Vidusskolēnu plāni zaļai rītdienai 0
Noslēdzoties Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētajam konkursam vidusskolu jauniešiem “Tava ideja zaļai rītdienai!”, Eiropas Savienības mājā deviņi vidusskolēni pirms nedēļas stāstīja par saviem ierosinājumiem praktiskai vides problēmu risināšanai.
Visu labāko projektu autori saņēma balvas no Eiropas Komisijas (EK), vides aizsardzības organizācijām un uzņēmumiem – tostarp gan vērtīgas grāmatas, gan iespējas praktizēties un iepazīt vides aizsardzības institūciju darbu.
Izveidota avotu karte
Konkurss ilga no februāra līdz maijam, un tā ietvaros jaunieši izstrādāja projektus par to, kā racionāli izmantot dabas resursus, saglabāt bioloģisko daudzveidību, mazināt klimata pārmaiņas un vides piesārņojumu. Par tā uzvarētāju tika atzīta Dobeles Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Jolanta Jakovļeva ar projektu “Tautiet’s gāja uz avotu”. Viņa izveidojusi Dobeles novada avotu karti un piedāvā radīt gan pārgājienu, gan velobraucienu maršrutus to apskatei un nogaršošanai.
Šajā darbā projekta autore iecerējusi iesaistīt kā novada skolēnus, tā arī citas sabiedrības grupas, lai popularizētu “dzīvā” avota ūdens veselīgumu. Projekta īstenošanu savā novadā viņa redz tikai kā sākumu daudz plašākai dzeramā ūdens avotu ekotūrisma kustībai visā Latvijā. “Katram novadam savā attīstības plānā jāiekļauj avotu ūdens kvalitātes un ķīmiskā sastāva analīzes, lai noteiktu, vai to ūdens ir dzerams, un varētu veidot tūrisma maršrutus,” ir pārliecināta vidusskolniece.
Šķiet, ikviens zina, ka avota ūdens ir veselīgs, taču ne visi nojauš, ka katra avota ūdenim ir savs ķīmiskais sastāvs. Cilvēki labprāt dzer avota ūdeni un vēlētos to darīt vairāk, bet viņiem trūkst zināšanu par avotu atrašanās vietām un ūdens īpašībām.
Tāpēc kopā ar Dobeles novada pašvaldības teritorijas plānotāju Sandru Lasmani un sazinoties ar visiem novada pagastu pārvaldītājiem, viņa apzinājusi astoņus populārākos avotus novadā. Tiem vēl jāizdara Veselības inspekcijas noteiktās pārbaudes, kartē atstājot tikai dzeramā ūdens avotus, kurp aicināt apmeklētājus.
Elektrību ražos sporta zālē
Vienu no interesantākajiem un visvairāk atzītajiem projektiem “”Zaļās” sporta zāles skolās” izstrādājusi daugavpiliete Jūlija Astratova. Savos skolasbiedros viņa saskatījusi skrienošas elektroenerģijas stacijas un piedāvā ar inovatīvas sporta zāles palīdzību viņu kustību enerģiju pārvērst elektroenerģijā. “Jaunajos ķermeņos ir tik daudz enerģijas, ka ar to var apgaismot telpu. Jaunajos prātos ir tik daudz gaišu ideju, ka ar tām varētu apgaismot cilvēces nākotni,” raksta projekta veidotāja, uzsverot, ka pozitīva pieredze “zaļās domāšanas” praksē skolās veidos par vidi atbildīgāku sabiedrību nākotnē. Savu ideju viņa balsta arī aprēķinos par projekta īstenošanas izmaksām un ieguvumiem.
Sporta zālē viņa aicina izmantot veloģeneratorus, ilgtspējīgās enerģijas grīdas un ļaut bērniem tur darboties ne vien nodarbību, bet arī starpbrīžu un ārpusstundu laikā. Ar 20 šādiem velotrenažieriem iespējams saražot līdz 1008 kilovatstundām enerģijas mēnesī, savukārt 100 kvadrātmetri īpašās grīdas ļautu ģenerēt ap 23 – 34 kilovatstundām mēnesī.
Tas no skolas ikmēneša tēriņiem par elektrību ļautu ieekonomēt mazliet vairāk nekā simts latus, un, pieņemot, ka elektroenerģijas cena ir desmit santīmi kilovatstundā, sporta zāle atmaksātos nedaudz vairāk kā pēc deviņiem gadiem.
Noskaidrots labākais augsnes bagātinātājs
Detalizētu un pamatīgi izstrādātu pētījumu “Augsnes bioloģisko piemaisījumu ietekme uz dārzeņu ražību un kvalitāti” iesniegusi Guna Vugule no Rēzeknes Valsts ģimnāzijas 11.m1 klases. Viņa centusies rast labāko risinājumu lauksaimniecības zemju noplicinātības novēršanai, ar dažādu eksperimentu palīdzību noskaidrojot, kā tās vislabāk dabiski bagātināt. Darbu viņa sāka izstrādāt jau pagājušā gada maija beigās, ņemot rokās lāpstu, grābekli un spaini ar desmit kilogramiem kūtsmēslu, lai iestrādātu tos pirmajā dārza nogabalā. Otrajā laukā viņa iestrādāja biohumusu, trešajā – kūdru un ceturtajā – kompostu, bet piekto atstāja nemēslotu.
Iekoptajos laukos viņa sēja un stādīja kartupeļus, bietes un burkānus.
Kamēr dārzeņi dīga, G. Vugule noteica to dīgtspēju. Kad tie bija izauguši, noteica ražību un datus rūpīgi apkopoja. Viņa veica augsnes skeleta, trūdvielu, smalkzemes un mehāniskā sastāva noteikšanu, augsnes karbonātu un skābuma mērījumus, kā arī dažādas ķīmiskas analīzes kā augsnei, tā arī ražai.
Apjomīgā darba gaitā skolniece noskaidroja, ka labākais bioloģiskais augsnes piemaisījuma veids ir kūtsmēsli, un šopavasar eksperimentus savā dārzā turpina.
Skolēnu veikumu izvērtēja un katrs savu simpātiju balvu pasniedza žūrijas locekļi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pasaules dabas fonda, sabiedriskā labuma biedrības “homo ecos”, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta, Latvijas Vides investīciju fonda, Latvijas Vides pārvaldības asociācijas, vides konsultāciju uzņēmuma SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”, SIA “Ekodoma”, kā arī ar vides žurnālists Māris Olte.
