ES akceptē militāro operāciju izmantošanu pret cilvēku kontrabandistiem 0
Nedēļas sākumā Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministri vienojušies izmantot jūras spēkus, lai pārtvertu un iznīcinātu kuģus, ar kuriem cilvēku kontrabandisti no Ziemeļāfrikas uz Eiropu mēģina pārvadāt imigrantus. Iepazīstinot ar pieņemto lēmumu, ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni informēja, ka jūras operācijas Vidusjūrā varētu tikt sāktas jūnijā, kas ir laiks, kad tradicionāli ik gadu palielinās migrantu plūsmas apjomi.
Pret kontrabandistiem, nevis bēgļiem
Mogerīni skaidroja, ka militāro operāciju mērķis būs apturēt cilvēku kontrabandistus, vēl pirms tie ar nedrošajām laivām uzsākuši ceļu pāri Vidusjūrai uz Eiropu vai neilgi pēc brauciena sākuma. Pārtverot migrantu kuģus, Eiropas valstu jūras spēki šos kuģus atgrieztu Āfrikas ziemeļos esošo valstu ostās un tos iznīcinātu. Pēc raidsabiedrības BBC rīcībā esošās informācijas, militārās operācijas Vidusjūrā pārraudzīs Itālijas jūras spēku kontradmirālis Enriko Kredendino, kurš iepriekš vadījis ES pretpirātisma operācijas pie Somālijas krastiem. Misijas štābs atradīsies Romā, bet savus kuģus operāciju veikšanai piesolījušas arī Britānija, Francija, Vācija un Spānija.
Pēc Mogerīni sniegtajām ziņām, militārās operācijas Vidusjūrā tiks īstenotas trīs posmos. Sākotnēji tiks ievākta izlūkinformācija par kontrabandistiem un viņu darbībām, tad tiks īstenotas iespējamo kontrabandistu laivu un kuģu pārbaudes, bet noslēdzošajā posmā paredzēts šīs laivas iznīcināt. “Jautājums nav tik daudz par laivu iznīcināšanu, cik par kontrabandistu biznesa modeļu iznīcināšanu,” uzsvēra ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Tāpat, iepazīstinot ar šiem plāniem, ES dalībvalstu ministri uzsvēra, ka šo operāciju mērķis ir īpaši vērsties pret cilvēku kontrabandistiem, nevis bēgļiem.
Meklē sabiedrotos viņpus Vidusjūrai
Militāro operāciju īstenošanai ir jāsaņem akcepts ne tikai no ES valstu valdībām, bet arī no Ziemeļāfrikas valstīm un ANO Drošības padomes. Mogerīni sacīja, ka šobrīd īpaši svarīgi ir panākt vienošanos par sadarbību ar Lībijas amatpersonām. Šajā pilsoņu kara nomocītajā valstī cilvēku kontrabandisti īpaši aktīvi izmanto no kara un nemieriem bēgošos cilvēkus, lai uz viņu izmisuma rēķina nopelnītu prāvas naudas summas. “Mēs meklējam sadarbību. Arī Lībijas amatpersonām jāsāk uzņemties atbildība par savu teritoriju, zemi un jūras robežām,” uzsvēra Mogerīni, norādot, ka ES nāksies meklēt sadarbības iespējas ne tikai ar starptautiski atzīto Lībijas valdību, kuras sēdeklis atrodas valsts austrumos esošajā Vidusjūras piekrastes pilsētā Tobrukā, bet arī ar Tripoli, kas atrodas islāma kaujinieku kontrolē un kur, kā šonedēļ ziņoja ASV laikraksts “The Wall Street Journal”, nostiprinās teroristiskajai organizācijai “Islāma valsts” lojālie spēki.
Pirmdien neilgi pēc ES ārlietu un aizsardzības ministru saieta Lībijas valdības pārstāvis no Tobrukas ziņu aģentūrai “AFP” sacīja, ka ar bažām raugās uz iespējamu militāro operāciju īstenošanu pret migrantu kuģiem. Lībijas valdības pārstāvis jebkādas militārās operācijas nodēvēja par “nehumānām” un “ļoti satraucošām”, norādot, ka par to mērķiem kļūdaini varētu kļūt arī zvejnieku laivas. Vienlaikus viņš piebilda, ka jebkādas militārās operācijas Lībijas teritorijā būtu īstenojamas tikai sadarbībā ar šīs valsts varasiestādēm.
Kritizē militārās operācijas
Āfrikā un Tuvajos Austrumos nerimstot asiņainajiem konfliktiem un karadarbībai, Eiropu mēģina sasniegt aizvien lielāks skaits bēgļu, kontinenta dienvidos izraisot pēdējo gadu lielāko ar imigrāciju saistīto krīzi. Šogad Vidusjūrā centienos ar nedrošām laivām sasniegt Eiropu dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 1800 cilvēku, kas ir 17 reizes vairāk nekā pērn pirmā pusgada laikā. Pēc ANO bēgļu aģentūras sniegtajiem datiem, pagājušajā gadā pēc patvēruma Eiropā vērsās aptuveni 436 tūkstoši cilvēku. Tāpēc, kā norāda eksperti, kamēr militārās operācijas, iespējams, noslāpēs migrantu plūsmas apmērus, tās nerisinās migrācijas problēmu – cilvēku bēgšanu no karadarbības un trūkuma Sīrijā, Afganistānā, Eritrejā un Āfrikas rietumos esošajās valstīs. “Es neesmu pārliecināta, ka [ES valstu] ministri saprot migrācijas dinamikas sarežģītību,” sarunā ar laikrakstu “The New York Times” sacīja Eiropas Migrācijas politikas institūta direktore Elizabete Koleta, paužot viedokli, ka militārajām operācijām Vidusjūrā būs ļoti neliela ietekme uz cilvēku kontrabandistu aktivitātēm.
