Vidzemes jūrmala, ziemai aizejot 0
Laiks kļuvis siltāks, diena un nakts drīz būs vienādā garumā, vēstījot pavasara iestāšanos, bet jūras piekraste vēl pilna ar ledus sanesumiem. Parasti visilgāk pēdējie ziemas liecinieki saglabājas Vidzemes jūrmalā – no Saulkrastiem līdz Ainažiem –, kur, iegriežoties no dienvidrietumiem, ledus paliekas sadzen pavasara vēji.
“Brīvi pieejamā piekraste ir lieliska vieta garām un interesantām dabas vērošanas pastaigām, nūjošanai un velobraukšanai, kad citviet ceļi vēl apledojuši. Pavasaros straujie palu ūdeņi upēs Vidzemi padara par lielisku ūdenstūrisma vietu. Saulkrastos vien ir četras upes, un “Seakayak” laivu noma piedāvā laivošanu jūrā un mazajās upītēs profesionālu instruktoru pavadībā,” stāsta Saulkrastu TIC vadītāja Gita Memmena. ”Putnu dziesmu un ainavu baudīšanai vietējie iemīļojuši Saulkrastu Balto kāpu Inčupes labajā krastā pie ietekas jūrā. Vasarā un rudenī jaunie pāri šo romantisko vietu izvēlas gredzenu mīšanai un kāzu fotosesijām. Netālu atrodas Katrīnas liepas, kuras esot stādījusi Krievijas ķeizariene Katrīna II, uz brīdi atpūšoties Pabažu jūrmalā. No Baltās kāpas līdz Saules tiltam gar jūras piekrasti stiepjas 3,6 km gara meža taka, no kuras paveras skaists skats uz Pēterupes ieleju un jūru. Vērīgi lūkojoties, pa ceļam var pamanīt ap 20 dižpriedes un īpatnējas formas kokus. Pludmalē līdz pat aprīļa sākumam vēl apskatāmi ledus krāvumi (torosi), novērojamas dažādas gājputnu sugas, kas atgriežas Latvijā.
Saulkrastos (Rīgas 44) iekārtots lielākais velosipēdu muzejs Baltijā. Gan skolēnu grupām, gan individuāliem ceļotājiem tas piedāvā ekskursijas, kas iepazīstina ar velosipēdu rūpniecību Latvijā līdz Otrajam pasaules karam. Privātajā muzejā aplūkojami unikāli velosipēdi, piemēram, vienīgais Latvijas aviokonstruktora K. Irbītes konstruētais divritenis. Ievērības cienīgs ir arī militārā mantojuma stūrītis un plašā emblēmu kolekcija. Muzeja veidotājs un īpašnieks Jānis Seregins kopā ar Edvīnu Liepiņu sarakstījis grāmatu “No Leitnera līdz Ērenpreisam. Velosipēdu rūpniecība Latvijā 100 gados” (2008).” Iepazīt Saulkrastu vēsturi caur stāstiem un radoši līdzdarbojoties palīdzēs radošās apvienības “Seasidefeeling” meitenes (tālr. 29498998). Viņu veidotās dāvaniņas un suvenīri iegādājami tūrisma informācijas centrā (Ainažu 13b), bet gardumi – ceptuves “Bemberi” kafejnīcās. Šovasar nozīmīgākie pasākumi Saulkrastos būs aktiera Edgara Liepiņa piemiņas koncerts (27. V), Starptautiskais amerikāņu auto salidojums (2. VI), Saulkrastu svētki (6. – 8. VII) un XV Starptautiskais džeza festivāls (16. – 21. VII).
“Kopā ar saulkrastiešiem esam sagatavojuši kopīgu brīvdienu maršrutu Bīriņi–Limbaži–Tūja–Saulkrasti, kas veidots, lai tajā būtu apskates objekti ikviena gaumei – no Bīriņu pils ar parku un ezeriem līdz šinšillu audzētavai un Lādezera mini zoodārzam. Maršruts piemērots autobraucējiem, draudzīgs ģimenēm ar bērniem. Iesakām arī vietas, kur ieturēt garšīgu maltīti un pārnakšņot,” atklāj Limbažu TIC vadītāja Ilze Millere.
“Tagadējo Limbažu novada teritoriju senos laikos apdzīvojuši Vidzemes lībieši. Vairāk par viņu vēsturi iespējams uzzināt Pāles pagasta “Kalnakrogā”, kas ir vienīgā šāda vieta Latvijā. Pētījumi arhīvos un novada pareizticīgo un luterāņu draudžu nepublicētie dokumenti apgāž agrāko priekšstatu, ka lībieši Vidzemē izmiruši jau 19. gadsimta otrajā pusē. Lielākā daļa lībiešu dzimtu ir bijušas plašas un sazarotas, to pēcteči vēl arvien dzīvo ne tikai Svētciema apvidū, bet visā Latvijā un ārvalstīs.”
Maršruta apraksts, kartes un kontakti atrodami Limbažu un Saulkrastu mājas lapās, taču, lai saņemtu atlaides naktsmītnēs, kafejnīcās, muzejos un amatnieku darbnīcās, vajadzīgi kuponi no drukātā ceļveža, kas pieejams TIC. Novada apceļošanai var izvēlēties arī ceriņu ziedēšanas laiku, kad Bīriņu pilī gaidāmas krāšņas Vasarsvētku svinības (27.05.), vai augusta pirmās nedēļas nogali, kad Limbaži svinēs 788. dzimšanas dienu.
Vērts apskatīt
* Piemineklis Latvijas valsts himnas autoram Baumaņu Kārlim (1835 –1905). Uzstādīts 1998. gadā, tēlnieki Z. un J. Rapas. Atrodas Limbažos, Lībiešu un Cēsu ielas krustojumā netālu no luterāņu un pareizticīgo baznīcām.
Pieminekļa autoru ideja bija fiksēt brīdi, kad tikko nodziedāta lūgsna “Dievs, svētī Latviju!” un Baumaņu Kārlis nogrimis pārdomās. Diriģents atveidots uz 1,7 m augsta postamenta, kura pamatnē apslēpta noslēpumaina būtne. Limbažu muzeja ļaudis zina stāstīt, ka pieminekļa tapšana nav ritējusi gludi, tā atklāšana vairākkārt atlikta. Iespējams, tāpēc, ka pasūtītājs nav bijis īsti apmierināts ar rezultātu, tēlniekiem neesot samaksāta prasītā atlīdzība, un viņi par neizpildīto norunu atgādinājuši, papildinot pieminekli ar neparedzētu figūru – grauzēju, kurš simbolizē nedarbus.
* Minhauzena muzejs un meža taka (Duntē, 8 km aiz Saulkrastiem). 1. stāvā aplūkojams pats lieliskais melis barons Minhauzens, vaskā atveidots, kā arī viņa sievas Jakobīnes buduārs, 2. stāvā – Latvijā izcilu personību (R. Pauls, U. Semjonova, K. Ulmanis, K. Barons u. c.) vaska figūras un ap 2000 alus kausu, kas atceļojuši no 57 valstīm. Meža taka līdz jūrai ir garākā apses koka taka Eiropā (5,3 km). Ejot pa to, var sastapt aptuveni 40 kokā grieztus Minhauzena piedzīvojumu varoņus – zaķus, mežacūkas, vilkus, vali, krokodilu… Pie Duntes muižas atrodas arī lielākais koka atrakciju kuģis Baltijā (30 m garš, 4,5 m plats). Muzeja darba laiks (1. nov. – 30. apr.): S., Sv. – plkst. 10 – 17; T. – Pt. – iepriekš piesakoties pa tālr. 26576056. Ieeja: Ls 1 – 1,5 (tikpat maksā arī ieeja takā). Vairāk: www.minhauzens.lv.
Kas jāapskata 1. Limbažu muzejs (Burtnieku 7). 2. Sienu gleznojumi Vecajā rātsnamā (Burtnieku 4). 3. Vecais ugunsdzēsēju depo ar 14 m augsto skatu torni (Torņa 3 – līdzās Limbažu TIC). Kur nakšņot 1. Bīriņu pils (Vidrižu pag.). 2. Tūrisma un atpūtas komplekss “Meža salas” (15 km no Limbažiem). 3. Jauniešu viesnīca “Baltic Inn” (Saulkrasti, Smilšu 7). Kur paēst 1. Pilsmuižas krodziņš (Limbaži, Burtnieku 7). 2. “Bufete” (Saulkrasti, Ainažu 42a). 3. Bemberu maiznīca (Saulkrasti, Vidrižu 21 – 1 un Raiņa 7).
|
