Juris Lorencs: Vidusslānis kļūst “plānāks” – nodokļus samaksāt aizvien grūtāk 17
Sēžot pie redakcijas telefona un uzklausot lasītāju zvanus, viegli var pārliecināties, ka cilvēkus šobrīd uztrauc nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Iedzīvotāju nemieru pamanījusi arī valdība. Finanšu ministrija atbalstījusi Tieslietu ministrijas priekšlikumu – nekustamā īpašuma nodokļa kāpums turpmāk nedrīkstot pārsniegt desmit procentus gadā.
Bet ko nozīmē šie desmit procenti? Tie, kuri šobrīd maksā 100 eiro lielu nodokli, pēc desmit gadiem maksās jau 260. Pieaugums – 2,6 reizes. Savukārt tie, kuri maksā 200 eiro, pēc desmit gadiem jau būs spiesti šķirties no 520 eiro. Pavisam vienkārša matemātika, ģeometriskās progresijas rēķini, patiesībā pamatskolas kurss. Visgrūtāk samaksāt nodokli ir pensionāriem. Vidējā vecuma pensija Latvijā patlaban ir ap 300 eiro, savukārt tās vidējais pieaugums no indeksācijas aizvadītajā gadā bija vien 3,64 eiro. Viegli aprēķināt, ka, pieauguma tempam saglabājoties šādā līmenī, pēc desmit gadiem šī pensija būs vien 336 eiro. Pieaugums – aptuveni 1,1 reizi. Domājiet paši, kā būs.
Protams, viss vēl var mainīties. Eiropā un Latvijā var sākties negaidīts saimnieciskais bums. Taču pagaidām, kā saka, lietas ir tādas, kādas tās ir. Turklāt vēl jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits Latvijā patlaban samazinās aptuveni par vienu procentu gadā. Tātad vismaz pievienotās vērtības nodokļa bāze, kas rodas no pircēju aktivitātes, desmit gadu laikā būs sarukusi par 10%. Rēķinot uz vienu cilvēku, arī šis faktors neizbēgami pastiprinās nodokļu slogu.
Viena no vidusšķiras pazīmēm ir nekustamais īpašums. Latvijai šai ziņā paveicies – līdz ar padomju laikā atņemto īpašumu atgūšanu un dzīvokļu privatizāciju ar sertifikātu palīdzību pirmajos neatkarības gados pie mums izveidojās plašs īpašnieku slānis. Tomēr tas lēnām, bet noteikti samazinās. Visuzskatāmāk šis process vērojams laukos, kur zemes un meži pamazām koncentrējas turīgāko, tostarp arī ārzemnieku, rokās. Bet tagad arī Rīgā un Jūrmalā bieži dzird – mēs vairs nevaram samaksāt nodokli par māju, nāksies to pārdot un pārvākties uz kādu mazpilsētu. Žēl. Vismaz klasiskajā kapitālismā par sabiedrības stabilitātes garantu uzskata tieši vidusšķiru. Iespējams, ka digitālo tehnoloģiju laikmetā to nomainīs citi sabiedrības slāņi, kas kontrolēs kādas jaunas īpašuma formas. Tomēr nekustamais īpašums, kas pastāv jau tūkstošiem gadu, būs svarīgs arī turpmāk.
Un te nu mēs nonākam pie parādības, kas vērojama visā pasaulē un ko nereti dēvē par tradicionālās vidusšķiras “izskalošanos”. Ne tikai Latvijā un jaunajās ES valstīs, arī Rietumeiropā un ASV vidusslānis kļūst aizvien “plānāks”, tam aizvien grūtāk samaksāt rēķinus, nodokļus un kredītu procentus, uzcelt māju, izskolot bērnus un iekrāt pensiju. Atbildes reakcija – vidusšķira esot “sabuntojusies”. Dziļāk paanalizējot labējo spēku panākumus Eiropā, pētnieki secina, ka to pamatā nav tikai naids pret imigrantiem, bet arī vidusšķiras bailes par savu nākotni. Protesta demonstrācijās, kas nupat marta nogalē notika Krievijas un Baltkrievijas pilsētās, piedalījās pirmām kārtām tieši vidusšķira, turklāt valdošo aprindu korupcija bija tikai viens no neapmierinātības iemesliem. Tas, ko šie cilvēki cita starpā vēlējās pateikt Putinam un Lukašenko, – ļaujiet mums vienkārši dzīvot, netraucējiet mūs. Arī Latvijā 2007. gada oktobrī “lietussargu revolūcijā” pulcējās ne jau neapmierinātie strādnieki vai zemnieki, bet gan tie, ko saprotam ar vidusšķiru. Un lai arī prasības tolaik bija nevis ekonomiskas, bet politiskas, tās tomēr tikai vēlreiz apliecināja Latvijas sabiedrības iekļaušanos pasaules kopējās attīstības tendencēs. Problēma tikai tā, ka nākamreiz pie Saeimas skanēs ne vien politiskas, bet jau ekonomiski neizpildāmas prasības. Piemēram – atcelt nekustamā īpašuma nodokli vispār.
