Vidzemē finansiāli atbalstīs divus reemigrantu biznesa projektus 1
Septembra beigās noslēdzies remigrācijas atbalsta pasākuma uzņēmējdarbības projektu konkurss Vidzemē. Tajā maksimālo paredzēto finansiālo atbalstu 9000 eiro apmērā saņēmuši 2 konkursa dalībnieki. Atbalstītie projekti tiks īstenoti, attīstot autotransporta servisa darbību, kā arī uzsākot tūrisma uzņēmējdarbību pierobežā, tā portālam “La.lv” pavēstīja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.
Kopumā par projektu konkursu Vidzemē interesi bija izrādījuši ap 30 remigrantu, no tiem pieci iesniedza projektu pieteikumus. Komisija veica rūpīgu izvērtēšanas darbu un konstatēja, ka trīs no pieciem pretendentiem neatbilst konkursa noteikumiem, jo nav uzskatāmi par remigrantu konkrētā projekta ietvaros.
Ministru Kabineta noteikumos nr.496 ,,Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība” teikts, ka remigrants ir “persona, kura ir atgriezusies vai pārcēlusies vai plāno atgriezties vai pārcelties no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes”, un “par ilgstošu prombūtni uzskatāma prombūtne, kas ir ilgāka par trim gadiem kopš ārvalsts adreses norādīšanas Iedzīvotāju reģistrā.”
Diemžēl ne tikai šiem konkrētajiem trim projekta ideju pieteicējiem, bet arī daļai interesentu galvenais šķērslis dalībai konkursā bija ārvalstu adreses nenorādīšana Iedzīvotāju reģistrā.
Interesentus no projektu pieteikumu iesniegšanas atturējis arī īsais projekta izstrādes laiks, kas bija 1 mēnesis, prasība līdzieguldījumam 50% apmērā, kā arī konkursa nosacījums, ka saņemtais finansējums jāiztērē līdz 2018. gada decembra vidum.
Vairāki interesenti sarunās ar remigrācijas koordinatori Vidzemē Iju Grozu atzinuši, ka projektu konkurss viņus interesē un, ja tāds tiktu izsludināts arī 2019. gadā, noteikti piedalītos, tā kā nākamgad plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Vērtējot projektu pieteikumus, komisijas locekļi atzina, ka projektu konkursa kritēriji varētu būt mīkstināti, t.sk. par dzīvesvietas norādīšanu, jo tas lielākoties nebija izdarīts tīšuprāt, bet gan tāpēc, ka cilvēki, pārceļoties uz dzīvi ārvalstīs, nav zinājuši, ka tiem kā īpaši par to jāziņo valsts iestādēm Latvijā.
Tāpat komisija pieļāva, ka diskusijas varētu būt arī par noteikumos minēto laika termiņu – 3 gadi , kas remigrantam būtu jāpavada ārvalstīs pirms projekta pieteikuma iesniegšanas. Kā norādīja komisija, pastāv risks, ka tas jau ir pietiekoši ilgs laiks, kura ietvaros cilvēki jau varētu būt “iedzīvojušies” svešajā zemē, kamēr tie, kas prom ir ap gadu, būtu vieglāk ieinteresējami pārdomāt un atgriezties Latvijā, lai attīstītu savu biznesu.
Projekta konkursa pieteikumus Vidzemē vērtēja komisija 5 cilvēku sastāvā. Tajā bija pārstāvji gan no Vidzemes plānošanas reģiona – Guna Kalniņa-Priede (administrācijas vadītāja), Laila Gercāne (Attīstības un projektu nodaļas vadītāja), Māris Ozols (Vidzemes Uzņēmējdarbības centra vadītājs), gan arī valsts finanšu institūcijas “ALTUM” Vidzemes reģiona vadītāja) Olita Untāla un biedrības “Valmieras Attīstības aģentūra” valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.
