Vidusskolas nomirs dabiskā nāvē? 41
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tikai divus mēnešus pirms šī mācību gada beigām Rīgas skolu topošie 9. klašu absolventi uzzinājuši, cik stingri būs nosacījumi uzņemšanai vidusskolās – lai varētu iestāties jebkurā galvaspilsētas vidusskolā, skolēnam būs jābūt ne tikai sekmīgi pabeigušam 9. klasi un gada atzīmei latviešu valodā jābūt vismaz piecām ballēm, bet arī centralizētie eksāmeni (CE) matemātikā, latviešu, angļu valodā jānokārto, vērtējumā saņemot vismaz 35% katrā no eksāmeniem.
Par pirmajiem diviem nosacījumiem nebūtu nekas daudz iebilstams, jo tie ir diezgan pašsaprotami, bet par prasību par CE nokārtošanu diezgan augstā līmenī gan ir jautājumi.
Pirmkārt, tāpēc, ka CE pirmo reizi kārtos visi 9. klašu absolventi. Iepriekš tos kārtoja tikai mazākumtautību skolu absolventi, kam bija jāpierāda savas zināšanas latviešu valodā. Pārējie devītklasnieki gan arī kārtoja eksāmenus, taču tie netika centralizēti laboti: darbus lasīja katrā skolā tie paši skolotāji, kas bērnus mācījuši, un vairākkārt jau izskanējušas bažas, ka rezultāti nav bijuši objektīvi, kas arī ir iemesls, kāpēc ieviesa CE.
Dati liecina, ka Rīgā 9. klašu eksāmeni līdz šim bijuši nedaudz augstāki nekā Latvijā kopumā. Pērn latviešu valodas eksāmenā rīdzinieki vidēji savāca 67,81%, matemātikas eksāmenā – 55,3%, bet angļu valodas pārbaudījumā – 74,95%. Tajā pašā laikā arī galvaspilsētā ir skolas, kur rezultāts bija krietni zemāks par vidējo: piemēram, Andreja Pumpura 11. Rīgas pamatskolas absolventi angļu valodas eksāmenā vidēji savāca vien 28,59%.
Kamēr nav zināms, kādi būs vidējie CE rezultāti, cik skolēnu vispār tiks līdz šiem 35%, šādas latiņas noteikšana varētu būt pārsteidzīga. Jāpiebilst – lai eksāmens būtu nokārtots un skolēns saņemtu apliecību par pamatizglītības iegūšanu, katrā no eksāmeniem pietiks savākt 15%.
Nekas daudz neesot mainījies
Taču Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa uzskata, ka uzņemšanas noteikumi vidusskolās nebūt nav izsludināti pārāk vēlu. Jautāta, kāpēc šāds lēmums pieņemts, viņa atbild, ka līdzīga kvalitātes latiņa bijusi arī pērn, jaunums esot tikai centralizēto eksāmenu latiņa. Skolu nodaļas vadītāja uzskata, ka 35% nav pārspīlēti augsta prasība. “Mēs tikai vēlamies uzņemt vidusskolās sekmīgus, motivētus skolēnus. Ja iestāsies bērni ar vājām sekmēm, viņi vidusskolā tikai mocīsies un arvien būs risks, ka viņus atskaitīs. Vidējā izglītība nav obligāta, tāpēc vidusskolā nesekmīgos uzreiz atskaita,” skaidro A. Pēterkopa.
Bet kā iespējams prognozēt, cik daudz skolēnu sasniegs šo 35% robežu, ja CE pamatskolu absolventiem būs pirmo reizi? A. Pēterkopa skaidro, ka runājuši ar skolu direktoriem, un tiem jau nu vajadzētu spēt prognozēt, kādi būs eksāmenu rezultāti. Nākamgad latiņa varētu augt jau līdz 40%. Viņa gan piebilst: noteikumi par uzņemšanu vidusskolās attiecas tikai uz klātienes izglītības programmām. Tālmācībā vai neklātienē var mācīties arī tie, kuru sekmes, beidzot pamatskolu, bijušas vājākas. “Ja mācībās labi sokas un kādā vidusskolā ir brīvas vietas, pēc tam var atgriezties mācīties klātienē,” tā A. Pēterkopa.
Vidusskolas gan drīkst noteikt arī vēl stingrākus uzņemšanas noteikumus, nekā izdevis Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Visas Rīgā esošās valsts ģimnāzijas, kā arī Rīgas Franču licejs rīkos arī iestājpārbaudījumu.
Jāpiebilst, ka valdība pagājušonedēļ atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar ko plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus. Izglītības un zinātnes ministrija to pamato ar vēlmi veidot vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās. Pret šo normu ir iebildusi Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, norādot, ka bez iestājpārbaudījumiem valsts ģimnāzijas nespēs atlasīt spējīgākos skolēnus mācībām 10.–12. klasē. Arī viena no prestižajām ģimnāzijām Rīgā – Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kur ik gadu rīko iestājpārbaudījumus, par šādu plānu ir neizpratnē. Plānots, ka šī likuma norma stātos spēkā šā gada 1. septembrī, tātad uz šā gada iestājpārbaudījumiem neattiecas. Tomēr grozījumi vēl jāpieņem Saeimā, kur, iespējams, šāds ierosinājums var arī neiziet cauri.
Veids, kā kārtot skolu tīklu
Galvaspilsētu nebaida, ka skolēnu, kuri spēs iestāties vidusskolās, varētu būt salīdzinoši maz. Kā norāda A. Pēterkopa, tāpat gaidāma skolu tīkla kārtošana un Rīgā jebkurā gadījumā vidusskolu skaits samazināsies. “Ir divi ceļi, kā vidusskolas var pārvērsties par pamatskolām. Viens ir, kad pašvaldība pieņem lēmumu slēgt vidusskolas klases, vai otrs – dabiskais ceļš, kad vairs neizdodas atvērt 10. klases, jo trūkst skolēnu,” atzīst A. Pēterkopa.
Tātad ar vienu šāvienu nošauti divi zaķi: atlasīti sekmīgākie skolēni un panākts, ka vājākās vidusskolas “nomirst” dabiskā nāvē, jo tām vairs nebūs ļauts uzņemt skolēnus ar vājām sekmēm.
Vairāk skolēnu skaita kritumu varētu izjust tās vidusskolas, kas atrodas ārpus galvaspilsētas centra un nav valsts ģimnāzijas. Taču, piemēram, Rīgas Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga “Latvijas Avīzei” teic, ka ar izpratni raugās uz stingrajiem noteikumiem uzņemšanai vidusskolās. Viņa atgādina valdības lēmumu no 2025. gada nefinansēt no valsts budžeta vidusskolas, kuru absolventu vidējais rezultāts CE ir zem 60%. “Lai sasniegtu šo latiņu, mums rūpīgāk jāizraugās skolēni, ko uzņemam,” tā direktore.
Tajā pašā laikā viņa atzīst: var būt situācijas, kad skolēns būtu gluži labi spējīgs mācīties vidusskolā, tomēr nav paveicies kādā no eksāmeniem. “Tad var sanākt tā, ka viena kļūda laupa iespēju mācīties vidusskolā, par to būtu žēl,” teic I. Helviga. Taču viņa arī iesaka devītklasniekiem, kuri tiešām vēlas mācīties vidusskolā, pēdējos divos mācību mēnešos saņemties un censties sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus. Arī tik īsā laikā iespējams gan izlabot nesekmīgus vērtējumus, gan sagatavoties eksāmeniem.
Skolas direktore piebilst: “Daudzi mūsu topošie 9. klašu absolventi neuztraucas par prasībām iestājai vidusskolās, jo viņi jau tagad ir apzināti izvēlējušies iet uz profesionālās izglītības iestādēm apgūt profesiju.”
Laiks aizmirst par kovida sekām?
Trīs bērnu māmiņa Kristīne Juckoviča, kuras viens no bērniem tieši šogad pabeigs 9. klasi, uzskata, izglītības kvalitātes latiņa jāceļ, tomēr šis tam nav īstais laiks. “Šogad piedzīvojām kovida sekas – robus zināšanās, kas dzen stresā gan skolotājus, gan skolēnus. Redzam arī skolotāju trūkumu, dēļ kā kritusies izglītības kvalitāte. Diemžēl vērojams abpusējs – gan skolēnu, gan skolotāju motivācijas trūkums.” Viņasprāt, nav pareizi par šādu atlases principu vidusskolās paziņot neilgi pirms mācību gada beigām, nevis mācību gada sākumā: tad tiem, kuri ļoti vēlas turpināt mācības vidusskolā, būtu vairāk laika saņemties un uzlabot savu sniegumu.
A. Pēterkopa toties vaicā: “Cik gan ilgi atsauksimies uz kovida sekām? Ir jāiet no tā pamazām prom!” Savukārt skolotāju trūkumu Rīga tieši tā cer novērst: mazinot vidusskolu skaitu.
Jautāta, kā rīkosies, ja bērnam nebūs iespējas iestāties kādā no Rīgas vidusskolām, K. Jučkoviča atbild, ka, iespējams, meklēs privātskolu, jo uz tām pašvaldības prasības neattiecas.
“Par profesionāli tehnisko skolu neesam domājuši, jo 9. klases beidzējs ir izteikts teorētiķis ar interesēm par cilvēka psiholoģiju, intereses par praktiskām lietām viņam nav,” piebilst satrauktā māmiņa.
Tikmēr A. Pēterkopa norāda, ka viens no iemesliem Rīgas skarbajam lēmumam ir arī valsts vēlme panākt, lai puse 9. klašu absolventu dodas uz profesionālajām izglītības iestādēm: “Tās ir brīnišķīgas, modernas mācību iestādes, kur var iegūt profesiju!” Tiesa, profesionālās izglītības iestādes ir valsts, nevis pašvaldību dibinātas.
