldīti no trim pusēm – pašvaldībām kā dibinātāja (vairākumā gadījumu), valsts (20 miljoni eiro no Kultūras ministrijas (KM) budžeta) un vecāku kabatas.
KM šobrīd plāno izmaiņas mūzikas un mākslas skolās, lai tās darbotos efektīvi un atbilstoši šā brīža darba tirgus prasībām.
Tās varētu skart gan skolu programmas, gan valsts pasūtījumu un skolu finansēšanas kārtību, par galveno uzstādījumu joprojām paturot grūti panākamo balansu starp izcilību un pieejamību.
“Latvijas Avīze” sarunā ar Andi Grozu, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktora vietnieku kultūrizglītības jautājumos, noskaidroja, vai, izstrādājot pārmaiņu plānu, tiek ņemtas vērā arī reģionu īpatnības, kā arī viesojās Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolā, kuras audzēkņi regulāri gūst panākumus valsts konkursos.
Panākumu atslēga
Reģionālajās apspriedēs, kurās sprieda par pārmaiņu plānu, visvairāk diskusiju raisījies par to, kādam jābūt optimālajam audzēkņu skaitam grupu stundās, kā arī par mācību programmu aktualizāciju, stāsta Andis Groza.
Par audzēkņu skaitu izskanējis viedoklis, ka tas varētu būt jau no pieciem.
Kā vienu no piemēriem skolai ar mazu audzēkņu skaitu Vidzemē viņš piemin Gaujienas Mūzikas un mākslas skolu: “Ir skaidrs, ka valsts dotēs šo 12 audzēkņu izglītību mūzikas programmā, bet ne pilnam klašu komplektam. Ar to jārēķinās arī šīs skolas dibinātājam – pašvaldībai.”
Savukārt Līgatnes Mūzikas un mākslas skolā no 54 audzēkņiem mūzikas programmā darbojas 35. Šīs skolas audzēknis arī ieguvis godalgotu vietu LNKC organizētā akordeona spēles valsts konkursa finālā.
Spilgts piemērs pedagogu darba augstajam standartam un viņu apmācāmo talantam ir arī Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas panākumi pērn pūšamo un sitamo instrumentu spēles konkursā, desmit audzēkņiem iegūstot godalgotas vietas.
Kopumā Vidzemes reģions ir viens no lielākajiem Latvijā mūzikas skolu skaita ziņā, turklāt programmu daudzveidība ir visnotaļ plaša un esot arī vērojama tendence, ka bijušie skolu audzēkņi jau kā pedagogi atgriežas savā skolā.
Viena no šo panākumu atslēgām arī Vidzemes skolās ir saistīta ar tradīciju pārmantojamību. Reģiona mūzikas skolu kopainā A. Groza īpaši izceļ jau minēto Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu, Valmieras mūzikas skolu, Smiltenes mūzikas skolu, kuras visas ir ar senu un stipru tradīciju pamatu, turklāt visbiežāk plūcot laurus LNKC organizētajos valsts konkursos.
Vai būs mācību punkti?
Runājot par administratīvi teritoriālās reformas iespējamo ietekmi uz mūzikas un mākslas skolām, reāls scenārijs ir, ka atkarībā no dibinātāja lēmuma skolas var tikt apvienotas – piemēram, šovasar Ogres pašvaldība lēma apvienot divas spēcīgas izglītības iestādes – Ogres mūzikas un Ogres mākslas skolu –, vai arī kāda skola pārveidota par citas skolas mācību procesa īstenošanas punktu.
Uzstādījums tomēr ir, ka valstij ir jānodrošina pamatizglītība tuvu bērna dzīves vietai un tas attiecas arī uz profesionalas ievirzes mūzikas un mākslas izglītību.
Profesionālās ievirzes izglītības iestādes Vidzemes plānošanas reģionā
* Kopumā darbojas 29 izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmas (27 pašvaldību, 1 privāta, 1 valsts).
* Tiek īstenotas 20 mūzikas profesionālās ievirzes izglītības programmas (18 pašvaldības, 1 privāta, 1 valsts).
Avots: LNKC
