FOTO. Itāļu paradīze zemes virsū – Sardīnijas sala 5
Signe Mengote, “Mājas Viesis” AS “Latvijas Mediji”
Abi esam kaislīgi ceļotāji. Ļoti priecājos, ka mums saskan šī interese, jo tā ļauj kopīgi izzināt pasauli, iepazīt jaunas kultūras, cilvēkus. Dalīt šo ceļotprieku ar mīļajiem cilvēkiem vienmēr ir dubultā patīkami. Jāatzīst, ka Sardīnija gan nekad iepriekš īsti nebija mūsu ceļojumu sarakstā. Bieži pārspriežam, kur varētu doties, ko vēl gribas redzēt, taču šī sala vienmēr palika ēnā.
Šobrīd nesaprotu – kādēļ gan tā? Iespējams, tādēļ, ka mūsdienās sociālie tīkli un mediji vairāk izceļ citus ceļojumu mērķus, radot ažiotāžu ap konkrētām, visiem jau sen zināmām un pazīstamām vietām. Es teiktu, ka Sardīnija ir tāda kā vēl neapbružāta pērle: reti kurš mūsu paziņa ir tur viesojies, tāpēc nācās visu organizēt pašiem, bez īpašām gaidām un izpratnes par to, ko un kā labāk darīt. Šajā rakstā iepazīstināšu jūs ar šo pasakaino vietu, daloties pieredzētajā. Kā jau katru jaunu vietu apmeklējot, nākas piedzīvot gan elpu aizraujošus brīžus, gan arī saprast, ko nākamreiz varētu darīt citādi.
Pirmie iepazīšanās brīži
Mūsu ceļojums sākās ar “Air Baltic” lidojumu Rīga–Olbija. Pilsēta atrodas Sardīnijas ziemeļu daļā. Tā nav pārāk liela, tāpēc brauciens ar taksi no lidostas uz jebkuru viesnīcu Olbijas reģionā nav ilgs, taču nav arī lēts. Mūsu padsmit minūtes garais brauciens izmaksāja 30 eiro, taču citādi uz viesnīcu kalna galā īsti nav iespējams tikt. Sardīnijas iedzīvotāji izmanto tūristu pieplūdumu vasaras sezonā, lai atpelnītu zaudēto. Ziemā taksis izmaksātu 15 eiro, bet vasarā – 30.
Mūsu izvēle krita par labu viesnīcai ar nosaukumu “Luna Lughente”. Lieliskas atsauksmes, laba lokācija, viss tīrs un gaišs. Brokastis ir iekļautas cenā, viesnīcai ir skaists baseins ar burvīgu skatu uz jūru un klintīm. Viesnīcā valdīja liels miers un klusums – mēs to no sirds izbaudījām, taču šī naktsmītne noteikti nederēs tiem, kuriem labāk patīk kustība un ballītes. Jāpiemin, ka “Luna Lughente” atrodas kalnā, apkārt nav nekā. Ja vien nav izīrēts auto, tikt, piemēram, uz citiem restorāniem, lai paēstu vakariņas, nav iespējams. Lielisks bonuss bija tas, ka tiek piedāvāta iespēja ar busiņu doties uz tuvējo pludmali: personāls aizved un atved konkrētā laikā. Izmantojām arī šo iespēju, jo Pitulongu pludmale bija patiesi skaista.
Apmesties Olbijā izvēlējāmies tādēļ, ka tas ir tuvu lidostai, taču ceļojuma gaitā sapratām, ka otrreiz šeit apmestos tikai pašā ceļojuma sākumā vai beigās. Sardīnija ir ļoti liela sala – otrā lielākā sala Vidusjūrā aiz Sicīlijas, tāpēc, lai nokļūtu no vienas vietas uz otru, jāmēro tāls ceļš. Mans ieteikums būtu palikt, piemēram, trīs dažādās vietās, lai pagūtu apskatīt pēc iespējas vairāk. Mēs šoreiz izzinājām salas ziemeļu daļu, jo braukt uz dienvidiem četras stundas, lai tikai izkāptu no mašīnas un dotos atpakaļ, jēgas nav nekādas. Mēs esam ceļotāji baudītāji, kuri neskrien pa galvu, pa kaklu, lai tikai ievilktu ķeksīti apskates vietu sarakstā, tāpēc šādi gari pārbraucieni mums nederēja.
Jā, lai apskatītu Sardīniju, nepieciešams auto – citādi nu nekādi. Ar saviem ceļojumu stāstiem parasti dalos platformā “Instagram”, un kāda meitene man rakstīja, ka centusies izbraukāt salu ar sabiedrisko transportu, bet, tā kā autobusu pieturas atrodas visai tālu no dažādām pludmalītēm, tā arī nav sanācis redzēt gandrīz neko no Sardīnijas skaistuma… Ideālajā variantā mašīnu iesaku īrēt uz visu ceļojuma laiku. Vislabākās atsauksmes bija par salas vietējo kompāniju “Only Sardinia”, un tiešām viss bija lieliski un bez jebkādas aizķeršanās. Par auto nomu jāsāk domāt laikus, jo trīs nedēļas pirms mūsu ceļojuma bija pieejamas vairs tikai dažas opcijas.
Pludmale pēc pludmales
Lai gan sākotnēji bijām iecerējuši doties tālākos braucienos, sākot pētīt to, cik kalnaina ir sala, cik līkumaini ir tās ceļi, nolēmām labāk saīsināt maršrutus, apskatīt mazāk vietu, bet darīt to pamatīgi. Noteikti jābrīdina, ka daudzas Sardīnijas pludmales ir sasniedzamas tikai ar kājām (ejot, piemēram, veselas divas stundas vienā virzienā) vai ar laivu no krasta. Tas viss ir jāizpēta, pirms kaut kur dodaties. Mēs ar vīru šādā veidā iekļuvām vietā, kur dzīvo tikai vietējie salas iedzīvotāji, un ieliņas ir šauras, šauras – gandrīz neizbraucamas. Beigās izrādījās, ka pie pludmales nemaz nevar piekļūt. Īsāk sakot – brauciens un centieni velti. Lai plānošana notiktu veiksmīgāk, iesaku apmeklēt mājaslapu www.sardinianbeaches.com – tur atradīsiet detalizētu informāciju par visām Sardīnijas pludmalēm. Vai ir stāvvieta, cik tālu no tās būs jāiet ar kājām, vai pie pludmales vispār var piekļūt, vai tur ir kafejnīcas un tā tālāk. Ļoti noderīgs rīks. Mēs apmeklējām vairākas pludmales, jo Sardīnijā tās tiešām ir īpašas un ļoti skaistas, un tik dažādas: ar sniegbaltām smiltīm, ar akmentiņiem, ar dzeltenīgākām smiltīm. Vienā ūdens būs debeszils, otrā – tumšāks, kādā pludmalē būs viļņains un vējains, citā savukārt mierīgs kā baseinā.
Mums ļoti patika Taverna pludmale, kurā bija arī lielisks pludmales bārs ar nosaukumu “Tavernetta Beach” – ļoti tuvu atrodama arī stāvvieta, kas ir liels pluss. Pavisam nejaušs atradums bija “Golfo del Pevero” – pludmale ar neiedomājami zilu ūdeni. Tik dzidrs, ka var redzēt katru balto smilšu graudiņu. Visvairāk Sardīnijas pludmalēs man patika tas, ka pat tad, ja pludmale ir liela un ļaužu pārpildīta, katrs var atrast sev kādu klusāku vietiņu, ja vien ir vēlme. Skaistie, lielie akmeņi norobežo un izveido vairākas maziņas, privātas pludmalītes, kur iespējams noslēpties no citiem pludmales apmeklētājiem.
Skaistāko saulrietu savukārt baudījām pilsētiņā ar nosaukumu “Baja Sardinia”, kur uzmeklējām mazu, ne tik populāru pludmalīti, kurā arī bija šīs atsevišķās, privātās vietiņas. Daudzi cilvēki tieši pirms saulrieta devās prom, tāpēc to baudījām pilnīgi vieni. Pašas pludmales nosaukums ir “Tre Monti”, un pie pludmales tuvumā atrodas automašīnu stāvvieta. Protams, arī lielās pludmales, piemēram, “Porto Istana”, ir vērts apmeklēt. Lai kur jūs dotos, nošaut greizi nav iespējams, ja vien pirms tam izpēta visu aktuālāko informāciju par konkrētajām vietām.
Itālija – vīna karaļvalsts
Katru reizi, kad viesojos Itālijā, uzmeklēju kādu vietējo vīna darītavu. Sardīnija nebija izņēmums – tur vīns ir īpašā cieņā, un vīna darītavu ir tiešām daudz. Kā izvēlēties to īsto un vienīgo? Es parasti lasu atsauksmes internetā, kā arī skatos, kur vīna darītava atrodas, cik liela un atpazīstama tā ir. Lielās un populārās vietas nekad neizvēlos, jo tādas burvības un sirsnības, kāda ir mazajās ģimenes vīna darītavās, tur nav. Mēs izvēlējāmies doties uz “Lu Beddu” vīna darītavu, kura, kā izrādās, ir otra vecākā visā Sardīnijā. Sākotnēji gan galvenā nodarbe bija izaudzēto vīnogu nodošana citiem uzņēmumiem, bet jau labu laiku saimnieki ražo gardu vīnu arī paši.
Mums ļoti paveicās, jo tajā vakarā bijām tur vienīgie, tāpēc saimniece veltīja visu savu uzmanību, varējām uzdot jautājumus, iepazīt apkārtni, uzzināt vīna tapšanas un degustācijas noslēpumus. Jutāmies kā pieņemti viņas ģimenē. Saimniece Marija mūs cienāja ar ārkārtīgi gardām aprikozēm no sava dārza, kā arī ar sieru un citām uzkodām. Vīna degustācija (trīs vīni + uzkodas) izmaksāja 20 eiro vienam cilvēkam. Un tas it nemaz nav dārgi, ja salīdzinām ar citām vietām. Tos vīnus, kuri iegaršojas, var iegādāties un vest mājās kā lielisku suvenīru saviem mīļajiem vai sev pašiem. Mēs parasti no Itālijas vīna darītavām vestos vīnus malkojam kādā īpašā dienā, par godu kādam īpašam notikumam.
Vīna darītavas apkārtne ir ļoti skaista – kalni, klintis, klusums un miers. Es vienmēr sajūsminos par to, kā itālieši māk saglabāt visu veco, vēsturisko, neko nejaucot, neizmainot un izceļot galvenās vērtības.
Lai brauciens uz “Lu Beddu” nebūtu veltīgs, degustācija jāpiesaka iepriekš. To var izdarīt, rakstot uz e-pastu vai sūtot ziņu uz saimnieku telefona numuriem. Detalizētāka informācija par cenām, piedāvājumu, darba laiku un rezervāciju pieejama mājaslapā www.lubeddu.it.
Gardi gan
Itāliešu virtuve ir mana iecienītākā – picas, pastas, jūras veltes, brusketas maizītes, dažādās uzkodas. Vienmēr viss ir tik gards, svaigs un kvalitatīvs. Arī Sardīnijā baudījām visus šos labumus. Sardīnija ir sala, tādēļ ir lietas, kas atšķiras no Itālijas kontinentālās daļas. Piemēram, nekad iepriekš nebiju dzirdējusi par saldo ēdienu ar nosaukumu “Seadas” – mīkla (tāds kā pelmenītis), pildīta ar sāļo, ne saldo, sieru, un pa virsu tam lej medu. Izklausās nesavienojami, ne tā? Bet ticiet man, ir tik ļoti garšīgi! Šo desertu baudīju pat vairākkārt.
Sardīnijā svinējām ceturto kāzu jubileju, tāpēc svētku vakariņas izvēlējāmies baudīt vienā no labākajiem restorāniem Sardīnijā. Bet nē, tas nenozīmē, ka tas ir kāds ekstra smalkais un dārgais “Michelin” restorāns – manuprāt, vislabākās un ģeniālākās lietas ir vienkāršas. Tas bija agrotūrisma saimniecības restorāns “Cabu Abbas”. Un tiešām, citu cilvēku atsauksmes nemeloja: tā bija vienreizēja, unikāla pieredze, kā arī viens no labākajiem restorāniem, kādā esam viesojušies. Koncepts ir ļoti interesants – visi viesi sāk ēst vienlaikus, pulksten 20.30. Kopā tiek pasniegti apmēram 17 dažādi ēdieni, un jā, lai gan tas izklausās pārāk daudz, patiesībā liela daļa no tiem ir nelielas uzkodas, ēdieni, kurus nogaršot, ne pārēsties. Viss bija tieši tādos daudzumos, lai pat cilvēki, kuri ikdienā neēd lielas porcijas, varētu visu nobaudīt. Tika pasniegti Sardīnijas tradicionālie ēdieni, kā arī mājas vīns un ūdens neierobežotā daudzumā. Vienam cilvēkam šis prieks izmaksā 42 eiro, un tas nudien nav daudz, ņemot vērā piedāvājumu un to, cik viss bija lieliski. Arī šī vieta atrodas kalnā, skats ir skaists, un atmosfēra brīnišķīga. Itālijā liela daļa uzņēmumu pieder ģimenēm, tāpēc vienmēr tiek nodrošināta ļoti personiska pieeja un sirsnīga attieksme. Šo vietu mēs tiešām ieteiksim visiem, kuri plānos doties uz Sardīniju. Un, starp citu, tā atrodas ļoti tuvu Olbijai.
Kā jau salā, Sardīnijā augstā cieņā ir dažādas jūras veltes – svaigas zivis, pastas ar mīdijām, jūras velšu sautējums, kalmāri, astoņkāji, austeres. Tās var baudīt teju katrā kafejnīcā, restorānā. Un viss, ko izmēģinājām mēs, bija tiešām gards un svaigs. Kas attiecas uz citām ar ēdieniem un dzērieniem saistītām lietām, pavisam noteikti ir jānogaršo mirto, kas ir Sardīnijas tradicionālais liķieris. Tas ir gatavots no mirtes ogām un ir patiesi garšīgs. Mirto liķierim ir divi veidi – tumšais un gaišais. Tos var iegādāties arī veikalos – lielisks suvenīrs.
Salu arhipelāgs
Viss, ko darījām un redzējām Sardīnijā, mums patika, taču ir viens notikums, kurš atmiņā iespiedies īpaši spēcīgi – brauciens uz Madalēnas salu arhipelāgu. Tā ir salu grupa Bonifačo šaurumā starp Sardīniju un Korsiku. Arhipelāgu veido septiņas lielākas salas, kā arī vēl pāris pavisam mazītiņas saliņas. Lielākā no salām ir Madalēnas sala, un pārējās ir Budelli, Santamarija, Kapraija, Spargi un citas. Lai gan salas ir apdzīvotas, tās ir īpaši aizsargātas: piemēram, ir pludmales, kurās tūristiem uzturēties ir aizliegts, kā arī arhipelāgs ietilpst pasaules UNESCO mantojumā.
Lai gan uz sauszemes mēs neizkāpām, brauciens ar lielo katamarānu pa dažādām Madalēnas pludmalēm bija neaizmirstams. Kompānija “Sportoutdoors Viaggi” no Sardīnijas pilsētas Palau ar katamarānu ved uz salu arhipelāgu, izmeklējot skaistākās vietas, kuras neapmeklē tik daudz tūristu. Visiespaidīgākais moments bija pelde Budelli dabiskajos baseinos – ūdens tur ir tik dzidrs un vietām tik sekls, ka rodas sajūta – esi baseinā, ne jūrā. Kopumā šis brauciens aizņem apmēram septiņas stundas un vienai personai izmaksā 100 eiro. Cenā ietilpst pusdienas, ļoti gardas uzkodas un vīns. Kapteinis un viņa palīgs bija ļoti zinoši, atraktīvi, izpalīdzīgi. Tā patiesi bija viena burvīga diena vienā no skaistākajām vietām, kādas esmu redzējusi.
Sākotnēji mēs nedaudz bažījāmies par to, ka uz klāja būs 24 cilvēki, taču katrs no mums atrada sev vietu, neviens nevienu netraucēja, visi atpūtās gan kopīgi, gan atsevišķi.
Starp citu, Itālijā līdz noteiktam motora tilpumam iespējams izīrēt laivu un braukt ar to bez licences. Mēs šādu variantu esam izmēģinājuši Grieķijas salās, taču šoreiz uzrunāja tieši šis brauciens, kurā viss ir nodrošināts un iepriekš izplānots mūsu vietā – un tas nelika vilties. Dažādas kompānijas piedāvā dažādus braucienus, ekskursijas, tāpēc katrs var izvēlēties sev tīkamāko variantu. Ir iespējams doties delfīnu apskates braucienā, taču nav garantijas, ka delfīni tur tiešām būs, tāpēc šoreiz no tā atteicāmies.
Bella Sardīnija
Šajā skaistajā salā viesojāmies jūnija vidū, un vismaz tobrīd tūristu pūļi nebija neciešami lieli. Vislielākais cilvēku pieplūdums parasti gaidāms jūlijā un augustā – tā tas ir visā Itālijā, jo tad liela daļa cilvēku dodas atvaļinājumos. Šogad ar draudzeni maijā pāris dienu padzīvojāmies pa Sorento un Amalfi piekrasti Itālijas dienvidos – esmu tur bijusi vairākkārt un droši varu apgalvot, ka maija vidus un jūnija sākums Itālijas apskatei ir vislabākais laiks. Tāpēc arī uz Sardīniju droši var doties šajos gada periodos. Tāpat patīkams un joprojām silts ir arī septembrī, oktobra sākumā.
Bella Sardinia jeb skaistā Sardīnija ir tas, kas man skan galvā, kad domāju par šo salu. Tā ir atstājusi burvīgu pēcsajūtu un lielu vēlmi atgriezties. Galu galā palika vēl tik daudz kā neatklāta, neuzzināta un neizpētīta. Lai gan sala, tās daba ir tiešām skaista, tā nebūtu pilnīga bez saviem cilvēkiem – jaukajiem, sirsnīgajiem, izpalīdzīgajiem sardīniešiem, kuri sagaida ar mīļu smaidu, pacienā ar gardu ēdienu, uzsāk sirsnīgu sarunu un liek justies kā mājās. Mīļie lasītāji, ja esat kaislīgi ceļotāji, taču Sardīnija līdz šim nebija nonākusi jūsu redzeslokā, es jūs iedrošinu – dodieties turp! Es apsolu, ka nenožēlosiet!
Uzziņa
• “Air Baltic” no Rīgas uz Olbiju veic tiešo reisu reizi nedēļā.
• Labākais laiks, kad viesoties Sardīnijā, – maijs, jūnijs, septembris.
• Sardīnija ir liela sala, tāpēc, lai pārvietotos, nepieciešams auto.
• Sardīnija ir otra lielākā sala Vidusjūrā – aiz Sicīlijas.
• Krasta līnija ir 1850 kilometrus gara.
• Vienīgais reģions Itālijā, kurā nav šoseju, autobāņu – tikai nelieli ceļi.
