Māris Antonevičs: Putina izteikumus vajadzētu iegrāmatot, tie var noderēt 7
“Es uzskatu, ka Ukrainas tauta ir spējīga savas problēmas atrisināt pati,” paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Viņaprāt, “jo vairāk vidutāju tur ir, jo vairāk problēmu”. Tas tika teikts preses konferencē Briselē, un tobrīd blakus Krievijas vadītājam stāvēja arī Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu. Tātad jāuztver mājiens. Eiropas Savienības līderiem.
Interneta sociālajos tīklos šie izteikumi tūlīt pat izsauca ironiskas piezīmes, jo kura gan cita ārvalsts līdz šim tik ļoti mēģinājusi “palīdzēt” Ukrainai atrisināt tās problēmas nekā pati Krievija. Starp citu, Krievijas impēriski noskaņotajās aprindās Eiropa netiek vērtēta kā nopietna konkurente šajā ģeopolitiskajā cīņā, par galveno pretinieku labākajās “aukstā kara” tradīcijās tiek uzskatītas ASV. Tāpēc dažādos pret Ukrainas protestiem vērstajos plakātos opozīcijas līderiem tiek piezīmēti amerikāņu karodziņi, bet galvenā ļaundara lomā attēlots Baraks Obama.
Kas attiecas uz Eiropas Savienību, tā droši vien jūt morālu līdzatbildību par Kijevas notikumiem, jo protesti sākās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pretēji iepriekš solītajam atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar ES, vienlaikus izdarot pāris uzkrītošus gājienus Krievijas virzienā. Protesti sākotnēji ieguva apzīmējumu “eiromaidans” (no Maidan Nezalezhnosti jeb Neatkarības laukuma nosaukuma – vieta Kijevā, kur tradicionāli notiek politiskie protesti, ieskaitot 2004. gada “oranžo revolūciju”), lai gan to raksturs jau ir krietni mainījies. Iepriekš ES politiķiem bija vairāk vai mazāk skaidrs, kā izturēties pret Ukrainu, bet tagad jaušams apmulsums. Šur tur ieskanas vārdi “ekonomiskās sankcijas”, taču šī ideja tūlīt pat liek apšaubīta. Arī ES augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone, kura vakar viesojās Rīgā, sacīja, ka tas nepalīdzēs atrisināt problēmas. “Patlaban strādājam pie tā, lai politiskais dialogs tiktu atjaunots un virzītos uz priekšu,” viņa sacīja žurnālistiem. No tā jāsecina, ka ES attieksme tomēr ir piesardzīgi diplomātiska un Putins Briselē velti “mājis ar mietu”. Diez vai arī Latvijai šajā situācijā vajadzētu lēkt ratiem pa priekšu, lai kā mūsu ārpolitikas veidotājus, iespējams, vilina iespēja spēlēt pirmo vijoli ES Austrumu partnerības veidošanā.
Tomēr Krievijas prezidenta sacīto Latvijas Ārlietu ministrijai gan vajadzētu iegrāmatot un turēt rokas stiepiena attālumā. Tas varētu labi noderēt ik reizi, kad prezidents Putins, ārlietu ministrs Lavrovs vai kāda cita Krievijas amatpersona atkal sāktu runāt par nepilsoņiem, krievu skolām Latvijā, valodas politiku, “nacisma” atdzimšanu un citām ierastajām tēmām. “Latvija ir spējīga savas problēmas atrisināt pati, vidutāji nav vajadzīgi. Tie taču jūsu vārdi, Putina kungs!”
