Diēta, kura par 9% samazina risku nomirt no sirds slimībām, saslimt ar vēzi. Atbalsta latviešu speciālisti 0
Vairāk dārzeņu, augļus – ar mēru
“Lielas augļu un dārzeņu devas, pilngraudu produkti, olīveļļa, piena produkti ar dabiski zemu tauku saturu, vismaz divas reizes nedēļā zivis, gaļa nelielos daudzumos, zāļu tējas un ūdens. Maltīti var papildināt arī ar nedaudz vīna, gatavojot izmanto daudz garšvielu un pavisam maz sāls,” sirdij draudzīgu uzturu jeb tā saucamo Vidusjūras diētu raksturo P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe Iveta Mintāle, piebilstot, ka šo ēšanas stilu var ievērot, izmantojot arī Latvijā audzētus produktus.
“Nav vienotas ēdienkartes, kura derētu pilnīgi visiem. Uztura ieteikumi sirds slimību profilaksei atšķirsies no tiem, kas jāievēro tad, ja jau ir kādas nopietnas sirds slimības un blakus saslimšanas,” skaidro Vidzemes slimnīcas uztura speciāliste Agnija Irkle. Taču gadījumos, kad sirds slimību vēl nav vai tās ir vieglā stadijā, Vidusjūras diēta, kuru iespējams pielāgot arī Latvijas apstākļiem, būs īsti vietā.
Viens no svarīgākajiem diētas principiem – atbilstoši sezonai uzturā lietot pēc iespējas vairāk dažādu (vienā maltītē – vismaz četru piecu veidu) vietējo dārzeņu. Ar augļiem, kuros ir daudz cukura, gan nevajadzētu pārcensties, tādēļ ar diviem āboliem vai bumbieriem dienā pilnīgi pietiek. Iveta Mintāle norāda, ka sezonas dārzeņos ir ne tikai daudz vitamīnu un citu bioloģiski aktīvu vielu, bet arī šķiedrvielas, tādēļ tiem jābūt ikvienas maltītes sastāvā. Piemēram, tomāti satur likopēnu, kas samazina holesterīna līmeni asinīs. Laba alternatīva tradicionālajiem kartupeļiem, makaroniem vai rīsiem ir pākšaugi – zirņi, lēcas, pupas. Tie satur gan šķīstošās un nešķīstošās šķiedrvielas, gan ogļhidrātus un augu olbaltumvielas. Šķiedrvielas ne tikai normalizē holesterīna un cukura līmeni asinīs, bet uzlabo arī gremošanas sistēmas darbību. Tās var uzņemt arī ar riekstiem, klijām, sēkliņām, piemēram, linsēklām, sasmalcinātām auzu pārslām.
Uztura speciāliste skaidro: “Sasmalcinātas linsēklas ir labs omega taukskābju avots, bet veselās sēklās ir vairāk šķiedrvielu, tādēļ tās pilda zarnu “skrubīša” funkciju.” Papildus lietojot šķiedrvielas, vajag arī padzerties – uz katru ēdamkaroti pārslu vai sēkliņu glāzi ūdens. Sirds slimniekiem, kuri cieš no tūsku veidošanās, par izdzertā ūdens daudzumu vajadzētu konsultēties ar ārstu.
Kardioloģe uzskata, ka pagaidām nenovērtēts taukvielu avots Latvijā ir kvalitatīva aukstā pirmā spieduma olīveļļa. Tās lietošana svaigā veidā, piemēram, salātos, ne tikai palielina augstā blīvuma, bet arī pazemina zemā blīvuma holesterīna līmeni, kā arī labvēlīgi ietekmē asinsspiedienu. Vērtīgās omega taukskābes ir arī vietējā linsēklu, kviešu dīgstu un kaņepju eļļā, kuru gan nedrīkst karsēt, toties var lietot svaigu – pie salātiem. Pieaugušajiem ieteicamā dienas deva – 2 tējkarotes eļļas.
Vidusjūras diētā daudz tiek lietotas mazās jūras zivis, piemēram, sardīnes, kas satur omega-3 taukskābes. Vietējā alternatīva varētu būt reņģes, kuras atšķirībā no tunča vai laša nav arī pārāk dārgas. Diemžēl saldūdens zivis, kuras var noķert mūsu upēs un ezeros, šīs vērtīgās taukskābes nesatur, taču tās ir labs olbaltumvielu avots un alternatīva gaļai.
