Ēdiena ņemšana no lielveikalu atkritumu tvertnēm Vācijā ir sodāma – vides aktīvisti nelegāli “glābj” pārtiku 10
Laine Aizupe, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ēdiena ņemšana no lielveikalu atkritumu tvertnēm Vācijā ir sodāma, taču daudzi nav mierā ar tādu izšķērdību.
Pasaules Dabas fonda pētījumā “Lielā izmešana” konstatēts, ka Vācijā katru gadu atkritumos nonāk vairāk nekā 18 miljoni tonnu pārtikas, kas ir gandrīz viena trešdaļa no valsts kopējā pārtikas apjoma.
Tiek lēsts, ka lielākā daļa no šīs pārtikas – aptuveni 10 miljoni tonnu – netiktu izmesti atkritumos, ja būtu uzlabota apsaimniekošana, izmantotas ilgtspējīgākas tirdzniecības stratēģijas un mainīti patērētāju paradumi.
Katru sekundi atkritumos tiek izmesti 313 kilogrami vēl pilnībā uzturā lietojamas pārtikas. Un jāatzīst, ka lielākie vaininieki ir tieši iedzīvotāji.
Katrs no viņiem gadā izmet vidēji 78 kilogramus ēdiena.
Taču arī atkritumu tvertnēs pie lielveikaliem tiek izšķērdēti milzīgi apjomi pārtikas. Lielākoties šie produkti vēl ir droši izmantojami uzturā.
Iemesls to izmešanai parasti ir vai nu bojāts iepakojums, vai viens bojāts dārzenis lielākā iepakojumā un, protams, arī – beidzies derīguma termiņš, kas arī ne vienmēr automātiski nozīmē risku veselībai.
Populāra “konteinerošana”
Atsevišķi vides aktīvisti un studējošie savu sašutumu pret šo izšķērdību izrāda, dodoties “konteinerot” – pēc veikalu slēgšanas no lielveikalu atkritumu tvertnēm “glābdami” produktus.
Sociālajos tīklos jau gadiem kursē piedzīvojumu stāsti un pamācības, kā pareizāk “glābt” produktus – tumsas aizsegā, ģērbjoties tumšās, neuzkrītošās drēbēs, uzvedoties klusi, neko nelaužot un daloties ar guvumu.
Nav zināms, cik daudz cilvēku lielveikalu atkritumu tvertnēs meklē derīgu pārtiku.
“Facebook” grupā “Konteinerošana Berlīnē” ir 6316 biedri. Viņi apmainās ar informāciju par lielveikaliem, kuros ir viegli piekļūt atkritumu konteineriem.
Eksperti “konteinerošanu” vairāk saskata saistībā ar attieksmi, kas kritizē globaliz
āciju un kapitālismu, nevis ar trūkumu.
Taču neatkarīgi no motivācijas likuma priekšā Vācijā šāda rīcība ir zādzība, un retos gadījumos lielveikali pret aktīvistiem vēršas, izmantojot likuma stingrību. Parasti tiek piemēroti lieli naudas sodi.
“Tas ir nožēlojami, ka cilvēki tiek sodīti par to, ka viņi no atkritumu tvertnēm izvelk vēl lietojamus produktus,” norāda Brēmenes Tieslietu departamenta preses pārstāvis.
Līdzīgās domās ir arī Vācijas tieslietu ministrs Marko Bušmans un lauksaimniecības ministrs Čems Ecdemirs, kuri kopīgi aģitē par grozījumu “konteineru” likumā.
“Ja cilvēki savāc veikalos izmesto pārtiku, nenodarot kaitējumu īpašumam, es nedomāju, ka par to ir jāturpina saukt pie atbildības,” uzskata Bušmans.
Savukārt Ecdemirs uzsver, ka plānotie grozījumi būtu svarīgs signāls un tikai viens no daudziem elementiem cīņā pret pārtikas izšķērdēšanu.
Abu ministru iniciatīva jau izpelnījusies plašu rezonansi un atzinību sabiedrībā un īpaši vides un sociālā taisnīguma aktīvistu vidū.
Piemēram, Saksijas-Anhaltes pārtikas bankas “Tafel” reģionālais priekšsēdētājs Andreass Štepūns atbalsta ne tikai “konteinerošanas” dekriminalizēšanu, bet arī iestājas pret vainas apmainīšanu vietām.
Pie atbildības būtu jāsauc pārtikas izšķērdētāji, nevis glābēji. Viņš saka: “Tā kā pārtikai nemaz nepienākas atrasties atkritumu tvertnē, mēs jau ilgu laiku atbalstām arī pārtikas glābšanas likumu.”
Tirgotāji nepiekrīt
Pilnīgi pretējās domās ir tirgotāji. Vācijas Pārtikas tirgotāju federālā apvienība (BVLH) uzskata, ka konteineru izmantošana var kaitēt veselībai.
“Konteinerojot” varētu tikt patērēta pārtika, kas pēc izņemšanas no tirdzniecības atkritumu tvertnēs ir piesārņota ar svešķermeņiem, piemēram, stikla vai metāla šķembām, brīdina BVLH pārstāvis Kristians Bēthers.
Tāpat viņš uzsver, ka nedrīkst aizmirst, ka Vācijā jau tagad pārtikas preču tirgotāji ir galvenie pārtikas banku, tā saukto “Tafel”, apgādātāji.
“Pārtikas bankām mēs katru gadu ziedojam 80 000 tonnu preču,” saka Bēthers.
Viņš piebilst, ka nozarē, protams, nepieciešams optimizēt plānošanas sistēmu, lai vēl vairāk samazinātu atkritumu daudzumu.
“Tomēr lielveikalam tas ir grūtāk nekā individuālam patērētājam,” saka Bēthers, tādējādi atgādinot, ka lielākie šķērdētāji ir paši pircēji.
Pārtikas izšķērdēšana, protams, nav vien Vācijas problēma. Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, ik gadu pasaulē tiek izmestas 1,3 miljardi tonnas uzturā vēl lietojamas pārtikas. Un citas valstis jau ir ķērušās pie problēmas risināšanas.
Piemēram, Francijā kopš 2016. gada spēkā ir likums, kas uzliek par pienākumu lielveikaliem, kuru veikala platība ir lielāka par 400 kvadrātmetriem, ziedot nepārdoto pārtiku vietējām pārtikas bankām vai citām labdarības organizācijām.
Par katru pārkāpumu, ja kāds to atklāj un iesūdz tiesā, ir paredzēts naudas sods 3750 eiro apmērā.
Pirmajos trīs gados kopš likuma pieņemšanas lielveikalu pārtikas bankām ziedoto produktu daudzums pieauga par 19%.
