Vidzemē gandrīz nobadina bērnu 0
Pirms nedēļas, 17. janvārī, Vidzemes slimnīcā Valmierā ātrās medicīniskās palīdzības mašīna no kāda Burtnieku novada pagasta centra nogādāja gadu un mēnesi vecu meitenīti, kura bija bezsamaņā, komas stāvoklī, atdzisusi līdz 33 grādu temperatūrai. Ārstu diagnoze: bērns bijis slikti ēdināts, pēc būtības – badā.
“Tas bija neordinārs, pat ārkārtējs gadījums, ar kādu savā 20 gadu ārstes praksē sastapos pirmoreiz,” stāsta Vidzemes slimnīcas bērnu nodaļas pediatre Elita Smoļina. Sākumā gan ārsti apmulsuši, jo neesot varējuši saprast, kas noticis, domājuši, ka mazulis vienkārši pārsalis. Intensīva ārstēšana mazuli dažās dienās atsaukusi pie pilnas veselības, rūpīgā izmeklēšanā nav atrastas nekādas medicīniskas problēmas. To ārstiem atzina arī bērna māte 39 gadus vecā Agnese (vārds mainīts): trīs dienas mājās nav īsti bijis ko ēst, tāpēc mazulis pārticis tikai no ķirbja un piena… Tāda diēta, kas varbūt noder pieaugušam cilvēkam ar lieku svaru, mazulim var kļūt nāvējoša, teic ārste.
Burtnieku novada sociālā dienesta vadītāja Aleksandra Ločmele apgalvo, ka Agneses ģimene bijusi bāriņtiesas un sociālā dienesta uzmanības lokā, taču notikušais tomēr ir liels pārsteigums, jo māte savus abus bērnus ļoti mīl, alkoholu nelieto. Diemžēl grādīgo iecienījis abu bērnu tēvs, ar ko sieviete dzīvo kopā, taču arī tas nav notikušā cēlonis, vismaz ne galvenais. A. Ločmele un viņas kolēģi iepriekšējo gadījumu, kad kāds bērns Valmieras apkaimē bijis badināts, atceras no 1998. gada.
“Agnese ir normāla sieviete, nav garīgi atpalikusi, taču viņai trūkst sociālo prasmju. Daudziem tas varbūt nav saprotami, bet, ja cilvēks savā ģimenē mazotnē nav saņēmis mīlestību, nav apmācīts vienkāršiem darbiem un problēmsituāciju risināšanai, tas var atstāt sekas uz visu mūžu. Diemžēl šajā gadījumā tas tā izskatās. Agneses mamma dzīvo citā pilsētā, ir bijusī skolotāja, bet ar savu meitu nekontaktējas. Agnesei ir ļoti zems pašnovērtējums, viņa ļoti vērsta uz sevi. Kad viņai piezvana un jautā, kā klājas, tad parastā atbilde ir “labi”. Nerunīga, bet, kad tomēr sociālajam darbiniekam izdodas atrast kontaktu, tad runā aizgūtnēm. Ir problēmas ar naudu. Nav draugu un interešu ārpus mājas. Daudz uzturas dzīvoklī. Citi cilvēki iet uz pašvaldību un sit dūri galdā: “Man vajag!”, bet Agnese prasīt kautrējas.
Mēs dodam paši: pabalstus, pārtikas pakas, pirmais bērniņš – četrgadīgais zēns – iet bērnudārzā, kur saņem bezmaksas pusdienas. Uzskatu, ka sociālais dienests un bāriņtiesa darījusi visu iespējamo, lai šāda drāma nenotiktu, bet mēs nevaram katru dienu visām problēmģimenēm izstāvēt klāt,” analizē A. Ločmele.
Paradoksāli, bet mazajam bērniņam kļuvis slikti tieši tajā dienā, kad Agnese pēc vairāku mēnešu sociālo darbinieku pierunāšanas devusies pie psihologa, no vizītes atgriezusies apmierināta. Agnese stāsta, ka septiņos no rīta piecēlusies, ar mazo bērniņu viss bijis kārtībā. Deviņos devusies pie psihologa, bet mazuli uzticējusi kaimiņienei. Kad vienos atgriezusies, bērns jau juties slikti, vēmis. Agnese zvanījusi ģimenes ārstam, kas licis izsaukt ātro palīdzību. Bērns ātrās palīdzības mašīnā zaudējis samaņu, jo strauji bija kritusies temperatūra un zaudēts daudz šķidruma.
Bērnu neatņems
Sākumā bāriņtiesai un sociālajam dienestam bijusi ideja mazuli uz kādu laiku mātei atņemt un nodot aprūpes namam, taču pēc sarunas ar nepilngadīgo lietu inspektori virsleitnanti Ritu Ozarsku nolēma bērniņu mātei atdot.
“Agnesei bērni ir ļoti svarīgi – mums bija bažas, ka viņa sev kaut ko neizdara pēc bērniņa atņemšanas. Skatīsimies vēl biežāk, kā māte tiek galā ar saviem pienākumiem, būsim vēl vērīgāki. Mazulis netika apzināti badināts, man pat bija grūti noticēt ārsta teiktajam par nepilnvērtīgo uzturu, jo bērns izskatījās kā jau bērns, apaļiem vaigiem. Arī Agnese pati atzina, ka nav devusi pilnvērtīgu ēdamo, tikai to, kas mājās bijis. Bet bērnam jau vajag labu ēdienu, gaļu, vitamīnus, šķiedrvielas, ar putriņām vien par maz.
Jā, trūkst naudas, bet situācija nav bezcerīga. Jāmāk paprasīt, cilvēki palīdzēs. Mana dziļa pārliecība: māte jāpiespiež cīnīties pašai! Ja mēs viņai atņemsim mazuli, visvairāk tiks sodīts bērns,” pārliecināta ir A. Ločmele.
Ja tomēr būs problēmas, tad ir doma māti kopā ar bērniem uz laiku ievietot netālajā ģimeņu atbalsta centrā, kur Agnese varētu pilnveidot savas mātes iemaņas. Pagaidām pašvaldība parūpējusies, lai pie Agneses ierodas sieviete, kas ar padomiem palīdz tikt galā ar ikdienas rūpēm, sabalansēt naudas lietas. Māte pieteikusies un apmeklēs pašvaldības organizēto bērnu emocionālās audzināšanas grupu. A. Ločmele stāsta, ka Burtnieku novadā dzīvo 8000 cilvēku un ir ap 100 tā saucamo riska ģimeņu, kas ir sociālā dienesta un bāriņtiesas pārraudzībā. Gandrīz visos gadījumos nabadzība ejot rokrokā ar alkoholismu, bet šajā gadījumā vismaz viens no vecākiem nedzer.
Dzērājs un sliņķis
“Es Agnesi nenosodu. Reiz viņa stāstījusi sociālajai darbiniecei, pārmetusi sev, ka nopirkusi konfektes, jo ļoti, ļoti tās sagribējušās, gadu tās nebija ēdusi. Mēs viņai sakām, ka būs labāk, ja dzīvos atsevišķi no bērnu tēva un pieprasīs no viņa alimentus, bet Agnese šim vīrietim ir ļoti pieķērusies, jo neviena cita cilvēka jau šai sievietei nav,” stāsta A. Ločmele.
Bērnu tēvam esot ne tikai dzērāja, bet arī sliņķa slava, viņš esot Agnesei kā trešais uzturamais bērns. Gariem zobiem darot tikai gadījuma darbus. Pašvaldība piešķīra 90 latus malkas iegādei, bet vīrietis tikai vēlā rudenī sameklējis, no kā to nopirkt. Tiesa, reiz sociālā darbiniece bez brīdināšanas apmeklējusi ģimeni un bija patīkami pārsteigta: tēvs pilnīgi skaidrā lasa savam vecākajam dēlam priekšā pasaku grāmatu.
Biežāk kontrolēs
Arī daktere E. Smoļina pēc sarunas ar Agnesi sapratusi, cik svarīgs sievietei ir bērnu tēvs, pat licies, ka svarīgāks par bērniem.
“Šis gadījums ir smaga sociāla problēma, kas izvērtās par medicīnisku problēmu. Agnese ir spējīga būt pietiekami laba māte, bet viņas dzīve nav sakārtota un viņa ar to netiek galā. Arī valsts pabalstu sistēma kultivē šādas ģimenes, neliek vecākiem pašiem domāt. Gan jau kāds kaut ko iedos. Agnese man teica, ka pašvaldība dodot autiņbiksītes bērnam. Kad stāstīju, ka bērnam tagad kārtīgi jāēd – divas reizes dienā putriņas, reizi dienā kartupeļus ar gaļu – tad sieviete atbildēja, ka viņai neesot kartupeļu. Sociālā darbiniece, to dzirdot, uzreiz apsolīja kartupeļus sagādāt.”
Arī E. Smoļina uzskata, ka lēmums neatņemt mātei bērnu bijis pareizs, varbūt tikai vēl biežāk Agnese jākontrolē, varbūt arī ģimenes ārstu var vairāk piesaistīt, taču ne jau ģimenes ārsts būs tas, ka bērnam vārīs putru, nosaka daktere.
Vakar Agneses ģimeni apmeklēja nepilngadīgo lietu inspektore R. Ozarska, kura jau iepriekš bija uzsākusi administratīvo lietvedību pret sievieti par bērnu aprūpes tiesību nepildīšanu.
“Esmu spiesta sastādīt administratīvo protokolu par brīdinājuma izteikšanu, jo sociālais dienests tiešām ir rūpējies par šo ģimeni, apgādājis ar produktiem un citādi palīdzējis, bet, sieviete rītā un vakarā tikai ūdenī vāra rīsus un nezina, ka to var darīt arī pienā. Nemaz nerunāju par to, ka ledusskapī nav krējuma un biezpiena, citu produktu, kas nepieciešami mazam bērnam. Sekosim visi līdzi un palīdzēsim, bet ir lietas, kas mātei pašai jāsaprot. Ja Agnese nelabosies, viņai var atņemt bērnu aprūpes tiesības,” brīdina inspektore.
