Videonovērošana mājoklī – vai vērts tādu uzstādīt? Kādas ir izmaksas? Kā ar datu apstrādi? 0
Parastas privātmājas videonovērošanas sistēma – vai vērts tādu uzstādīt? Kādas ir izmaksas? MĀRIS Daugavpilī
Moderno tehnoloģiju laikmetā vieglāk ierīkojamas un lētākas kļūst arī videonovērošanas sistēmas.
Videonovērošana mākonī
Klasiskajā izpratnē videonovērošanas sistēma sastāv no kamerām, kas ieslēgtas datu ierakstīšanas un saglabāšanas iekārtām. Tomēr šāds komplekts var izmaksāt no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem eiro. Ir rūpīgi jāizvērtē nepieciešamība pēc šādas sistēmas, kuras lietošana visbiežāk jāsaskaņo arī Valsts datu inspekcijā. Iespējams, daudz izdevīgāk izmantot citas apsardzes metodes: uzstādīt pietiekami drošas durvis, logiem ierīkot līmplēves, kas neļaus izsist stiklus. Vai ierīkot signalizāciju un izmantot apsardzes firmas pakalpojumus.
Ja tomēr ir vēlēšanās redzēt, kas mājās notiek jūsu prombūtne laikā, interesants un pietiekami izdevīgs piedāvājums šķiet videonovērošana mākonī – tehnoloģija, kas sniedz iespēju bez speciālām zināšanām un piepūles pieslēgt novērošanas kameru un veikt videonovērošanu caur internetu.
Šajā gadījumā nav nepieciešami videonovērošanas serveri un sarežģīta iekārtu konfigurācija. Kameru pieslēdz tīklam, un caur speciālu aplikāciju viedtālrunī vai datorā iespējams redzēt reālā laikā kameras uzņemto video.
Internets, kamera un viedtālrunis
Atkarībā no izmantojamās kameras modeļa iespējams papildus dzirdēt skaņu caur kamerā iebūvēto mikrofonu un runāt vai nodot cita veida audiosignālu caur kamerā iebūvēto skaļruni, tāpat kameru var izmantot kā apsardzes sistēmu – detektējot kustību, tiek sākts ieraksts un nosūtīta ziņa adresātam.
Lai izmantotu sistēmu, vajadzīga IP kamera (izmaksas no 53 eiro), interneta pieslēgums ar vismaz 256 Kbps augšupielādes ātrumu, viedtālrunis vai dators, caur kuru ar aplikāciju vai web pieslēgties kamerai.
Videonovērošanas mākonī pakalpojums iespējams bez maksas reālā laika video skatīšanai. Šādu pakalpojumu piedāvā, piemēram, interneta vietnēs detektors.lv, dir.lv, www.signalizacija.lv, www.videoprojekts.lv un citās. Atliek vien interneta meklētājā ierakstīt frāzi “videonovērošana mākonī”.
No likuma skatpunkta
To, kad videonovērošana jāreģistrē, skaidro Datu valsts inspekcijas speciālisti:
“Fizisko personu datu aizsardzības likuma 21. panta 5. punkts noteic, ka pirms personas datu apstrādes uzsākšanas pārzinis reģistrē personas datu apstrādi Datu valsts inspekcijā, ja nav norīkots datu aizsardzības speciālists un tiek veikta videonovērošana, saglabājot personas datus. Līdz ar to, ja videonovērošanas darbības rezultātā tiek iegūti un apstrādāti arī personas dati, t.i., ja videonovērošanas kvalitātes iestatījumi ļauj ar nofilmētā materiāla starpniecību identificēt fiziskas personas un iegūtais materiāls tiek saglabāts veidā, kas ļauj tam pilnībā vai atsevišķos fragmentos piekļūt, ir jāveic personas datu apstrādes reģistrācija.
Lai reģistrētu personas datu apstrādi, Datu valsts inspekcijā jāiesniedz personas datu apstrādes reģistrācijas iesniegums (videonovērošana noziedzīgu nodarījumu novēršanas un īpašuma aizsardzības mērķim). Iesniegumu var iesniegt, ierodoties personīgi Datu valsts inspekcijā, atstāt to Datu valsts inspekcijas pastkastē, atsūtīt pašrocīgi parakstītu iesniegumu pa pastu vai aizpildīt un atsūtīt elektroniski, taču tādā gadījumā tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu. Personas datu apstrādes reģistrācijas (videonovērošana noziedzīgu nodarījumu novēršanas un īpašuma aizsardzības mērķim) iesnieguma veidlapas paraugs atrodams Datu valsts inspekcijas mājaslapā: www.dvi.gov.lv, sadaļā Reģistrācija, apakšsadaļā Veidlapas un formas.
Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 22. panta 9. daļu par katru personas datu apstrādes vai izmaiņu reģistrāciju līdz attiecīgā iesnieguma iesniegšanai Datu valsts inspekcijā ir maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 813 Noteikumi par personas datu apstrādes reģistrācijas un Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu reģistrācijas valsts nodevu 2. punktu ir 56,91 eiro, savukārt, ja pārzinis ir fiziska persona vai sīkais uzņēmums (nodarbina mazāk nekā 10 darbiniekus un gada apgrozījums nepārsniedz 2 milj. eiro), valsts nodevas likme ir 28,46 eiro.
Personu datu apstrāde, veicot videonovērošanu, nav jāreģistrē tajos gadījumos, kad tiek veikta filmēšana, – tas nozīmē, ja persona nofilmē konkrētu momentu (piemēram, persona gāja pa trotuāru un piefiksēja, ka pa to pašu trotuāru brauc transportlīdzeklis, un situāciju nofilmēja ar mobilo telefonu, videoreģistratoru vai videonovērošanas kameru), šāda personas datu apstrāde nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad videonovērošana tiek izmantota personīgiem mērķiem, kas nav pierādījumu gūšana, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu un aizsargātu īpašuma un personu vitāli svarīgās intereses, kā arī personas dati netiek nodoti trešajām personām (tiesībsargājošajām iestādēm) un netiek veikta publiskās telpas videonovērošana.”
