Vidzemes etnogrāfiskie cimdu raksti: Krāšņu dūraiņu adīšanas gaita soli pa solim 0
Dūraiņi ne vien silda rokas, bet tajos ir arī ieadīts vēstījums, piemēram, raibi cimdi nozīmē auglību. Kad meita gatavojās precēties, viņa adīja raibus cimdus, pēc tam vietā stājās balti, kurus uzvilka, braucot uz baznīcu.
Cimdi ir arī sakrālo spēku krātuve – tiek izmantoti tādi raksti un krāsas, kas pasargā no nelaimēm.Katrā Latvijas novadā ir nedaudz atšķirīgas cimdu adīšanas tradīcijas.
Latgalē dūraiņiem izvēlējās tumšāku krāsu toņus, Vidzemē tos adīja raibākus, bet Kurzemē priekšroku deva violetiem jeb mēļiem toņiem. Vajadzēs apmēram 100 g dažādu krāsu vilnas dzijas un adāmadatas.
Darba gaita
Pirmo cimdu sākums ir divkāršs (ka ar peļu zobiņiem), un to ada ar smalkākām adatām. Lai varētu atlocīt maliņu, pēc sešām labiskām kartām ada vienu kārtu kreiliski darba labaja pusē. Tālāk ada vēl trīs kārtas labiski.
Valnīša daļā ieada divas mazās skujiņas: 1. kārtā vienu valdziņu ada labiski sūnu zaļā, otru – rūsas sarkanā krāsā. Dziju pārstaipi paliek darba kreisajā pusē (nepiedalās skujiņas veidošanā).
2. kārtā virs sarkanā valdziņa ada kreiliski zaļo valdziņu, virs zaļā – sarkano. Dziju pārstaipus maina darba labajā pusē, tos visu laiku sagriežot uz vienu pusi – vai nu uz sevi, vai no sevis (kā aukliņā).
Pirms pirmās skujiņas smalkākās adatas nomaina pret nedaudz rupjākām, lai cimda sākums neveidotos platāks par pārējo cimda daļu.
Kad cimds noadīts, atlokāmo daļu atloka un uzmanīgi piešuj ar pārmalu dūrieniem.
Šiem cimdiem valdziņi uzmesti ar sarkanu un pelēku dziju. Valdziņi ir pelēki, pīnīte – sarkana. Pirmās 8 rindas ada rievotajā adījumā: viena kārta – labiski, otra – kreiliski. Ieteicams adīt ar nedaudz smalkākām adatām.
Raksts tapis sadarbībā ar žurnālu Praktiskie Rokdarbi
