Izmetam līkumu pa Vidzemi no Rīgas robežām līdz pat no tālākajam ziemeļaustrumu stūrim. Ko apskatīt? 4
Zigmunds Bekmanis, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Vasarai vārti vaļā, un klāt labā ziņa par ierobežojumu mīkstināšanu, ko ar nepacietību gaidījuši arī ceļotāji. Protams, dodoties ceļā, jābūt uzmanīgiem, jālieto sejas maskas, kur nav iespējams distancēties, un regulāri jāmazgā rokas, taču baidīties ceļot nevajag – tūrisma uzņēmēji parūpējušies, lai atkalredzēšanās notiktu droši un sagādātu tikai pozitīvas emocijas.
Šoreiz izmetīsim līkumu pa Vidzemi no Rīgas robežām līdz pat no tālākajam ziemeļaustrumu stūrim. Iesaku maršruta plānošanā izmantot arī tikko izsludinātās akcijas „Atrastā Latvija” mājas lapā atrodamo informāciju par jauniem un nesen atjaunotiem apskates objektiem.
Ar bānīti uz pili
Ja kāds Stāmerienā nav bijis kopš pēdējā Dailes teātra vasaras festivāla pirms piecpadsmit gadiem, viņš būs ļoti pārsteigts par pils vizuālajām pārvērtībām, kuru īstenošanā Gulbenes novada pašvaldība ieguldījusi lielus līdzekļus.
Atjaunota astoņu šķautņu stikla piramīda jumtā virs galvenajām pils kāpnēm, jumts un ārējā fasāde. „Līdz ar to Stāmerienas pils piedalās akcijā „Atrastā Latvija”, kas risināsies līdz 5. septembrim. Jau no 5. jūnija varēs apskatīt arī pils iekštelpas gan patstāvīgi, gan gida pavadībā, uzzinot vairāk par pils vēsturi un agrāko pils īpašnieku Volfu dzimtu,” atklāj Gulbenes novada pašvaldības aģentūras pārstāve Evita Brokāne.
Stāmerienas pils celta 18. gs. 30. gados, taču 1905. gada revolūcijā nodedzināta, jo te atradies nozīmīgs nemiernieku centrs. Trīs gadus vēlāk, pili atjaunojot, tā ieguva jaunu veidolu ar neoklasicisma un jūgendstila iezīmēm. Pagājušā gadsimta 30. gados Stāmerienas pilī dzīvojis pasaulslavenais itāļu rakstnieks, romāna „Gepards” autors Džuzepe Tomazi di Lampeduza, kurš bija precējies ar baronesi Aleksandru fon Volfu.
Pašlaik notiek vērienīgi pils parka labiekārtošanas darbi, piknika vietu izveide un peldvietas ierīkošana parkam piegulošā ezera krastā. „Parka lepnums ir Mīlestības ozoli. Leģenda vēsta, ka pils dārznieks iemīlējies barona meitā, taču viņa jau bijusi apsolīta kādam baronam. Tā nu kāzu dienā dārznieks parkā iestādījis divus ozolus, savīdams tos kopā, un tie turpina te augt vēl joprojām.”
Stāmerienas ezerā šovasar varētu atgriezties arī kādreiz iecienītais izklaides kuģītis, par ko pašvaldība jau vienojusies ar vietējo uzņēmēju.
Īstenojot pārnovadu projektu „Bānīša zemes labumi”, izveidoti vairāki velomaršruti un pilnveidota ekspozīcija „Dzelzceļš un tvaiks” Gulbenes dzelzceļa stacijā, kas atspoguļo bānīša vēsturi un nozīmīgumu šajā apvidū.
Katru dienu ar bānīti plkst. 13 var doties uz Stāmerienu vai Alūksni, kuras bānīša stacijā apskatāma laikmetīga multimediāla ekspozīcija, kas veltīta Gulbenes – Alūksnes šaursliežu dzelzceļa līnijai, Baltijā vienīgajai, pa kuru vēl arvien regulāri tiek pārvadāti pasažieri.
Tagad gan Gulbenē, gan Alūksnē no bānīša iespējams pārsēsties ekskursiju vilcieniņā, lai ātri un ērti gūtu pirmos iespaidus par abām jaukajām Vidzemes pilsētām. Vasaras mēnešos nedēļu nogalēs uz Gulbeni atsācis kursēt arī dīzeļvilciens no Rīgas, kura atiešanas laiki ir saskaņoti ar bānīti, – tas nozīmē, ka, gudri plānojot savu ceļojumu uz Latvijas ziemeļaustrumiem, ceļotāji varēs iztikt bez personīgā auto.
Dodies dabā!
Kādreiz šaursliežu dzelzceļa līnija no Gulbenes vedusi arī uz Balviem, bet nu jau divdesmit gadus pamesta, sliedes demontētas, taču stiga saglabājusies un pārtapusi par zaļo dzelzceļu – velomaršrutu, kurā baudīt dabu, klusumu un divu vēsturisko novadu – Vidzemes un Latgales – satikšanos.
Piemērota vieta piknikam, laivošanai, atslābinošai atpūtai rodama Litenē, kur Pededzes upes krastā iekārtota zaļā promenāde un Sapņu templis. Tā grīdu rotā mozaīka no nelieliem akmens gabaliņiem, kurā attēloti gulbji, atbalstot Gulbenes novada domes aicinājumu piedalīties vides objektu veidošanas akcijā „100 gulbji Latvijas simtgadei”.
Vidzemē norises dabā sākas vismaz nedēļu vēlāk nekā Kurzemē un Rīgā, tādēļ vēl var paspēt noķert ceriņu ziedēšanas laiku Lejasciemā, kur līdz 5. jūnijam iespējams piedalīties īpašā tuvplānu foto meklēšanas spēlē.
Sekojot Ceriņziedu ceļam, jāatrod divdesmit piedāvātie tuvplāna kadri un jānosūta Lejasciema muzejam uz WhatsApp numuru 28352466. Savukārt 20. jūnijā Gulbenes novadā risināsies ģimeņu rallijs, aicinot aizraujoši pavadīt brīvo laiku kopā ar savējiem, apmeklējot tuvākas un tālākas apkaimes tūrisma objektus. Pasākuma noslēgumā paredzēts grupas „Astro’n’out” autokoncerts. Skatītāji to varēs klausīties, sēžot savās mašīnās.
Atpūta Gaujas senlejā
Ideāla vieta dabas baudīšanai ir Gaujas nacionālais parks (GNP), kur Gauja plūst pa plašu, ainavisku senieleju, mezdama 98 mazākus un lielākus lokus. Ielejas platums ir 1 – 2,5 kilometri, vislielāko dziļumu (85 m) sasniedzot pie Siguldas.
Parka teritorijā Gaujā ietek trīspadsmit upes, no kurām garākā un viena no straujākajām ir Amata, ko iecienījuši laivotāji. Gaujas un tās pieteku krastos atrodami gleznaini smilšakmens atsegumi: Zvārtes iezis, Sietiņiezis, kas ir lielākais balto smilšakmeņu atsegums Baltijā, un kilometru garās Līču – Laņģu klintis.
Apmeklējot šos unikālos dabas objektus, nedrīkst tajos kāpt, ieskrāpēt uzrakstus vai kā citādi tos bojāt. GNP ir bagāts arī ar vairāk nekā 500 kultūras un vēstures objektiem – pilīm, pilskalniem, baznīcām, muižām, ūdens un vēja dzirnavām, arhitektūras, mākslas un arheoloģiskajiem pieminekļiem.
Reizi gadā te tiek organizēta Ceļotāju diena, kad visā parka teritorijā norit dažādi pasākumi dabā, ekskursijas un izzinoši pārgājieni. Šogad Ceļotāju diena plānota 18. septembrī, un programma būs atkarīga no tā brīža epidemioloģiskās situācijas valstī.
Lauku labumi – kaņepes un smiltsērkšķi
Netālu no Burtnieka ezera atrodas kaņepju audzēšanas saimniecība „Adzelvieši”, kuras saimnieks pastāstīs, kā tiek gatavots kaņepju sviests, un parādīs, kā no kaņepju stublājiem top izejmateriāls auklām un virvēm.
Plašajā sētā vairākas ēkas ir ļoti senas, jo saimniecība pirmo reizi rakstos minēta jau 1542. gadā, daudzviet izstādītas senās lietas un darbarīki.
Klētiņā var piedalīties miestiņa miežu iesala malšanā, nobaudīt kaņepju aizdaru un ieskatīties Dainu tēva kaņepju atvilktnītē. Ekskursija ar degustāciju ilgs apmēram pusotru stundu.
Savukārt Smiltenes novadā (Variņu pag.) saimniecība „Amberfarm” aicina apmeklēt smiltsērkšķu dārzus 15 hektāru platībā, iepazīt šo vērtīgo ogu šķirnes, audzēšanas noslēpumus un līdz šim neizgaršotās kombinācijās izbaudīt daudzveidīgos produktus, kuri tapuši no dabiskās sulas bez krāsvielām un konservantiem, tostarp ir smiltsērkšķu konfekšu izlase „Smiltenes dzintari”, ievārījums, eļļa, dažādas tējas, garšvielas. Apmeklētāji, ja vēlēsies, meistarklasēs varēs paši no smiltsērkšķu izejvielām pagatavot skrubjus, ziedes un vannas sāļu komplektus kā dāvanu sev.
Jaunumi Ogrē – tilts un mols
Tikai pirms mēneša, atzīmējot Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienu, Ogrē atklāja jauno gājēju tiltu pāri Ogres upei, kas savieno Pārogri ar Rībelītes apkaimi. Tas atrodas teritorijā starp Jāņa Čakstes prospektu un Ogres ielu. Tiltu veido trīs tērauda laiduma konstrukcijas, tā garums ir 120 metri, platums – pusotrs metrs.
Būvējot tiltu, labiekārtoti arī Ogres upes krasti, un izveidojies trīsarpus kilometrus garš apļveida maršruts „Gar Ogres upi”, ļaujot upi šķērsot arī pa otru – arkveida – tiltu. Pastaigas laikā pa Ogres Krasta promenādi un J. Čakstes prospektu atklājas lieliski skati uz upes plūdumu un krasta ainavām.
Lai nebūtu garlaicīgi, pa ceļam var noklausīties audiogida stāstus par maršrutā redzamajiem apskates objektiem – Ogres upi, koka laipām, karavīru kapiem, bijušo sanatoriju „Saulstari” un Ogres estrādi. Šie stāsti, kurus ierunājuši pazīstami aktieri, pieejami bezmaksas mobilajā lietotnē „Ogres novadnieks” sadaļā „Tūrisms”. Atļaujot lietotnei noteikt atrašanās vietu, būs viegli sekot maršrutam.
Maijā pilsētā atklāts arī straumvirzes aizsargmols pie Ogres upes ietekas Daugavā, kas pasargās upes gultni no piesērēšanas un sekmēs ūdens un ledus netraucētu nokļūšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē, pavasaros mazinot plūdu draudus.
Jaunajā aizsargmolā ieklāts bruģis, atjaunots asfalta segums, ierīkoti soliņi un uzstādīts vides objekts – trīs mūslaiku jaunieši. Lai gan labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi mola apkaimē vēl turpinās, ceļotāji var izmēģināt jauno pastaigu maršrutu „Pilsētas skvērs – jaunais mols”, kas no Ogres centra ved līdz molam un atpakaļ.
To iespējams pagarināt, ejot Ogres mazo loku pa Brīvības ielas gājēju posmu un Ogres Krasta promenādi – kopā 5,9 km. Visi maršruti pieejami mājaslapā www.visitogre.lv sadaļā „Maršruti un kartes”.
