Vidusskolas vairāk grib specializēties valodās 0
Pēc jaunā izglītības satura ieviešanas, kas liks vidusskolām specializēties, Latvijas vidusskolas visbiežāk varētu izvēlēties specializāciju valodu jomā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Kā zināms, no 2020./2021. mācību gada skolās sāks ieviest jauno izglītības saturu, kas cita starpā paredz skolēnu specializēšanos 11. un 12. klasē.
Katrai vidusskolai būs jāpiedāvā vismaz divi tā sauktie izvēļu grozi.
IZM aptaujājusi pašvaldības, lai noskaidrotu, kādus izvēļu grozus grasās piedāvāt to pārraudzītās vidusskolas. No šobrīd pieejamajiem datiem var secināt, ka valodu jomā grasās specializēties pat 88 Latvijas vidusskolas: šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās, kur no 45 aptaujātajām vidusskolām tieši valodu jomā padziļinātos kursus grasās piedāvāt 36 izglītības iestādes.
Specializācija valodu jomā ir vispopulārākā izvēle arī mazajos novados: no 44 skolām tieši šajā jomā gatavas specializēties 26.
Nākamā populārākā skolu izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Tieši dabaszinātnes ir vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā, kur šādi specializēties vēlas pat 35 skolas no 43. Tikmēr Rīgā un citās lielākajās pilsētās šādu specializāciju gatavas piedāvāt 33 skolas.
Trešais iecienītākais specializācijas virziens ir sociālajā un pilsoniskajā jomā, tātad tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības u.c. Tam gatavojas 67 vidusskolas. Gandrīz tikpat – 63 vidusskolas – gatavojas padziļināti mācīt arī matemātiku.
56 vidusskolas plāno specializēties tehnoloģiju jomā, 32 – kultūrā un pašizpausmē mākslām, bet tikai 14 – veselības un fiziskās aktivitātes jomā.
Valsts Izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks trešdien izglītības iestāžu vadītāju sanāksmē norādīja, ka arī pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītība būs vispārēja, proti, 10. klasē vidusskolēni tomēr gūs ieskatu plašā mācību priekšmetu klāstā.
Viņš arī sacīja: kaut topošais vidējās izglītības standarts paredz ne tikai padziļinātos, bet arī specializētos mācību priekšmetus, tos skolām nebūs obligāti jāpiedāvā.
Kā zināms, pēc jaunā satura ieviešanas vidējā izglītībā vidusskolā samazināsies mācību priekšmetu skaits un tos varēs apgūt trīs dažādos līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un padziļinātajā. Daļa mācību priekšmetu obligāti būs jāapgūst padziļināti, bet matemātiku vispārīgajās vidusskolās būs jāmāca vismaz optimālajā līmenī. Skolām arī būs obligāti jāpiedāvā apgūt dabaszinību priekšmetus vismaz optimālajā līmenī, taču skolēniem nebūs obligāti šo iespēju izmantot, proti, viņi varēs tos apgūt arī zemākajā – vispārīgajā – līmenī.
Skaidrs, ka skolām nebūs viegli pārkārtoties un mainīt mācību norises kārtību, tomēr konferencē neizskanēja nekādi skolu direktoru jautājumi un komentāri par gaidāmajām pārmaiņām.
Tomēr padomus, kā sagatavoties reformai, sniedza Ogres 1. vidusskolas direktors Igors Grigorjevs. Viņš stāstīja, ka būs jāmaina ierastā domāšana. Piemēram, ne visi mācību kursi jāmācās visus trīs vidusskolas gadus, skolēnus var dalīt ne tikai klasēs, bet arī mazākās grupās atkarībā no viņu interesēm.
I. Grigorjevs ieteica kolēģiem vēl pirms jaunā satura ieviešanas jau mēģināt variēt stundu sarakstus, piemēram, kādu laiku mācot intensīvi kādu no mācību priekšmetiem vai mainīt to vairākas mācību stundas pēc kārtas.
Viņš uzskata: arī pēc jaunā izglītības satura ieviešanas vidusskolā tomēr skolēniem būs jāapgūst gana daudz mācību priekšmetu, kas saskaldīs viņu uzmanību un varētu traucēt padziļinātai mācību vielas apguvei.
Gatavojoties jaunā izglītības satura ieviešanai, valdībā jau pieņemtas jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas tiks ieviestas jau gaidāmajā mācību gadā, gan jauns pamatizglītības standarts, ko skolās sāks ieviest no nākamā gada septembra. Savukārt jauno vidējās izglītības standartu valdība vēl tikai grasās apstiprināt, un G. Catlaks cer, ka tā to paveiks tuvāko nedēļu laikā.
